Pārlekt uz galveno saturu

Kvantitatīvie un kvalitatīvie rīki inovatīvai politikas pētniecībai

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:22.02.2024 11:29:35
Par studiju kursu
Kursa kods:SZF_071LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Politikas zinātneMērķauditorija:Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Toms Rātfelders
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)11Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas22
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas30
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas priekšzināšanas. Minimālas zināšanas par Stata un R programmatūru lietošanu studiju procesu atvieglinās.
Mērķis:
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar jaunākajiem pasaulē izmantotajiem rīkiem un metodēm politikas zinātnes pētniecībā, kuri palīdzētu kursa un bakalaura darbu izstrādē. Ņemot vērā arvien lielāku politikas zinātnes pētniecības uzsvaru uz jaukto (mixed) metožu pielietošanu, kurss ir veidots kā salikums no divām daļām - kvanitatīvās un kvalitatīvās, tai pat laikā uzsverot abu metožu kategoriju savietojamību atbildēšanā uz aktuālajiem politikas jautājumiem. Kursa ietvaros tiks aplūkotas tādas kvalitatīvās pētniecības metodes kā intervijas, procesa izsekošana (process tracing), kvalitatīvā salīdzinošā analīze (QCA), satura, kontent/diskursa analīze, kā arī sabiedrisko tīklu analīze un etnogrāfija. To papildinās tādas kvantitatīvās metodes kā divfaktoru/daudzfaktoru regresiju analīze, automatizētā teksta analīze un eksperimenti. Kursa ietvaros tiks arī attīstītas studentu spējas domāt kā zinātniekiem, iepazīstinot ar neatkarīgo un atkarīgo mainīgo principiem, labu pierādījumu atlasīšanas praksi, cēloņsakarībām (un to noteikšanu), kā arī iespējām ierobežot personisko uzskatu ietekmi uz pētījuma rezultātiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads. Kā pasauli redz zinātnieki?Lekcijas1.00auditorija
2Atkarīgie un neatkarīgie mainīgie: kas tie ir un kāpēc tie ir svarīgi?Lekcijas1.00auditorija
3Cēloņsakarība un cēloņsakarības mehānismi. Procesa izsekošanas metodeLekcijas1.00auditorija
4Teorija pētniecības procesā – kāpēc tā ir nepieciešama?Lekcijas1.00auditorija
5Prezentācija: Mainīgie, cēloņsakarība un hipotēze kursa darbāNodarbības1.00auditorija
6Laba datu ievākšanas prakse: interviju un teksta satura analīzes metodes, darbs ar arhīvuLekcijas1.00auditorija
7Pētnieka pozicionalitātes un personīgo uzskatu riski: etnogrāfijas metode un lauka pētījumiLekcijas1.00auditorija
8Prezentācija: Potenciālie primārie un sekundārie avoti kursa darbāNodarbības1.00auditorija
9Gadījumu analīze, mazas izlases un vidējas izlases pētījumos: case studies pret Kvalitatīvo Salīdzinošo analīzi (QCA)Lekcijas1.00auditorija
10Lielas izlases pētījumi: statistiskās metodes – divfaktoru un daudzfaktoru regresijasLekcijas1.00auditorija
11Lielas izlases pētījumi: automatizētā teksta analīzeLekcijas1.00auditorija
12Prezentācija: Analizējamo gadījumu atlase kursa darbāNodarbības1.00auditorija
13Sabiedriskie tīkli kā alternatīvs skatījums uz politiskajiem procesiemLekcijas1.00auditorija
14Ētikas nozīme pētniecības procesā: eksperimenti politikas zinātnēLekcijas1.00auditorija
15Prezentācija: Kursa darba agrīns melnrakstsNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Kursa ietvaros studentiem ir jānodod vairāki pastāvīgi rakstu darbi, kuros ir tikušas sasaistītas iegūtās zināšanas ar veidotā kursa darba elementiem. Pēc tam šie rakstu darbi tiks prezentēti citu studentu priekšā, kuriem būs iespēja izteikt kritiku, priekšlikumus un uzdot jautājumus. Tāpat studentu zināšanas un prasmes tiks pārbaudītas ar vairākiem rakstu darbiem, kuriem nav tiešas saistības ar kursa darba tēmu, bet kuru mērķis ir izkopt tehniskās prasmes pielietot konkrētu pētījuma metodi. Piemēram, divfaktoru un daudzfaktoru regresiju apgūšanai, studentiem būs jāizveido pašiem savs kods programmatūrā Stata un jāprot nolasīt un interpretēt rezultātus rakstiskā formā. Papildus visam, uz katru lekciju tiek arī sagaidīta obligātās literatūras lasīšana. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Studentu darba kvalitāte tiks vērtēta, atbilstoši atbilstoši vairākiem kritērijiem: 1) Aktīva līdzdalība un iesaiste gan lekcijās, gan semināros (10%); 2) Prezentēšanas spējas un sniegtie ieteikumi citu studentu kursa darbu uzlabošanā (20%); 3) Rakstu darbu kvalitāte - 1) spēja iekļauties noteiktajā apjomā (20%), 2) spēja izveidot uzdevumā noteiktos pētījuma elementus (50%), 3) kursa ietvaros lasītās literatūras integrācija (30%) (kopā no gala vērtējuma 40%); 4) Kursa darba agrīna melnraksta kvalitāte - 1) spēja iekļauties noteiktajā apjomā (20%), 2) spēja izveidot uzdevumā noteiktos pētījuma elementus (30%), 3) kursa ietvaros lasītās literatūras integrācija (30%), 4) ieklausīšanās kursa vadītaja un kursa biedru padomos (20%) (kopā no gala vērtējuma 30%).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Kursa rezultātā studenti spēs vairāk orientēties politikas zinātnes literatūrā un atpazīt pētnieku pielietotās pētījumu metodes. Tie spēs saprast pamata principus, uz kuriem ir tikusi bāzēta autora argumentācija un potenciāli arī atrast iespējamos zinātniskos "caurumus". Tāpat studenti iegūs zināšanas par kvalitatīva zinātniska pētījuma priekšnoteikumiem un iemācīsies atšķirt nepārliecinošus no pārliecinošiem pierādījumiem. Tie arī iegūs priekšstatu par teorijas nozīmi politisku problēmjautājumu skaidrošanā un potenciāli sāks izvērtēt savas pozicionalitātes un personīgo uzskatu ietekmi uz radītajiem zinātniskajiem rezultātiem.
Prasmes:Kursa ietvaros studenti iegūs pirmās iemaņas statistisko programmatūru (Stata un R) lietošanā, kā arī ar praktisku uzdevumu palīdzību būs pamata līmenī iemācījušies integrēt metodes potenciālos pētījumos. Tāpat arī regulāru prezentāciju ietvaros, tiks izkoptas prasmes prezentēt savus pētījuma rezultātus lielas auditorijas priekšā. Turklāt savstarpējo diskusiju ietvaros, studenti pamata līmenī būs apguvuši sniegt konstruktīvu zinātnisku kritiku un padomus citu pētījumu uzlabošanā.
Kompetences:Studenti spēs orientēties galvenajos poltikas zinātnes standartos, kas tiem sniegs atbalstu gan kursa darba, gan bakalaura darba izstrādē.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2Bennett, Andrew, and Jeffrey T. Checkel, eds. 2015. Process Tracing: From Metaphor to Analytic Tool. Cambridge: Cambridge University Press.
3Kapiszewski, Diana, Lauren M. MacLean, and Benjamin L. Read. 2015. Field Research in Political Science: Practices and Principles. Cambridge: Cambridge University Press.
4Mosley, Layna, ed. 2013. Interview Research in Political Science. Ithaca, NY: Cornell University Press.
5Ragin, Charles C. 2008. Redesigning Social Inquiry: Fuzzy Sets and Beyond. University of Chicago Press.
6Schatz, Edward. 2013. Political Ethnography: What Immersion Contributes to the Study of Power. Chicago: University of Chicago Press.
7Emilie Hafner-Burton, Miles Kahler and Alexander H. Montgomery, “Network Analysis for International Relations,” International Organization 63, no. 3 (2009).
8 Lobasz, Jennifer K. 2008. "The Woman in Peril and the Ruined Woman: Representations of Female Soldiers in the Iraq War." Journal of Women, Politics, and Policy (formerly Women and Politics) 29:305-334
9Jennifer Milliken. 1999. "The Study of Discourse in International Relations: A Critique of Research and Methods." European Journal of International Relations 5 (2):225-254
10Agresti, Alan and Barbara Finlay. 2018. Statistical Methods for the Social Sciences. 5th edition. Pearson/Prentice-Hall
11Grimmer, Justin, Margaret E. Roberts, and Brandon M. Stewart. 2022. Text as Data: A New Frame-work for Machine Learning in the Social Sciences. Princeton, NJ: Princeton University Press.
12Gary Goertz and James Mahoney. 2012. A Tale of Two Cultures. Qualitative and Quantitative Research in the Social Sciences. Princeton: Princeton University Press.
13The Oxford Handbook of Political Methodology. 2008. ed. Janet M. Box- Steffensmeier, Henry E. Brady, and David Collier. Cambridge, UK: Cambridge University Press
14Stephen Van Evera. 1997. Guide to Methods for Students of Political Science. Ithaca: Cornell University Press