Pārlekt uz galveno saturu

Garīgums psiholoģijā: teorija un prakse

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:08.04.2024 08:53:22
Par studiju kursu
Kursa kods:SZF_120LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Psiholoģija; Personības psiholoģijaMērķauditorija:Psiholoģija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Sandra Mihailova
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas16
Kopā kontaktstundas28
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Bāzes zināšanas psiholoģijā.
Mērķis:
Studiju kursa mērķis ir veidot izpratni par garīgumu psiholoģijā, kas izriet no mūsdienu diskursa par doto tēmu. Sniegt zināšanas par garīguma jēdziena vēsturi un attīstību līdz mūsdienām. Attīstīt profesionālo kompetenci, īstenojot garīgās prakse.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Garīgums psiholoģijā; Garīguma dimensiju un aspektu loma un izpratne no psiholoģiskā skatupunkta. Garīgums psihologa praksē: Metodes - kā izaugsmes ceļš; kā morālās kvalitātes.Lekcijas2.00E-studiju vide
Nodarbības2.00E-studiju vide
2Garīguma jēdziens, definīcijas; Vēsturiskais konteksts, paradigmas un attīstība. Garīguma jēdziens mūsdienās, modernā garīguma iezīmes. Garīguma izpratnes dažādība; psiholoģijas un reliģijas mijiedarbība.Lekcijas2.00E-studiju vide
3Garīgums psiholoģijā; Garīgās prakses integrēšana psiholoģā. Garīgās prakses kā resurss. Garīgo prakšu veidi, pielietojums, metodes, izaicinājumi.Lekcijas2.00E-studiju vide
Nodarbības2.00E-studiju vide
4Noslēguma nodarbība - referātu prezentācijas.Nodarbības4.00E-studiju vide
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Lai apgūtu studiju kursa saturu, studējošajiem saskaņā ar docētāja norādēm: • jāizstudē docētāja sagatavotās prezentācijas, e-studijās ievietotie materiāli un obligātā literatūra; • jāsagatavo viens referāta tipa rakstu darbs par studiju kursa 1. un 2. tēmu, papildinot tos ar atziņām no zinātniskajās publikācijām; jāuzraksta pašrefleksija par garīgo prakšu izmantošanu; jāsagatavojas un jānokārto eksāmens. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
• iesniegts un sekmīgi nokārtots studiju kursa patstāvīgais rakstu darbs – referāts (30% no kopvērtējuma); • pašrefleksija par garīgās prakses uzdevumu izpildi ikdienā (10%); • īstenota referāta prezentācija (30% no kopvērtējuma); • eksāmens (30%).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā studējošie iegūst zināšanas par: • garīguma jēdziena vēsturi un attīstības posmiem; • mūsdienu skatījumu uz garīgumu psiholoģijas disciplīnā, tās teoriju un praktisko pielietojumu, sniedzot studentiem iespēju iepazīties ar dažādiem garīgās dimensijas aspektiem.
Prasmes:Studiju kursa apguves rezultātā studējošie pratīs: • Atpazīt, izvērtēt un lietot studiju procesā apgūtās garīgās prakses.
Kompetences:Pēc studiju kursa apguves studējošie patstāvīgi spēs orientēties gan teorētiskos, kā arī praktiskos garīgās psiholoģijas pamatjautājumos.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Bozek, A., Nowak, P.F., & Blukacz, M. (2020). The Relationship Between Spirituality, Health-Related Behavior, and Psychological Well-Being. Front Psychol. doi: 10.3389/fpsyg.2020.01997. PMID: 32922340; PMCID: PMC7457021
2Garssen, B., Visser, A., & Pool, G. (2021). Does spirituality or religion positively affect mental health? Meta-analysis of longitudinal studies. International Journal for the Psychology of Religion, 31(1), 4–20.
3Mārtinsone, K. (2021). Pašpalīdzības un pašvadības iespēju arsenāls krīzes un transformāciju laikā: metodes ikvienam. Rīga: RSU, 2021. 149 lpp.
4Sargeant, S., & Yoxall, J. (2023). Psychology and Spirituality: Reviewing Developments in History, Method and Practice. doi: 10.1007/s10943-022-01731-1. Epub 2023 Jan 11. PMID: 36630056; PMCID: PMC10042744
5Vieten, C., Lukoff, D. (2022). Spiritual and religious competencies in psychology. Am Psychol. 2022 Jan;77(1):26-38. doi: 10.1037/amp0000821.
6Vieten, C., Pilato, R., & Lukoff, D. (2013). Spiritual and Religious Competencies for Psychologists. American Psychological Association, Vol. 5, No. 3, 129 –144 1941-1022/13/$12.00 DOI: 10.1037/a0032699
7Varghese, S., Florentin, O.D., Koola, M.M. (2021). Role of Spirituality in the Management of Major Depression and Stress-Related Disorders. Chronic Stress (Thousand Oaks). doi: 10.1177/2470547020971232. PMID: 33506156; PMCID: PMC7812390.
Papildu literatūra
1Abrams, Z. (2023). Can religion and spirituality have a place in therapy? Experts say yes
2de Brito Sena, M.A., Damiano, R.F., & Peres, M.F.P. (2021). Defining Spirituality in Healthcare: A Systematic Review and Conceptual Framework. Front Psychol. doi: 10.3389/fpsyg.2021.756080. PMID: 34867654; PMCID: PMC8637184.
3Saad, M., Drysdale, E., Maraldi, E. (2022). Editorial: Spirituality and Mental Health: Exploring the Meanings of the Term “Spiritual” Front. Psychol. Consciousness Research Volume 13.
4Sargeant, S., Yoxall, J. (2023). Psychology and Spirituality: Reviewing Developments in History, Method and Practice. J Relig Health.
5Snapp, M., Hare, L. (2021). The Role of Spiritual Care and Healing in Health Management. Adv Mind Body Med. Winter; 35(1):4-8. PMID: 33513580.
Citi informācijas avoti
1Frontiers in Psychology
2PubMed
3American Psychological Association (APA)