.
Sarunu festivālā LAMPA – trīs diskusijas RSU studijā
Pēdējā laikā daudz runājam un dzirdam gan par politisko atbildību un sabiedrības līdzatbildības izjūtu, par politiskā procesa norisi. Neapšaubāmi – gan indivīds, gan grupa ir neatņemama sabiedrisko un politisko procesu sastāvdaļa, tomēr jautājums par to, cik darbība kolektīvā ir efektīva, un to, vai politiskā un sabiedriskā augsne nav labāk piemērota individuālu mērķu sasniegšanai, paliek atvērts.
Diskusijā analizē, vai darbība grupās tiešām kalpo kopīgu mērķu īstenošanai vai tikai kā tramplīns individuālisma ambīcijām? Un vai sabiedrība un to veidojošās grupas ir gatavas pieņemt interešu un indivīdu dažādību?
Pasākumu vada RSU docētāja un studiju programmas Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas vadītāja Elīna Vrobļevska, diskusijā piedalās RSU doktorants, pētnieks un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, RSU doktorante un dzimumu vienlīdzības pētniece Elizabete Vizgunova un RSU iekšpolitikas maģistrants, podkāsta Pasaules iekarošanas plāns līdzautors Viesturs Levada.
Diskusijā analizē, vai darbība grupās tiešām kalpo kopīgu mērķu īstenošanai vai tikai kā tramplīns individuālisma ambīcijām? Un vai sabiedrība un to veidojošās grupas ir gatavas pieņemt interešu un indivīdu dažādību?
Pasākumu vada RSU docētāja un studiju programmas Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas vadītāja Elīna Vrobļevska, diskusijā piedalās RSU doktorants, pētnieks un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, RSU doktorante un dzimumu vienlīdzības pētniece Elizabete Vizgunova un RSU iekšpolitikas maģistrants, podkāsta Pasaules iekarošanas plāns līdzautors Viesturs Levada.
Aizdedzināt kārtējo cigareti, sēsties pie stūres dzērušam, lēkt uz galvas nezināmā ūdenī – ja visi zina, ka tas ir slikti, tad kāpēc cilvēki turpina izvēlēties un darīt to, kas viņiem pašiem iegriež? Un kā ar to, ka viens smēķē visu mūžu, bet nodzīvo vesels un līdz 100, kamēr cits ne reizi nav cigareti pat rokā ņēmis, taču saslimst ar plaušu vēzi 50 gados? Ko par šiem fenomeniem un uzvedības ekonomiku saka pasaules un Latvijas pieredze?
Pasākumu vada žurnāliste, RSU Komunikācijas fakultātes studiju programmas Žurnālistika vadītāja Anna Peipiņa. Diskusijā piedalās RSU maģistra studiju programmas Veselības komunikācija vadītājas – sabiedrisko attiecību eksperte Vita Savicka, medicīnas doktore Anda Ķīvīte-Urtāne un veselības psiholoģe Jeļena Koļesņikova.
Pasākumu vada žurnāliste, RSU Komunikācijas fakultātes studiju programmas Žurnālistika vadītāja Anna Peipiņa. Diskusijā piedalās RSU maģistra studiju programmas Veselības komunikācija vadītājas – sabiedrisko attiecību eksperte Vita Savicka, medicīnas doktore Anda Ķīvīte-Urtāne un veselības psiholoģe Jeļena Koļesņikova.
Kritiski analītisks informācijas patēriņš ir gluži kā presīte – tās nebūs, ja netrenēsi. Lai gan valsts līmenī šis jautājums rezonē jau gadiem, tautas medijpratības pētījums un medijpratības aktoru aptauja liecina, ka līdzšinējā politika šajā jomā nav sasniegusi būtiskākās sabiedrības grupas. Kamēr politiķi dokumentos raksta "medijpratība", Latvijas sabiedrība skaidri apzinās nepietiekamas medijpratības riskus. Slikta medijpratība nozīmē nedrošību, zemāku labklājības un izglītības līmeni, kultūras degradēšanos un atpalicību no citām ES valstīm, liecina RSU Komunikācijas fakultātē veiktais pētījums. Kas atbildīgs par to, lai katram cilvēkam Latvijā būtu pieejams modernais folijas cepurītes modelis – laba medijpratība? Diskutē RSU Komunikācijas fakultātes dekāne profesore Anda Rožukalne, digitālo mediju un vizuālās kultūras eksperte Ilva Skulte un fotogrāfs, vizuālās medijpratības eksperts Alnis Stakle.
