.
Vides medicīna
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:8.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:12.08.2024 08:44:44
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | AUVMK_014 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselība | Mērķauditorija: | Ārstniecība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Jeļena Reste | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Aroda un vides medicīnas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Dzirciema iela 16, avmk rsu[pnkts]lv, +371 67060816 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 0 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 0 | Kopā lekciju kontaktstundas | 0 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 11 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 3 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 33 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 33 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Pamatzināšanas ķīmijā, bioķīmijā, fizikā, mikrobioloģijā, propedeitikā un fizioloģijā. | ||||||||
| Mērķis: | Apgūt zināšanas par dažādu vides faktoru (gaiss, ūdens, uzturs, augsne, apdzīvotas vietas, darba vide) nozīmi, nelabvēlīgiem vides faktoriem, vides piesārņojumu, šo faktoru ietekmi uz veselību, kaitīgu vides faktoru identificēšanu, mērīšanu, novērtēšanu, novēršanu un kontroli. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Ievads Aroda un vides medicīnas katedrā. Vides veselība un medicīna, nozīme, uzdevumi un pētīšanas metodes. Vides piesārņojuma galvenie iedarbības veidi uz cilvēka organismu un sekas veselībai. Cilvēka biomonitoringa nozīme. Ūdens kā vides sastāvdaļa. Dzeramā ūdens iegūšanas metodes. Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības. Dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšana. Neinfekcioza ūdens iegūšana ekstremālās situācijās. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 2 | Seminārs par ūdeni kā vides sastāvdaļu. Ūdens piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību. Zinātnisko publikāciju, ziņojumu un literatūras analīze un prezentēšana par aktuālām ūdens piesārņojuma problēmām. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Uztura kvalitāte kā veselības priekšnoteikums. Uztura pietiekamība, sabalansētība, dažādība, piesārņojums un drošība. Uzturlīdzekļu nekaitīguma un kvalitātes noteikšana. Augļu un dārzeņu kvalitātes noteikšana. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 4 | Pārtikas drošība: ražošana, iepakošana, uzglabāšana, transportēšana, pagatavošana, izplatīšana u.tml. Saindēšanās ar uzturu. Prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un to sanitārā kontrole. Dzīvnieku valsts produktu kvalitātes noteikšana. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 5 | Seminārs par uzturu kā vides sastāvdaļu. Pārtikas piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību. Zinātnisko publikāciju, ziņojumu un literatūras analīze un prezentēšana par aktuālām uztura kvalitātes, t.sk. piesārņojuma, problēmām. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 6 | Gaiss kā vides sastāvdaļa. Klimata pārmaiņas un cilvēku veselība. Mikroklimata nozīme veselības saglabāšanā. Mikroklimats mājokļos, publiskās iestādēs, veselības aprūpes iestādēs un darba vietās. Gaisa temperatūras, mitruma un atmosfēras spiediena noteikšana un novērtēšana. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 7 | Gaisa piesārņotāji. Iekštelpu gaisa kvalitāte. Gaisa kustības mērīšanas metodes un novērtēšana. Ogļskābā gāze kā gaisa piesārņojuma rādītājs. Telpu gaisa apmaiņa un tās efektivitāte. Darba vietu tipiskie gaisa piesārņotāji, elpceļu aizsardzības principi. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 8 | Dabiskā un mākslīgā apgaismojuma nozīme, tā rādītāju noteikšana un novērtēšana. Dabiskais un mākslīgais apgaismojums mājokļos, publiskās iestādēs, veselības aprūpes iestādēs un darba vietās. Fizikālie vides piesārņotāji un darba vietu riska faktori. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 9 | Darba vide, kaitīgie faktori, riski un profilakses pamatprincipi. Riska novērtēšanas metodes. Ķīmiskie un bioloģiskie darba vides riski. Individuālie aizsardzības līdzekļi. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 10 | Ergonomikas principi sadzīvē un darba vidē. Psihoemocionālie riski darbā. Darba vietu higiēniskais novērtējums dažādās iestādēs un rūpnieciskajā vidē. Ārstniecisko iestāžu vide kā slimnieku ārstnieciskais faktors. Veselības aprūpes iestāžu vides veselība. Raksturīgākie riska arodfaktori medicīnas personāla darbā. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 11 | Seminārs par gaisu kā vides sastāvdaļu un darba vides kaitīgajiem faktoriem. Gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību. Zinātnisko publikāciju analīze un prezentēšana par aktuālām gaisa piesārņojuma problēmām. Ziņojumi par darba vides apstākļu problēmām un uzlabošanas iespējām. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Paplašināta papildu zināšanu, prasmju, kompetenču iegūšana no e-studiju apmācības materiāliem, no prezentācijām, diskusijām par studentu izstrādātajiem problēmreferātiem un studējošo pētnieciskajiem darbiem. Problēmreferātu izstrādāšana un prezentēšana par gaisa, dzeramā ūdens, ūdensgultņu, pārtikas produktu piesārņojumu. Situāciju uzdevumu analīze. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Studentu zināšanu vērtēšanā tiek ņemta vērā summāra studentu darba kvalitāte un individuālais ieguldījums visa kursa laikā: • piedalīšanās un aktivitātes praktisko nodarbību un semināru darbā, sekmīga docētāja uzdevumu izpildīšana (20%); • praktisko darbu protokolu aizpildīšanas kvalitāte (20%); • patstāvīgo darbu satura aktualitāte un prezentācijas kvalitāte (30%); • teorētisko zināšanu par vides medicīnas jautājumiem regulāra pārbaude visa kursa laikā un nobeigumā (30%). Pārbaudes metode: kumulatīvais eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Iegūtās zināšanas ļauj orientēties un izklāstīt jautājumus par: • vides veselības nozīmi, principiem, virzieniem, uzdevumiem un izmantošanu praksē; • vides ekoloģiskām sastāvdaļām, to piesārņojumu un preventīviem pasākumiem piesārņojuma mazināšanā; • prasībām apdzīvotu vietu plānošanā, labiekārtošanā, dzīvojamo, publisko ēku, veselības aprūpes, izglītības iestāžu plānošanā, labiekārtošanā, ekspluatācijā; • uztura kvalitāti, epidemioloģisko un toksisko nozīmi; • ģenētiski modificēto pārtiku, par pārtikas piedevām; par uztura piesārņojumu, tā ietekmi uz veselību; • darba vides galvenos riska faktorus, to noteikšanas un novērtēšanas pamatprincipiem, profilakses pasākumiem. | ||||||||
| Prasmes: | Studenti būs spējīgi: • patstāvīgi, kritiski analizēt, pielietot ekoloģisku argumentāciju sava viedokļa pamatošanai un novērtēt vides veselību kā vides zinātnes un medicīnas preventīvu nozari cilvēka veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; • apsekot un novērtēt dažādus apkārtējās vides objektus (dzīvojamās ēkas, veselības un sociālās aprūpes iestādes, izglītības iestādes, sabiedriskās ēdināšanas iestādes), to mērāmos parametrus (mikroklimatu, apgaismojumu, gaisa, ūdens, augsnes piesārņojumu), kā arī noteikt tajos esošos riska faktorus; • noteikt un novērtēt pārtikas produktu kvalitāti un piesārņojumu; • analizēt saindēšanās gadījumus ar uzturu; • atklāt bērnu un pusaudžu veselībai, augšanai un attīstībai nelabvēlīgos vides riska faktorus; • risināt praktiskus jautājumus saistītus ar piesārņojumu dažādās apkārtējās vides sfērās. | ||||||||
| Kompetences: | Iegūtā kompetence ļauj: • saskatīt cilvēka veselības stāvokļa saistību ar apkārtējās vides apstākļiem; • pielietot argumentācijas, loģikas un retorikas pamatu zināšanas, lai analizētu praktiskas situācijas; • izstrādāt rekomendācijas, pasākumus vides kaitīgo riska faktoru novēršanā vai samazināšanā, nodrošinot cilvēka organisma un vides optimālu mijiedarbību; • uzņemties atbildību un demonstrēt vadīšanas prasmes gadījumos, kad to prasa vides drošības, indivīda vai visas sabiedrības intereses. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Eglīte M. 2008. Vides veselība. Rīga: RSU. (latviešu plūsmas studijām; latviešu valodā pieejamā grāmata ar visu nepieciešamo informāciju studiju kursam) | ||||||||
| 2 | Dundurs, J. 2015. Environmental & Occupational Medicine. Rīga: RSU. (pieejams pdf fails kursa e-studiju mājaslapā) | ||||||||
| 3 | LaDou, J., Harrison, R. J. 2021. CURRENT Diagnosis & Treatment: Occupational & Environmental Medicine, 6th ed. McGraw Hill. Access Medicine. Iegūts no: via Access Medicine | ||||||||
| 4 | Ārvalstu studentiem/For international students: | ||||||||
| 5 | Dundurs, J. 2015. Environmental & Occupational Medicine. Rīga: RSU. (pieejams pdf fails kursa e-studiju mājaslapā) | ||||||||
| 6 | LaDou, J., Harrison, R. J. 2021. CURRENT Diagnosis & Treatment: Occupational & Environmental Medicine, 6th ed. McGraw Hill. Access Medicine. Iegūts no: via Access Medicine | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Ahluwalia, V. K. 2014. Environmental Pollution and Health. Energy and Resources Institute. Iegūts no: via ProQuest Ebook Central | ||||||||
| 2 | Ayres, J. G., Harrison, R.M. et al., eds. 2010. Environmental Medicine. London: Hodder Education. iegūts no: via ProQuest Ebook Central | ||||||||
| 3 | Frumkin, H. 2016. Environmental Health. From Global to Local. 3rd ed. Jossey-Bass A Wiley Brand | ||||||||
| 4 | Oxford Handbook of Occupational Health | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Pruss-Ustun, A., Bos, R., et al. 2008. Safer Water, Better Health: Costs, Benefits and Sustainability of Interventions to Protect and Promote Health. Geneva: World Health Organization. | ||||||||
| 2 | Vides zinātne. LU akadēmiskais apgāds, 2008 | ||||||||
| 3 | Ārvalstu studentiem/For international students: | ||||||||
| 4 | Pruss-Ustun, A., Bos, R., et al. 2008. Safer Water, Better Health: Costs, Benefits and Sustainability of Interventions to Protect and Promote Health. Geneva: World Health Organization. | ||||||||
