.
Medicīniskā Bioķīmija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:17.04.2024 08:51:43
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | CFUBK_082 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 10.67 | ECTS: | 16.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Ķīmija; Bioķīmija | Mērķauditorija: | Ārstniecība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Dace Reihmane | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Dzirciema iela 16, cfbk rsu[pnkts]lv, dace[pnkts]reihmanersu[pnkts]lv, +371 67061550 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 16 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 32 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 71 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 1 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 71 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 103 | ||||||||
| Pilns laiks - 2. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 11 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 22 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 51 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 1 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 51 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 73 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Fizika, ķīmija, bioloģija, anatomija. | ||||||||
| Mērķis: | Sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par cilvēka organismā notiekošajiem bioķīmiskajiem procesiem (gremošanu un metabolismu) molekulārā līmenī. Veicināt izpratni par bioķīmisko procesu regulācijas mehānismiem gan molekulārā, gan fizioloģiskā līmenī. Skaidrot dažādu audu/orgānu (šūnu metabolisms) bioķīmisko procesu savstarpējās atšķirības un to specifiskas adaptācijas. Gūt ieskatu patoloģiskos procesos, kas saistīti ar enerģijas metabolismu. Zināt būtisku bioķīmisko marķieru pielietojumu un izprast to kvantitatīvo un kvalitatīvo noteikšanas metožu darbības pamatprincipus. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Organiskās vielas. Funkcionālās grupas un izomēri. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Funkcionālās grupas, izomēri, pamata organiskie savienojumi. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 3 | Galvenās funkcionālās grupas, to pamatīpašības. Reakciju veidi: oksidēšanās, reducēšanās; kondensācija, hidrolīze; aizvietošanās, atšķelšanās. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Funkcionālās grupas, reakciju mehānismi (oksidēšana – reducēšana; kondensācija, hidrolīze; SN, E, mehānismi). Ķīmiskās saites. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 5 | Ogļhidrāti. Struktūra. Īpašības. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Cukuru reducējošās īpašības. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 7 | Struktūra, optiskie un strukturālie izomēri, mono-, di-, poli-saharīdi. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 8 | Tauki. Struktūras. Īpašības. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 9 | Aminoskābes un proteīni. Struktūra. Īpašības. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Proteīnu denaturācija. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 11 | Tauki. Struktūra. Īpašības. Aminoskābes, proteīni, struktūras. Starpmolekulārie spēki. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 12 | Enzīmi, enzīmu klases, enzīmu specifiskums. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 13 | Temperatūras un pH ietekme uz enzīmu aktivitāti. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 14 | Tests: Makromolekulas un reakcju mehānismi. / Enzīmu klases, to atpazīšana un raksturošana. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 15 | Enzīmu aktivācijas un inhibīcijas mehānismi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 16 | Enzīmu specifiskums. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 17 | Enzīmu aktivācijas un inhibīcijas mehānismi, to pielietojums medicīnā. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 18 | Enzīmu aktivitātes regulācija (signālceļi), vitamīni – bioloģiskie katalizatori. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 19 | Siekalu amilāzes aktivācija un inhibīcija, amiloklastiskā spēka izmaiņas. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 20 | Vispārēja metabolisma regulācija un vitamīnu veidojoši kofaktori. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 21 | Ogļhidrātu un proteīnu gremošana un uzsūkšanās (absorbcija). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 22 | Gremošanas sulās esošās glikozidāzes. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 23 | Uzturvielu hidrolīze, proteīnu šķelšana | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 24 | Lipīdu gremošana un uzsūkšanās (absorbcija), žults skābju/sāļu sintēze un funkcijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 25 | Lipāzes un žults funkcijas, žultsskābju struktūra. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 26 | Uzturvielu hidrolīze, ar greošanu saistītās patoloģijas. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 27 | Kolokvijs I. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 28 | Glikolīze. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 29 | Glikolīzes regulācija, dažādu audu specifika. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 30 | Oksidatīvā dekarboksilēšana. Citronskābes (Trikarbonskābju, Krebsa) cikls. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 31 | Sukcināta dehidrogenāzes noteikšana. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 32 | Citronskābes cikla loma anabolismā. Iegūtās enerģijas kalkulācijas. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 33 | Bioenerģētika, ATF loma cilvēka metabolismā. Oksidatīvais stress. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 34 | Enzīmu – antioksidantu (katalāze, peroksidāze) noteikšana. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 35 | Oksidatīvais stress, elektronu transporta ķēdes aktivatori un inhibitori. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 36 | Anaerobā glikolīze, bufersistēmas, glikoneoģenēze, kori cikls. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 37 | Piruvāta un laktāta noteikšana. | Nodarbības | 2.00 | laboratorija | |||||
| 38 | Laktoacidoze - simptomi, cēloņi un ārstēšana. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 39 | Malāta-aspartāta transportieris. Glicerīna-3-fosfāta transportieris. Pentožu fosfāta ceļš. Fruktozes metabolisms. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 40 | Glikogēna un galaktozes metabolisms. Glikozes homeostāze asinīs. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 41 | Ogļhidrātu oksidēšana. Dismetabolisms. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 42 | Ogļhidrātu uzkrāšana un noārdīšana. Dismetabolisms. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 43 | Kolokvijs II. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 44 | Lipīdu transports un uzkrāšana. Holesterīna sintēze, funkcijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 45 | Lipoproteīni (ABL, ZBL), Holesterīns, saistība ar ogļhidrātiem bagātu uzturu, hiperholesterinēmija. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 46 | Taukskābju katabolisms, Ketonvielu sintēze | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 47 | Enerģijas aprēķini lipīdu metabolismā. Karnitīna trūkums, ketoacidoze. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 48 | Lipīdu biosintēze (Taukskābes, TAG un membrānu fosfolipīdi). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 49 | Lipīdu biosintēze - aprēķini, saistītās patoloģijas. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 50 | Proteīnu katabolisms, aminoskābju oksidācija un urīnvielas sintēze. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 51 | Transaminēšana, deaminēšana, šo procesu loma dažādos audos. Klīnisko biomarķieru (ALT un AST) nozīme. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 52 | Aminoskābju biosintēze, to atvasinājumi – biogēnie amīni, kreatīns, glutations. Purīnu, pirimidīnu, hēma biosintēze un noārdīšana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 53 | N-saturošo savienojumu dažādība un to nozīme cilvēka organismā. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 54 | Hormoni – klasifikācija pēc struktūras, īpašības, vispārīgi darbības mehānismi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 55 | Metabolisma hormonālā (insulīns, glukagons) regulācija absorbcijas un postabsorbcijas periodā. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 56 | Slāpekļa metabolisma biomarķieri asinīs un urīnā. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 57 | Kolokvijs III. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 58 | Aknu metabolisms. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 59 | Aknu loma detoksifikācijā. Enzīmi diagnostikā (piemēram, ALT, AST, Sārmainā fosatāze). | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 60 | Aptaukošanās, ķermeņa svara regulācija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 61 | Aptaukošanos veicinošie faktori. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 62 | Enerģijas vielu metabolisms slodzes laikā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 63 | Faktori, kas nosaka dažādu enerģijas sistēmu izmantošanu. Regulāras fiziskās aktivitātes loma veselības veicināšanā. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 64 | Vai ir iespējams "aizbēgt" no metabolā sindroma? | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 65 | Metabolais sindroms un II tipa diabēts. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 66 | Onkoloģisko slimību metabolie aspekti. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 67 | Lielo datu analīze ar R. | Nodarbības | 3.00 | cits | |||||
| 68 | Kolokvijs IV. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 69 | Vispārējs pārskats par enzīmiem un gremošanu. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 70 | Vispārējs pārskats par ogļhidrātu metabolismu. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| 71 | Vispārējs pārskats par proteīnu un lipīdu metabolismu. | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Studiju kursā paredzētas 238 patstāvīgā darba stundas, no kurām 22 būs organizēts darbs saistībā ar prezentāciju gatavošanu. Pārējās 216 stundas iekļauj: • patstāvīgu e-studijās piedāvāto materiālu apgūšanu (grāmatas, pārskata zinātniskās publikācijas); • on-line paškontroles testu pildīšanu par attiecīgās nedēļas tēmu; • iepriekšēju e-studijās pieejamo mājasdarbu sagatavošanu uz katru nākamo praktisko darbu, iekļaujot tēmas no iepriekšējām lekcijām (dažādi uzdevumi, kas atspoguļo kolokvija pamatidejas); • laboratorijas darbu protokolu sagatavošanu; • savu zināšanu izmantošanu, atrisinot pielietojamos uzdevumus (klīniskie uzdevumi atrodami e-studiju vidē); • zinātnisko publikāciju analīzi; • patstāvīgu gatavošanos kolokvijiem un eksāmenam; • brīvprātīgu zinātnisko darbu. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Laboratorijas darbu protokols iekļauj pamatojumu pašu iegūtiem rezultātiem, rezultātu interpretāciju klīniskā aspektā, atbildētu papildus individuālo jautājumu. Kolokviji ietver detalizētus daudz-izvēļu testus, kur tiek atprasītas specifiskas teorētiskās un praktiskās zināšanas; dažādus uzdevumus, kur tiek novērtēta studentu izpratne par bioķīmiskajiem procesiem un to regulāciju, klīniskos uzdevumus, kas novērtē studentu spēju pielietot iegūtās zināšanas, analizējot vienkāršotus klīniskos uzdevumus. Eksāmens (gala pārbaudījums) iekļauj vispārīgus daudz-izvēļu jautājumus par visām studiju kursā iekļautajām tēmām; dažādus rakstiskos uzdevumus, kur tiek atprasītas detalizētas zināšanas par galvenajiem gremošanas un metabolisma procesiem; mutiskos jautājumus, kas novērtē studenta vispārēju izpratni par bioķīmisko procesu saistību, kas nodrošina homeostāzi organismā un potenciālu dismetabolismu vai ar to saistītas pataloģijas. Studiju kursa "Medicīniskā bioķīmija" gala atzīmi veido starpposma pārbaudījumu (50%) un eksāmena (50%) kumulatīvs vērtējums. Studiju kursa laikā ir 4 starpposma pārbaudījumi – kolokviji. Kolokviju atzīme ir kumulatīvs vērtējums, kas iekļauj: • rakstiskā pārbaudījuma – kolokvija rezultātus (85% no vērtējuma); • pēc katra semināra notiekošo, obligāto pēcsemināra testu rezultātus (15% no kolokvija vērtējuma). Par veiksmīgu sagatavošanos semināriem var iegūt bonusa punktus attiecīgajam kolokvijam. Ja pārbaudes tests pirms semināra ir izpildīts ar ≥ 70% pareizo atbilžu, students nopelna papildus 1% kolokvija atzīmei. Lai iegūtu pielaidi starpposma pārbaudījumiem: • jānokārto visi pārbaudījumam atbilstošie E-protokoli (≥ 85% pareizas atbildes); • jāizpilda visi pārbaudījumam atbilstošie pēcsemināra testi; • pirmajam kolokvijam (1. semestris) papildus jānokārto uz “ieskaitīts” tests "Makromolekulas un reakcijas mehānismi". • ceturtajam kolokvijam (2. semestris) papildus jāuztaisa un uz “ieskaitīts“ jādemonstrē prezentācija "Gada novitāte bioķīmijā". Pēc veiksmīgiem starpposmu pārbaudījumiem tiek rakstīts gala eksāmens. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Pēc sekmīgas studiju kursa apguves studējošais spēs: • izskaidrot un aprakstīt olbaltumvielu, lipīdu, nukleīnskābju un ogļhidrātu sintēzi un hidrolīzi; • nosaukt enzīmu aktivitāti ietekmējošos faktorus; • iedalīt gremošanas enzīmus atkarībā no to darbības mehānisma, nosaukt galveno uzturvielu klašu gremošanā iesaistītos enzīmus; • nosaukt un atpazīt ogļhidrāta metabolisma pamata metabolītus, nosaukt enzīmus un raksturot to darbības principu, izskaidrot metabolisko ceļu un ciklu (piemēram, glikolīze, oksidatīvā dekarboksilācija, Krebsa cikls, glikogēna sintēze un noārdīšana u.c.) nozīmi un regulāciju; • nosaukt un atpazīt lipīdu metabolisma pamata metabolītus, nosaukt enzīmus un raksturot to darbības principu, izskaidrot metabolisko ceļu (beta oksidācijas, taukskābju un holesterīna sintēzes u.c.) nozīmi un regulāciju; • nosaukt un atpazīt aminoskābju metabolisma pamata metabolītus, nosaukt enzīmus un raksturot to darbības principu, izskaidrot metabolisko ceļu (amonjaka detoksifikācija, urīnvielas sintēze u.c.) nozīmi un regulāciju; • raksturot metaboliskos ceļus, kas cilvēka organismā saista ogļhidrātus, lipīdus un aminoskābes un ļauj šīm vielu grupām veikt savstarpējas pārvērtības, nosaukt kādi hormoni ietekmē šīs pārvērtības; • nosaukt un izskaidrot pamata komplikācijas, kas saistītas ar apgūto bioķīmisko ceļu disfunkciju (piemēram, laktoacidoe, ketoacidoze u.c.); • nosaukt un izskaidrot dažādu audu/orgānu (šūnu metabolisms) bioķīmisko procesu savstarpējās atšķirības un to specifiskas adaptācijas; • apgūt metodes, kas nepieciešamas, lai praktiski veiktu klīniski diagnostiskas bioķīmijas analīzes. | ||||||||
| Prasmes: | 1. Zināšanu pielietojums – spēja: • izskaidrot, kā tiek ietekmēta enzīmu aktivitāte, pamatojot to ar enzīmu darbības mehānismu; • secīgi izskaidrot molekulu šķelšanu gremošanas traktā, identificēt šķelšanas galaproduktus; • secīgi izskaidrot, izmantojot atbilstošos metaboliskos ceļus, ogļhidrātu noārdīšanu enerģijas iegūšanai un ogļhidrātu rezervju izveidošanai; • secīgi izskaidrot, izmantojot atbilstošos metaboliskos ceļus, lipīdu noārdīšanu enerģijas iegūšanai un ogļhidrātu rezervju izveidošanai; • secīgi izskaidrot, izmantojot atbilstošos metaboliskos ceļus, aminoskābju noārdīšanu enerģijas iegūšanai, oglekļa skeleta tālāko likteni un amonija detoksifikāciju; • secīgi izskaidrot, izmantojot atbilstošos metaboliskos ceļus, tauku un cukuru savstarpējās pārvērtības, novērtēt, kurās metaboliskajās situācijā šīs pārvērtības notiek; • izskaidrot cilvēka organisma funkcionālā stāvokļa noteikšanai izmantoto bioloģisko paraugu (asinis un urīns) bioķīmisko analīžu pielietojumu un darbības pamatprincipu. 2. Prasme risināt situāciju uzdevumus. 3. Prasme izmantot zinātnisko literatūru kā informācijas avotu. 4. Prasme darbā laboratorijā ar paaugstinātām drošības prasībām. 5. Komunikācijas prasmes, kas iegūtas organizētā grupu darbā. | ||||||||
| Kompetences: | Sekmīgi apgūstot kursu, students spēs: • analizēt iespējamās izmaiņas enzīmu regulācijā pie dažādiem homeostāzes traucējumiem, prognozēt sekas uz kopējo metabolismu; • analizēt iespējamās izmaiņas gremošanas procesā pie noteiktu gremošanas enzīmu zemas aktivitātes, prognozēt sekas uz kopēju uzņemto vielu spektru; • analizēt iespējamās izmaiņas cilvēka metabolismā pie kāda no ogļhidrātu, lipīdu, aminoskābju ceļa darbības traucējumiem, prognozēt to ietekmi uz pārējiem metaboliskajiem ceļiem un cilvēka homeostāzi; • izmantot laboratorijas darbos iegūto prasmi – sagatavot un veikt eksperimentu, lietot attiecīgo aparatūru, novērtēt rezultātus – tālākā praktiskā vai zinātniskā darbā; • integrēt bioķīmijas zināšanas kā daļu no kopējām zināšanām par cilvēku, veicinot pilnvērtīgu cilvēka kā vienota organisma uztveri. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Nelson, D. L. and Cox, M. M. 2017. Lehninger Principles of Biochemistry. 7th ed. New York: W. H. Freeman & Co (ISBN: 978-1464187964) | ||||||||
| 2 | Baynes, J.W. and Marek H. Dominiczak M.H. 2019. Medical Biochemistry. 5th ed. Elsevier Limited. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Murray, R. K., Granner, D.K., Mayes, P. A. and Rodwell, V.W. 2018. Harper’s Illustrated Biochemistry, 31th ed. USA: McGraw-Hill Companies. | ||||||||
| 2 | Berg, J. M. , Tymoczko, J.L. and Stryer, L. 2015. Biochemistry. 5th ed. New York: W H Freeman. | ||||||||
| 3 | Devlin, T.M. 2011. Textbook of Biochemistry with Clinical Correlations (Wiley-Liss; 7th ed.). 1240 | ||||||||
| 4 | Harvey, R.A. and Ferrier, D.R. 2010. Lippincott's Illustrated Reviews: Biochemistry (Lippincott's Illustrated Teviews Series). 544 | ||||||||
| 5 | Miķelsone, V. 2008. Bioķīmija. Jelgava, LLU. | ||||||||
| 6 | Lieberman, M.A. and Peet, A. 2018. Marks' Basic Medical Biochemistry. 5th ed. Lippincott Williams& Wilkins | ||||||||
| 7 | Ārvalstu studentiem/For international students: | ||||||||
| 8 | Murray, R. K., Granner, D.K., Mayes, P. A. and Rodwell, V.W. 2018. Harper’s Illustrated Biochemistry, 31th ed. USA: McGraw-Hill Companies. | ||||||||
| 9 | Devlin, T.M. 2011. Textbook of Biochemistry with Clinical Correlations (Wiley-Liss; 7th ed.). 1240 | ||||||||
| 10 | Harvey, R.A. and Ferrier, D.R. 2010. Lippincott's Illustrated Reviews: Biochemistry (Lippincott's Illustrated Teviews Series). 544 | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Zinātniskie raksti PubMed žurnālos | ||||||||
| 2 | Currie, E., Schulze A., Zechner R., Walther, T. C., and Farese Jr., R. V. 2013. Cellular Fatty Acid Metabolism and Cancer. Cell Metabolism. 18 (2), 153–161. | ||||||||
| 3 | Kaoutari, A. E., Armougom, F., Gordon, J. I., Raoult, D. and Henrissa, B. 2013. The abundance and variety of carbohydrate-active enzymes in the human gut microbiota. Nature Reviews Microbiology. 11, 497–504. | ||||||||
| 4 | Mudgil, D. and Barak, S., 2013. Composition, properties and health benefits of indigestible carbohydrate polymers as dietaryfiber:A review. International Journal of Biological Macromolecules.61, 1-6. Science Direct. Research gate. | ||||||||
| 5 | Vaishnavi, S. N., Vlassenko, A. G., Rundle, M. M., Snyder, A. Z., et.al. 2010. Proceedings of the National Academy of Sciences. 107 (41) 17757-17762. | ||||||||
| 6 | Wu, F. and Minteer, S. 2015. Krebs Cycle Metabolon: Structural Evidence of Substrate Channeling Revealed by Cross‐Linking and Mass Spectrometry. Angewandte Chemie International Edition, 54: 1851-1854. | ||||||||
| 7 | King, M. W. The medical biochemistry page. | ||||||||
| 8 | Lipid absorption 2016. In Boron, W. and Boulpaep E,. ed. Medical Physiology. 3rd ed. Philadelpia: Elsevier. | ||||||||
