.
Zinātnes filozofija un loģika
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:22.03.2023 09:19:15
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | DN_185 | LKI līmenis: | 8. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Filozofija | Mērķauditorija: | Ārstniecība; Farmācija; Psiholoģija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Anita Pipere | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Doktorantūras nodaļa | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Dzirciema iela 16, dn rsu[pnkts]lv, +371 67409133 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 2 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 4 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 16 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Priekšzināšanas Filozofijas un loģikas studiju kursos, informācijpratībā. | ||||||||
| Mērķis: | Kursa mērķis ir iepazīstināt doktorantus ar zinātnes filozofijas jēdzieniem un problēmām (piemēram, zinātne un pseidozinātne, objektivitāte un subjektivitāte u. tml.), analizēt 20.gs. zinātnes attīstības tendences, diskutējot par zinātnes filozofiju tās paradigmu un saturisko aspektu kontekstā, kā arī veicināt doktorantu promocijas darba pētījuma tēmas un metodoloģijas izpratni zinātnes filozofijas kontekstā. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Ievads zinātnes filozofijā. Zinātnes filozofija: pamatjautājumi. Zinātnes klasifikācija, zinātniskā darbība, zinātnieka personība. Zinātne un pseidozinātne. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Sagatavošanās zinātnieku intervēšanai par zinātnes filozofijas jautājumiem. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Zinātnes filozofija: teorijas un paradigmas. 20.gs. zinātnes attīstības teorijas. Zinātnes filozofija: paradigmu līmenis. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Zinātnes filozofijas ontoloģija, epistemoloģija, metodoloģija un aksioloģija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Loģika un zinātnes filozofija: indukcija, dedukcija, abdukcija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Pētījuma stratēģiju veselības un sociālajās zinātnēs filozofiskā izpratne. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| 7 | Zinātnieku intervēšanas par zinātnes filozofijas jautājumiem rezultātu prezentācija un diskusija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | 1) Saistībā ar nodarbību “Sagatavošanās zinātnieku intervēšanai par zinātnes filozofijas jautājumiem” • Intervēšanas teorētisko principu apguve pēc e-vidē piedāvātajiem materiāliem • Iepazīšanās ar e-vidē ievietotajiem studiju kursa teorētiskajiem materiāliem • E-vidē ievietoto papildmateriālu studijas 2) Saistībā ar nodarbību “Zinātnieku intervēšanas par zinātnes filozofijas jautājumiem rezultātu prezentācija un diskusija” • Intervijas sagatavošana un realizācija ar izcilu zinātnieku doktorantu pārstāvētajā zinātnes jomā • Intervijas rezultātu apkopojums, analīze un sintēze • Intervijas rezultātu publiskas prezentācijas izstrāde 3) Saistībā ar starpieskaiti: esejas sagatavošana. Studējošā ieguldījums studiju procesa pilnveidē ir jēgpilnas atgriezeniskās saites sniegšana par studiju kursu, aizpildot tā novērtēšanas anketu. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Starppārbaudījums: reflektīva eseja par doktoranta promocijas darba tēmu un pētījuma metodoloģiju zinātnes filozofijas kontekstā (30%). Vērtējums: 10 ballu sistēmā Eseja tiks vērtēta pēc šādiem kritērijiem: 1) Saturiskie kritēriji: esejas nodaļu satura detalizācija, atbilstība lekciju materiāliem un literatūras avotiem, literatūras avotu daudzveidība un atbilstība esejas nodaļu tēmām; 2) Strukturālie kritēriji: esejas nodaļu loģika, secīgums, atbilstība vispārējām esejas struktūras prasībām; 3) Formālie kritēriji: esejas apjoma, noformējuma atbilstība prasībām, esejas stila un valodas korektums (zinātniskais stils un valodas prasību ievērošana). Zinātnieku intervijas par zinātnes filozofijas jautājumiem rezultātu prezentācija un piedalīšanās diskusijā (70%). Vērtējums: Ieskaitīts/neieskaitīts. Intervijas procesa un rezultātu prezentācijas vērtēšanā tiek ņemts vērā arī doktorantu grupas vērtējums un atgriezeniskā saite prezentācijas autoriem. Intervijas struktūra un tās vērtēšana: intervijas procesu (5%), gaitu (5%) un intervijas rezultātu atspoguļojumu prezentācijā vērtē saistībā ar trim intervijā iekļautajiem zinātnes filozofijas problēmjautājumiem un doktorantu tēmu supervīziju (90%). Obligāti iekļaujot šos prezentācijas pamatkomponentus to loģiskā secībā, prezentācijas kopējā struktūra ir veidojama brīvā formā. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Ieskaite | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Apgūstot studiju kursu, studējošie spēs diskutē par zinātnes filozofijas jautājumiem. Apraksta zinātnes filozofijas saturiskos aspektus, teorijas, paradigmas, orientējas loģikas un zinātnisko pētījumu secinājumu veidošanas problemātikā, definē pētījuma stratēģiju zinātnes filozofijas skatījumā savā zinātnes jomā. Izvēlas zinātnes filozofijas terminoloģiju, pārzina jaunāko literatūru. | ||||||||
| Prasmes: | Modelē zinātnes filozofijas pamatjautājumu integrācijas iespējas un to īpatnības savam promocijas darbam. Prot izvērtēt lasītās zinātniskās publikācijas zinātnes filozofijas teoriju un paradigmu līmenī. Kritiski analizē mūsdienu zinātnieku viedokli par zinātnes filozofijas problēmjautājumiem. | ||||||||
| Kompetences: | Demonstrē zinātniskās filozofijas problēmu analīzes un sintēzes spējas, prasmi atlasīt un interpretēt dotajai zinātnes jomai un sava promocijas darba tematikai atbilstošus zinātnes filozofijas jautājumus, spēj interpretēt dažādu zinātnes paradigmu izpausmes iegūtajos intervijas datos un publiski prezentēt un aizstāvēt savu interpretāciju, lietojot atbilstošo terminoloģiju. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Allhoff, F. (Ed.). (2010). Philosophies of the sciences. A guide. Wiley-Blackwell. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 2 | Johansson, L.-G. (2020). Philosophy of science for scientists (Springer Undergraduate Texts in Philosophy). Springer. | ||||||||
| 3 | Ladyman, J. (2012). Understanding philosophy of science. Routledge. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 4 | Mārtinsone, K., & Pipere, A. (Red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. RSU. | ||||||||
| 5 | Mārtinsone, K., Pipere, A., & Kamerāde, D. (Red.) (2016). Pētniecība: Teorija un prakse. Rīga: RaKa. | ||||||||
| 6 | Rickles, D. (2020). What is philosophy of science? Polity Press. | ||||||||
| 7 | Ārvalstu studentiem/For international students | ||||||||
| 8 | Allhoff, F. (Ed.). (2010). Philosophies of the sciences. A guide. Wiley-Blackwell. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 9 | Johansson, L.-G. (2020). Philosophy of science for scientists (Springer Undergraduate Texts in Philosophy). Springer. | ||||||||
| 10 | Ladyman, J. (2012). Understanding philosophy of science. Routledge. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Godfrey-Smilth, P. (2003). Theory and reality: An introduction to the philosophy of science. The University of Chicago Press. | ||||||||
| 2 | Kilduff, M., Mehra, A., & Dunn, M. B. (2011). From blue sky research to problem solving: A philosophy of science theory of new knowledge production. The Academy of Management Review, 36, 297–317. Available from: https://doi.org/10.5465/amr.2009.0164 | ||||||||
| 3 | Machamer, P., & Silberstein, M. (2002). The Blackwell guide to the philosophy of science. Blackwell Publishers. | ||||||||
| 4 | Psillos, S. & Curd, M. (Eds.) (2014). The Routledge companion to philosophy of science. London: Taylor & Francis. | ||||||||
| 5 | Vedins I. (2008). Zinātne un patiesība. Rīga: Avots. | ||||||||
| 6 | Wilson, E. O. (1998). Consilience: The unity of knowledge. Vintage. | ||||||||
| 7 | Ārvalstu studentiem/For international students | ||||||||
| 8 | Godfrey-Smilth, P. (2003). Theory and reality: An introduction to the philosophy of science. The University of Chicago Press. | ||||||||
| 9 | Kilduff, M., Mehra, A., & Dunn, M. B. (2011). From blue sky research to problem solving: A philosophy of science theory of new knowledge production. The Academy of Management Review, 36, 297–317. Available from: https://doi.org/10.5465/amr.2009.0164 | ||||||||
| 10 | Psillos, S. & Curd, M. (Eds.) (2014). The Routledge companion to philosophy of science. London: Taylor & Francis. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Lennox, J. G.. (2001). History and philosophy of science: a phylogenetic approach. História, Ciências, Saúde-Manguinhos, 8(3), 655-669. Available from: https://doi.org/10.1590/S0104-59702001000400008 | ||||||||
| 2 | Pipere, A., & Lorenzi, F. (2021). The dialogical potential of transdisciplinary research: Challenges and benefits. World Futures. Available from: https://doi.org/10.1080/02604027.2021.1875673 | ||||||||
| 3 | Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP). Available from: http://plato.stanford.edu | ||||||||
| 4 | The Internet Encyclopedia of Philosophy (IEP). Available from: http://www.iep.utm.edu/ | ||||||||
