Pārlekt uz galveno saturu

Nāve un miršana

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:8.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:08.08.2024 08:53:01
Par studiju kursu
Kursa kods:HZK_031LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Filozofija; Filozofiskā antropoloģijaMērķauditorija:Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Uldis Vēgners
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas.
Mērķis:
Sniegt studentiem filozofisku perspektīvu uz dažādām ar nāvi un miršanu saistītām tēmām, galveno uzmanību pievēršot nāves un miršanas metafiziskiem, epistemoloģiskiem, eksistenciāliem, ētiskiem un sociāliem aspektiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads. Kā un kāpēc jāpēta nāve un miršana?Lekcijas1.00auditorija
2Metafiziskie un epistemoloģiskie nāves un miršanas aspektiLekcijas1.00auditorija
3Nāves definīcijasNodarbības1.00auditorija
4Pirms-nāves pieredzesNodarbības1.00auditorija
5Eksistenciālie nāves un miršanas aspektiLekcijas1.00auditorija
6Bailes no nāves un dzīves jēgaNodarbības1.00auditorija
7Nemirstība un nāves vērtībaNodarbības1.00auditorija
8Ētiskie nāves un miršanas aspekti ILekcijas1.00auditorija
9Ētiskie nāves un miršanas aspekti IILekcijas1.00auditorija
10Laba nāve: kā mirstoši cilvēki attiecas pret nāvi un miršanuNodarbības1.00auditorija
11PašnāvībaNodarbības1.00auditorija
12Eitanāzija un asistētā pašnāvībaNodarbības1.00auditorija
13Vai ir iespējams nodarīt kaitējumu pēc nāves?Nodarbības1.00auditorija
14Sociālie nāves un miršanas aspektiLekcijas1.00cits
15Mirstošu medicīnas profesionāļu attieksme pret nāvi un miršanuNodarbības1.00auditorija
16Dažādu kultūru attieksmes pret nāviNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Obligātās literatūras un semināru lasāmvielas apguve. Pirms katra semināra studentiem ir jāizlasa semināra lasāmviela, jāgatavojas atbildēt uz jautājumiem par tajā paustajiem jēdzieniem, idejām un argumentiem. 2. Patstāvīgi sagatavoties eksāmenam par kursā apgūtajām tēmām lekcijās un semināros. 3. Kursa noslēgumā studenti e-studijās aizpilda kursa novērtēšanas anketas.
Vērtēšanas kritēriji:
1. Dalība semināros individuāli un grupā (60% no gala vērtējuma). Students aktīvi piedalās visos semināros, saprot un spēj formulēt semināra lasāmvielā paustās idejas, produktīvi iesaistās diskusijās par semināra tēmas jautājumiem, argumentē savu pozīciju, diskusijās izmanto atbilstošu terminoloģiju, diskusijās atsaucas uz semināra lasāmvielu. 2. Eksāmens (40% no gala vērtējuma). Students raksta eksāmenu, kurā tiek vērtētas viņa zināšanas par kursā apgūtajām tēmām.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Students pārzina un izprot būtiskākos filozofijas tematus un problēmas saistībā ar nāvi un miršanu (metafiziskos, epistemoloģiskos, eksistenciālos, ētiskos un kultūras), kā arī saistītos filozofiskos jēdzienus (nāve, eitanāzija, asistētā pašnāvība, sociālā nāve, pēcnāves kaitējums utt.).
Prasmes:Students prot aprakstīt un salīdzināt dažādus skatījumus uz nāvi un miršanu, formulēt savu pozīciju un sniegt argumentus, analizēt un kritiski izvērtēt ar nāvi un miršanu saistītās filozofiskās problēmas veselības un sociālajā aprūpē. Students pielieto apgūtās zināšanas, lai izvērtētu savu un sabiedrībā pastāvošās attieksmes pret nāvi un mirstošajiem cilvēkiem.
Kompetences:Students spēj izprast, interpretēt un kritiski izvērtēt ar nāvi un miršanu saistītos filozofiskos aspektus. Izmantojot iegūtās zināšanas, students spēs iesaistīties mūsdienu sabiedrībā aktuālās diskusijās, kas skar ar nāvi un miršanu saistītus jautājumus. Students spēs izvērtēt pastāvošās veselības aprūpes prakses nāves un miršanas jautājumu kontekstā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Cholbi, M. and Timmerman, T., eds. 2021. Exploring the Philosophy of Death and Dying: Classical and Contemporary Perspectives. New York, NY: Routledge/Taylor & Francis Group.
2Cutter, M. A. G. 2019. Death: A Reader. Notre Dame: University of Notre Dame Press.
3Kiblere-Rosa, E. 2012. Aizejot - mirstošo cilvēku mācība tuviniekiem, ārstiem un garīdzniekiem. Rīga: Lietusdārzs. (akceptējams izdevums) (latviešu plūsmas studentiem)
4Luper, S., ed. 2014. The Cambridge Companion to Life and Death. 1st ed. Cambridge: Cambridge University Press.
Papildu literatūra
1Cholbi, M. 2021. Suicide. In: Zalta, E. N., ed. The Stanford Encyclopedia of Philosophy. Metaphysics Research Lab, Stanford University.
2DeGrazia, D. 2021. The Definition of Death. In: Zalta E. N., ed. The Stanford Encyclopedia of Philosophy. Metaphysics Research Lab, Stanford University. [26.03.2022.]
3Dranseika, Vilius, and Ivars Neiders. 2018. “In Defense of a Pluralistic Policy on the Determination of Death.” Ethics & Bioethics 8 (3–4): 179–88. [26.03.2022.]
4Hasker, W., and Taliaferro, C. 2019. Afterlife. In: Zalta, E. N., ed. The Stanford Encyclopedia of Philosophy. Metaphysics Research Lab, Stanford University. [26.03.2022.]
5Knepper, T. D., Bregman, L., and Gottschalk, M., eds. 2019. Death and Dying: An Exercise in Comparative Philosophy of Religion. Cham: Springer.
6Luper, S. 2021. Death. In: Zalta, E. N., ed. The Stanford Encyclopedia of Philosophy. Metaphysics Research Lab, Stanford University. [viewed 26.03.2022.]
Citi informācijas avoti
1International Association for the Philosophy of Death and Dying.