.
Mediji un sabiedrība
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:19.03.2024 15:37:46
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KF_058 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorija | Mērķauditorija: | Informācijas un komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Jānis Juzefovičs | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 4 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 8 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 20 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Zināšanas par kvalitatīvajām pētniecības metodēm sociālajās zinātnēs un spēja tās pielietot. | ||||||||
| Mērķis: | Kombinējot vēsturiskos un aktuālos mediju auditorijas izpētes datus un balstoties Latvijas sabiedrisko mediju gadījuma analīzē, studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar nozīmīgākajām transformācijām mediju un sabiedrības attiecībās Latvijā laikā no 20.gs. otrās puses līdz mūsdienām, iesaistīt studentus zinātniskajā darbā, attīstīt studentu pētnieciskās un analītiskās prasmes, kas ļauj uzlūkot mediju un sabiedrības attiecības mūsdienu Latvijā ilgtermiņa perspektīvā. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Padomju radio un TV auditorijas: radio, TV arhīvi un vēsturiskie auditorijas pētījumu dati | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Radio, televīzija un to auditorijas Atmodas periodā: radio, TV arhīvi un vēsturiskie auditorijas pētījumu dati | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Radio un TV lietošanas prakšu dinamika pēc-neatkarības periodā: ilgtermiņa auditorijas mērījumu dati | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Mediju un sabiedrības attiecības šodienas Latvijā | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Studentu pētnieciskā projekta metodoloģiskais seminārs | Nodarbības | 4.00 | auditorija | |||||
| 6 | Studentu pētnieciskā projekta prezentācijas | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Ziņojums par starp-paaudžu filmu skatīšanās pieredzi: Studentu uzdevums ir izvēlēties divus darbus no docētāja sagatavotās Rīgas kinostudijas un Telefilma-Rīga dokumentālo filmu programmas - pa vienam darbam no abām programmas daļām, kopā ar sava sociālā tīkla vidējās (30-64 gadi) un/vai vecākās paaudzes (65+) vienu vai vairākiem pārstāvjiem tās noskatīties un apspriest. Filmu programmā iekļautas dokumentālās filmas un kinožurnāli, kas stāsta par radio un TV vēsturi un mediju un sabiedrības attiecībām Latvijā laika periodā no 20.gs. 70.gadiem līdz 90.gadu sākumam. Šī uzdevuma gala rezultāts ir ziņojums, kurā sniegts īss katra darba satura kopsavilkums (1/3 no ziņojuma apjoma) un aprakstītas savas un sava sociālā tīkla citu paaudžu pārstāvju refleksijas par redzēto (2/3 no ziņojuma apjoma). Ziņojuma apjoms ir 300-500 vārdu. Darba izstrādē nav jāizmanto studiju kursa obligātā, papildu un cita literatūra un informācijas avoti. Darbs jāiesniedz e-studijās līdz 2023.gada 17.septembrim. Ziņojums tiek vērtēts kā ieskaitīts vai neieskaitīts. Filmu programma: 1.daļa Dokumentālā filma “Uzmanību Televīzija”, rež. J.Zvirbulis (1964) Dokumentālā filma “Un atkal Raimonds Pauls”, rež. A.E.Feldmanis (1972) Dokumentālā filma “Lienīte”, rež. J.Dzenītis (1978) Dokumentālā filma “Svētku vilnī”, rež. V.Bunka (1979) Dokumentālā filma “Pietura - VEF”, rež. I.Brils (1979) Dokumentālā filma “Slaucējs un slaucēja”, rež. M.Jurjāne (1984) Dokumentālā filma “Jaunā Rīga”, rež. R.Pipars (1985) 2.daļa Kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr 6 (1989) Dokumentālā filma “Diena pirms neatkarības”, rež. A.Apsītis (1990) Dokumentālā filma “Dūmu deja debesīm”, rež. J.Bindars (1991) Dokumentālā filma “Janvāra rekviēms” (“Latvijas hronika” Nr 10/11), rež. A.Epners (1991) Dokumentālā filma “Septiņas dienas augustā”, rež. R.Pipars (1992) Eseja par filmām: Studentu uzdevums ir izvēlēties vienu no četriem docētāja sagatavotajiem komplektiem, kuros katrā apvienotas divas dokumentālās / mākslas filmas, un sagatavot neliela apjoma eseju. Esejā jāiekļauj īss katra darba satura kopsavilkums (2/3 no esejas apjoma) un autora argumentēta pozīcija par filmā atainotajām mediju un sabiedrības attiecībām (1/3 no esejas apjoma). Esejas apjoms ir 800-1000 vārdu. Darba izstrādē nav jāizmanto studiju kursa obligātā, papildu un cita literatūra un informācijas avoti. Darbs jāiesniedz e-studijās līdz 2023.gada 29.oktobrim. Eseja tiek vērtēta kā ieskaitīta vai neieskaitīta. 1.komplekts Dokumentālā filma “Disco and atomic war”, rež. J.Kilmi (2009) Mākslas filma “Good Bye Lenin”, rež. W.Becker (2003) 2.komplekts Dokumentālā filma “Mans mīļākais karš”, rež. I.Burkovska-Jacobsen (2020) Dokumentālā filma “Bekons, sviests un mana mamma”, rež. I.Burkovska-Jacobsen (2008) 3.komplekts Dokumentālā filma “Radinieki”, rež. V.Manskis (2016) Dokumentālā filma “Viss būs labi”, rež. S.Tokalovs (2023) 4.komplekts Dokumentālā filma “Nesaprastie”, rež. I.Zviedris (2020) Dokumentālā filma “Bahs pret Covid”, rež. I.Zviedris (2022) Grāmatas recenzija: Studentu uzdevums ir sagatavot neliela apjoma recenziju par grāmatu: Juzefovičs, J. (2017). Broadcasting and National Imagination in Post-Communist Latvia: Defining the Nation, Defining Public Television. Bristol, Chicago: Intellect. Recenzijā jāiekļauj grāmatas satura kopsavilkums (2/3 no recenzijas apjoma) un recenzijas autora analītisks, kritisks grāmatas satura novērtējums (1/3 no recenzijas apjoma). Recenzijas apjoms ir 800-1000 vārdu. Darba izstrādē nav jāizmanto studiju kursa obligātā, papildu un cita literatūra un informācijas avoti. Darbs jāiesniedz e-studijās līdz 2023.gada 10.decembrim. Recenzija tiek vērtēta kā ieskaitīta vai neieskaitīta. Pētnieciskais projekts – 1.posms: Studiju kursa ietvaros, studenti izstrādā kvalitatīvās auditorijas izpētes (mediju etnogrāfijas) tradīcijā balstītu pētniecisku darbu, izzinot Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas prakses un ar mediju darbu, žurnālistiku saistītās attieksmes, priekšstatus. Pētnieciskā projekta izstrāde organizēta divos posmos. Pirmajā posmā studenti īsteno mediju dienasgrāmatas pētījumu un veic daļēji strukturētas dziļās intervijas ar mediju lietotājiem, kombinējot tās ar novērojuma metodes elementiem. Lauka darbu students veic individuāli, bet grupā notiek sagatavošanās tam, tostarp darbs pie pētījuma dalībnieku atlases, tāpat studeni grupā veic datu apstrādi un prezentāciju. Šī posma uzdevums ir attīstīt studentu datu vākšanas, apstrādes un prezentācijas prasmes. Tā gala rezultāts ir 20 minūšu prezentācija par lauka darba laikā iegūtajiem rezultātiem, kas var tik veidota ierastās prezentācijas formātā vai kā audiovizuāls darbs demonstrējams nodarbības laikā. Darba izstrādē nav jāizmanto studiju kursa obligātā, papildu un cita literatūra un informācijas avoti. Darbs jāiesniedz e-studijās līdz 2023.gada 14.decembrim. Darbs tiek vērtēts ar atzīmi. Pētnieciskais projekts – 2.posms: Pētnieciskā projekta otrajā posmā studenti strādā individuāli. Šajā posmā studenti sagatavo diskusiju par lauka darbā iegūtajiem empīriskajiem rezultātiem, apspriežot – analizējot, skaidrojot, interpretējot, kontekstualizējot – tos, izmantojot atsauces uz studiju kursa obligāto un papildu literatūru un citiem literatūras avotiem. Diskusijas apjoms ir 1300-1500 vārdu (literatūras un citu avotu sarakstu neieskaitot). Šī posma uzdevums ir attīstīt studentu datu analīzes prasmes. Darbs jāiesniedz e-studijās līdz 2024.gada 14.janvārim. Darbs tiek vērtēts ar atzīmi. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Ziņojums par starp-paaudžu filmu skatīšanās pieredzi (ieskaitīts/neieskaitīts) kā priekšnoteikums, studiju kursa sekmīgai nokārtošanai. Eseja par filmām (ieskaitīts/neieskaitīts) kā priekšnoteikums, studiju kursa sekmīgai nokārtošanai. Grāmatas recenzija (ieskaitīts/neieskaitīts) kā priekšnoteikums, studiju kursa sekmīgai nokārtošanai. Gala atzīmi veido: Pētnieciskais projekts - 1.posms - 40% Eksāmens (rakstisks) - Pētnieciskais projekts - 2.posms - 60% Ziņojums par starp-paaudžu filmu skatīšanās pieredzi: Ieskaitīts, ja izpildītas minimālās prasības: - sniegts pārskats par savām un sava sociālā tīkla citu paaudžu pārstāvju refleksijām par redzēto – 2/3 no ziņojuma apjoma; - sniegts divu filmu programmā iekļauto darbu satura kopsavilkums – 1/3 no ziņojuma apjoma; - izpildītas formālās prasības (darba apjoms, darba iesniegšanas termiņš). Eseja par filmām: Ieskaitīts, ja izpildītas minimālās prasības: - sniegts divu filmu satura kopsavilkums – 2/3 no esejas apjoma; - sniegta autora argumentēta pozīcija par katrā no šiem darbiem atainotajām mediju un sabiedrības attiecībām – 1/3 no esejas apjoma; - izpildītas formālās prasības (darba apjoms, darba iesniegšanas termiņš). Grāmatas recenzija: Ieskaitīts, ja izpildītas minimālās prasības: - sniegts grāmatas satura kopsavilkums – 2/3 no recenzijas apjoma; - sniegts analītisks, kritisks grāmatas satura novērtējums – 1/3 no recenzijas apjoma; - izpildītas formālās prasības (darba apjoms, darba iesniegšanas termiņš). Pētnieciskais projekts – 1.posms (1 punkts = 1 balle): 1-2 punkti – kvalitatīvs, augstvērtīgs darbs datu prezentācijā; 1-2 punkti – kvalitatīvs, augstvērtīgs darbs datu apstrādē; 1-2 punkti – kvalitatīvs, augstvērtīgs darbs datu vākšanā; Minimālās prasības – ja tās nav izpildītas, sekmīgu vērtējumu nav iespējams saņemt: 1 punkts – izstrādāta 20 minūšu prezentācija un tā prezentēta un aizstāvēta seminārā apmierinošā līmenī; 1 punkts – veikta datu apstrāde atbilstoši pētījuma dizainam un metodoloģiskajiem norādījumiem apmierinošā līmenī; 1 punkts – veikts lauka darbs atbilstoši pētījuma dizainam un metodoloģiskajiem norādījumiem apmierinošā līmenī; 1 punkts – izpildītas formālās prasības (darba apjoms, darba iesniegšanas termiņš); 0 punkti - darbs nav iesniegts. Pētnieciskais projekts – 2.posms (1 punkts = 1 balle): 1-2 punkti – līdzās rezultātu aprakstam izmantota analītiska pieeja to interpretācijā, spriedumi ir labi argumentēti, students demonstrē padziļinātu izpratni par tematu; 2 punkti – izmantota literatūra ārpus studiju kursa obligātās un papildu literatūras saraksta (vismaz 5 nosaukumi) un sekmīgi integrēts empīriskais materiāls ar literatūras studijām; 1 punkts – izmantota studiju kursa papildu literatūra (vismaz 3 nosaukumi) un sekmīgi integrēts empīriskais materiāls ar literatūras studijām; 1 punkts – izmantota studiju kursa obligātā literatūra (vismaz 3 nosaukumi) un sekmīgi integrēts empīriskais materiāls ar literatūras studijām; Minimālās prasības – ja tās nav izpildītas, sekmīgu vērtējumu nav iespējams saņemt: 3 punkti – sniegts tikai rezultātu apraksts, nav izmantota analītiska pieeja; atsauču uz literatūras avotiem nav vai tās ir formālas; 1 punkts – izpildītas formālās prasības (darba apjoms, darba iesniegšanas termiņš, atsauču noformēšana); 0 punkti - darbs nav iesniegts. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Maģistranti izpratīs mediju un sabiedrības attiecību transformācijas Latvijā laikā no 20.gs. otrās puses līdz mūsdienām; spēs orientēties nozīmīgākajos Latvijas mediju vides attīstības posmos šajā laika periodā. Studējošie spēs identificēt nozīmīgākos atklājumus vēsturiskajos un aktuālajos mediju auditorijas pētījumos Latvijā. Studējošie tāpat spēs aprakstīt nozīmīgākos teorētiskos konceptus, kas skaidro mediju un sabiedrības attiecības, mediju lietotāju uzvedību, attieksmes un priekšstatus, nozīmes piešķiršanu mediju tekstiem. Maģistranti arī spēs demonstrēt zināšanas par kvalitatīvajām auditorijas izpētes metodēm. | ||||||||
| Prasmes: | Maģistranti spēs novērtēt, izskaidrot mediju lietotāju uzvedību Latvijā, viņu veiktās mediju tekstu interpretācijas, sabiedrības attieksmes un priekšstatus, kas saistīti ar mediju darbu, žurnālistiku. Studējošie spēs pielietot kvalitatīvās auditorijas izpētes metodes (datu vākšana, apstrāde, analīze, prezentācija). | ||||||||
| Kompetences: | Studējošie pratīs analizēt problēmjautājumus mediju un sabiedrības attiecībās Latvijā. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Dimants, A. 2022. Latvijas prese 200 gados: no "Latviešu Avīzēm" līdz digitālo mediju laikmetam. Rīga: Latvijas Mediji. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 2 | Jensen. K.B. ed. 2021. A Handbook of Media and Communication Research. Qualitative and quantitative methodologies. 3rd ed. London, New York: Routledge. | ||||||||
| 3 | Juzefovičs, J. 2017. Broadcasting and National Imagination in Post-Communist Latvia: Defining the Nation, Defining Public Television. Bristol, Chicago: Intellect. | ||||||||
| 4 | Juzefovičs, J. 2022. Making Sense of Public Media in Times of Geo-Political Crisis: Latvian Public Media and their Ethno-Linguistic Majority and Minority Audiences. In: Chakars, J., and Ekmanis I., eds. Information Wars in the Baltic States: Russia’s Long Shadow. Cham: Palgrave Macmillan. 55-79. | ||||||||
| 5 | Juzefovičs, J. 2023. Making sense of the COVID-19 crisis: information-seeking practices and attitudes towards information providers among Baltic audiences. Journal of Baltic Studies. DOI: 10.1080/01629778.2023.2290603. | ||||||||
| 6 | Juzefovičs, J., and Vihalemm, T. 2020. Keeping channels open or screening out? The digital practices of Baltic Russian-speakers during the Russia-Ukraine conflict. Russian Journal of Communication. 12(3), 262-283. | ||||||||
| 7 | Schrøder, K., Drotner, K., Kline, S., and Murray, C. 2003. Researching Audiences. London: Arnold. | ||||||||
| 8 | Vihalemm, T., and Juzefovičs, J. 2022. Navigating Conflicts through the Media: The Sceptical and Self- Responsible Repertoires of Baltic Russian-Speakers. East European Politics and Societies and Cultures. (36)2, 423-445. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Brikše, I. 2002. Latvijas mediji: Izaicinājumi, ieguvumi un draudi (1987–2002). No: Jaunzems. A., red. Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. līdz 2002. gadam. Kur tā ved Latviju? Zinātnisks pētījums. Ventspils: Ventspils Augstskola. 294-306. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 2 | Brikše, I. 2005. Publiskās sfēras demokratizācijas iespējas: Perestroikas un glasnostj aspekts Latvijā (1985-1990). No: Brikše, I., red. Latvijas Universitātes raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 192.-209. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 3 | Brikše, I. red. 2006. Informācijas vide Latvijā: 21.gadsimta sākums. Rīga: Zinātne. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 4 | Brikše, I., and Zelče, V. 2008. The Latvian media in the new millennium: Trends in development, content and usage and the emergence of a community of media users. Information Sciences/Informacijos Mokslai. 47, 87-111. | ||||||||
| 5 | Cheskin, A. 2016. Russian Speakers in Post-Soviet Latvia: Discursive Identity Strategies. Edinburgh: Edinburgh University Press. | ||||||||
| 6 | Dreifelds, J. 2013. Latvijas preses un citu plašsaziņas līdzekļu attīstība 19.-21. gadsimtā. No: Stradiņš, J., Jundzis, T., Zemītis, G., red. Latvieši un Latvija III: Atjaunotā Latvijas valsts. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. 179-213. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 7 | Evans, C.E. 2016. Between Truth and Time. A History of Soviet Central Television. New Haven & London: Yale University Press. | ||||||||
| 8 | Felcis, R. 2023. Mediju informatīvās funkcijas krīzes situācijā: uzticēšanās medijiem krīzes apstākļos. Grām.: Zelče, V., Lasmane, S., Zitmane. M., red. Latvijas mediju ekoloģija 2020. gada pandēmijas krīzē. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 41-53. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 9 | Høyer, S., Lauk, E. and Vihalemm, P. eds. 1993. Towards a Civic Society: The Baltic Media’s Long Road to Freedom. Tartu: Baltic Association for Media Research/Nota Baltica Ltd. | ||||||||
| 10 | Imre, A. 2016. TV Socialism. Durham & London: Duke University Press. | ||||||||
| 11 | Jõesaar, A., Rožukalne, A., and Jastramskis, D. 2022. Trust in public service media in the Baltic states. Journal of Baltic Studies. 53(4), 587-611. | ||||||||
| 12 | Jõesaar, A., A. Rožukalne, and D. Jastramskis. 2022. The role of media in the Baltics. To trust or not to trust? Riga: Baltic Centre for Media Excellence. | ||||||||
| 13 | Juzefovičs, J. 2007. Sociālo priekšstatu veidošanās: politisko ziņojumu lietojums un interpretācija pirms 9. Saeimas vēlēšanām. No: Lasmane, S., red. Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 267-279. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 14 | Juzefovičs, J. 2012. Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā. Valmiera: Vidzemes augstskola. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 15 | Kaprāns, M., and Juzefovičs, J. 2019. Reconsidering media-centrism: Latvia’s Russian-speaking audiences in light of the Russia-Ukraine conflict. In: Wijermars, M., and Lehtisaari, K., eds. Freedom of Expression in Russia’s New Mediasphere. London: Routledge. 159-185. | ||||||||
| 16 | Kruk, S. 2015. Television Changing Habits: TV Programming in 1960s Soviet Latvia. In: Anderson, S. and Chakars, M., eds. Modernization, Nation-Building, and Television History. New York: Routledge. 89-109. | ||||||||
| 17 | Kruk, S., and Chakars, J. 2010. Agency, awakening, and the audiovisual: Developments in late-Soviet Latvian Broadcasting. Central European Journal of Communication. 3(1), 53-65. | ||||||||
| 18 | Kruks, S., Dovladbekova, I., Berķe-Berga, A., Urbāne, M., Rungule, R., Lāce, T., Seņkāne, S., Kalniņa, D., Mārtinsone, K., Akmane, E., Šuriņa, S., Darģis, R. 2020. Pandēmijas sekas. Socioloģisko aptauju, sekundāro datu, mediju satura un dokumentu analīze. Rīga: RSU. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 19 | Mihelj, S., and Huxtable, S. 2018. From Media Systems to Media Cultures: Understanding Socialist Television. Cambridge: Cambridge University Press. | ||||||||
| 20 | Moores, S. 1993. Interpreting Audiences: The Ethnography of Media Consumption. London: Sage. | ||||||||
| 21 | Peruško, Z., Vozab, D., and Čuvalo, A. 2013. Audiences as a Source of Agency in Media Systems: Post-socialist Europe in Comparative Perspective. Mediální Studia. 7(2), 137-154. | ||||||||
| 22 | Roth-Ey, K. 2011. Moscow Prime Time: How the Soviet Union Built the Media Empire that Lost the Cultural Cold War. Ithaca & London: Cornell University Press. | ||||||||
| 23 | Rožukalne, A. 2011. Kas? Kur? Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Monogrāfija par žurnāliem, žurnālu redaktoriem un žurnālu lasītājiem Latvijā. Rīga: Turība. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 24 | Rožukalne, A., Skulte, I. 2016. Latvijas mediju auditorija recesijas laikā. No: Kruks, S., red. Ekonomiskā krīze Latvijā: “veiksmes stāsta” pēcgarša. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. 175-192. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 25 | Rožukalne, A., Savicka, V., Kleinberga, V., Tīfentāle, u.c. 2020. Novērtējums un ieteikumi par sabiedrības uzticēšanos informācijas kanāliem, medijpratību un dezinformācijas uztveri, iesaisti COVID-19 seku mazināšanā un uzvedības modeli. Rīga: RSU, Valmiera: Vidzemes Augstskola, Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 26 | Rožukalne, A., Kleinberga, V., Tīfentāle, A., and Strode, I. 2022. What Is the Flag We Rally Around? Trust in Information Sources at the Outset of the COVID-19 Pandemic in Latvia. Social Sciences. 11(3), 123. | ||||||||
| 27 | Ruddock, A. 2001. Understanding Audiences: Theory and Method. London: Sage. | ||||||||
| 28 | Saulītis, A. 2016. Komunikatīvā atmiņa, vēsturiskā iztēle: raidījuma “Labvakar, Latvija!” vēstules un atmoda. No: Kaprāns, M., Strenga, G., Bekmans-Dīrkess, N., red. Atmiņu kopienas: atceres un aizmiršanas kultūra Latvijā. Rīga: Zelta grauds. 173-198. (latviešu plūsmai) | ||||||||
| 29 | Vihalemm, P. ed. 2002. Baltic Media in Transition. Tartu: Tartu University Press. | ||||||||
| 30 | Vihalemm, T., Juzefovičs, J., and Leppik M. 2019. Identity and Media- use Strategies of the Estonian and Latvian Russian-speaking Populations Amid Political Crisis. Europe-Asia Studies. 71(1), 48-70. | ||||||||
| 31 | Vihalemm, T., and Juzefovičs, J. 2023. ‘They say we are all zombies’: Rethinking the role of audiences in a mediatized international conflict. Global Media and Communication. (19)1, 3–28. | ||||||||
