.
Sabiedriskās attiecības integrētā mārketinga komunikācijas sistēmā: kampaņu menedžments, politiskās kampaņas un mārketings
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:59
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | KSK_048 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne | Mērķauditorija: | Komunikācijas zinātne | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Vita Savicka | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
Kopā kontaktstundas | 20 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Vēlamas zināšanas masu komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās. | ||||||||
Mērķis: | Radīt studentos interesi un padziļinātu izpratni par sabiedrisko attiecību darbu mūsdienu vidē- kā stratēgiskā komunikācija tiek izmantota kā biznesa veicinātāja un sociālo procesu ietekmētāja. Radīt izpratni par stratēģisko komunikāciju, tās saistību ar masu komunikācijas, sistēmteorijām u.c. teorijām un uzvedības modeļiem. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Stratēģiskā komunikācija kā ietekmes instruments | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Sociālais mārketings kā sociālās un veselības komunikācijas koncepts. Sociālā mārketinga 7 P. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Uzvedības ekonomika un tās pielietojums komunikācijā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||||
4 | Sociālā kapitāla, inovāciju difūzijas, haosa teorija un to izmantojums komunikācijā. Sociālās ekoloģijas teorija un sociāli ekoloģiskie modeļi. Uzvedības modeļu pielietojums komunikācijā. | Lekcijas | 3.00 | auditorija | |||||
Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Grupu darbs (3 cilvēki grupā). Sociālas kampaņas stratēģijas prezentācijas. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Spēj izstrādāt integrētās komunikācijas kampaņas plānu, balstoties uz apgūtajām teorijām – līdz 7 ballēm. Spēj izstrādāt integrētās komunikācijas plānu, izvēloties atbilstošu teorētisko pamatojumu un radot praktiski īstenojamas idejas – no 7–10 ballēm. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Kursa apguves rezultātā studējošie ir ieguvuši zināšanas par stratēģiskās komunikācijas būtību, koncepta attīstības vēsturisko gaitu, dažādajām definīcijām. Studējošie izprot stratēģiskās komunikācijas attīstību noteicošos faktorus sabiedrībā, vidē, politikā un ekonomikā un saprot konsekvences, kas pieprasa stratēģisku pieeju, mūsdienu komunikācijas veidošanai. Studenti izprot, kā stratēģisko komunikāciju, uzvedības maiņu skaidrojošās teorijas un modeļus var izmantot integrētās mārketinga komunikācijas projektos. | ||||||||
Prasmes: | Spēj pielietot stratēģiskās komunikācijas pieeju integrētās komunikācijas praksē, nodrošinot komunikāciju organizācijas mērķu sasniegšanai vai uzvedības maiņai. | ||||||||
Kompetences: | Spēj analizēt stratēģiskās komunikācijas pieejas saistību ar sistēmteorijām un citām teorijām, kā arī uzvedības maiņas un komunikācijas modeļiem un izprot, kā stratēģisko pieeju apvienot ar šīm teorijām un modeļiem, lai nodrošinātu integrētu komunikāciju. Spēj sniegt teorētisko pamatojumu un izskaidrot stratēģiskās komunikācijas pielietojumu sociāli ekoloģiskā modeļa ietvaros, pamatojot komunikācijas intervenču metožu izvēli, spēj analizēt mērķauditoriju un radīt komunikācijas mērķim un auditorijām atbilstošus vēstījumus. Izprot stratēģiskās komunikācijas zināšanu nozīmi un pielietojumu politiskās, integrētās mārketinga komunikācijas un sociālās komunikācijas veidošanā. Spēj uzņemties atbildību par kolektīva darba rezultātiem kopīgi strādājot pie kampaņu izstrādes. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Christensen, M. (2014). Communication as a Strategic Tool in Change Processes. | ||||||||
2 | Röttger, U., & Preusse, J. (2013). External Consulting in Strategic Communication : Functions and Roles Within Systems Theory. In International Journal of Strategic Communication 7(2):99-117. | ||||||||
3 | Singaiah, G., & Laskar, S. R. (2015). Understanding of Social Marketing : A Conceptual Perspective. In Global Business Review,16(2), 213–235. | ||||||||
4 | Crawshaw, P. (2014). Changing Behaviours , Improving Outcomes? Governing Healthy Lifestyles Through Social Marketing. In Sociology Compass, 9, 1127–1139 | ||||||||
5 | Dulek, R. E., & Campbell, K. S. (2015). On the Dark Side of Strategic Communication. | ||||||||
6 | Leigh, A. (2015). How behavioural economics does and can shape public policy. The Economic and Labour Relations Review, 26(2), 339–346. | ||||||||
7 | Walter, N., Ball-Rokeach, S. J., Xu, Y., & Broad, G. M. (2018). Communication Ecologies: Analyzing Adoption of False Beliefs in an Information-Rich Environment. Science Communication, 40(5), 650–668. | ||||||||
8 | Victorian Curriculum and Assessment Authority. (2011). Social-Ecological Model. Health Promotion, 2011. | ||||||||
9 | McGill, B., O’Hara, B. J., Bauman, A., Grunseit, A. C., & Phongsavan, P. (2019). Are Financial Incentives for Lifestyle Behavior Change Informed or Inspired by Behavioral Economics? A Mapping Review. American Journal of Health Promotion, 33(1), 131–1 | ||||||||
10 | Mullainathan, S., & Thaler, R. H. (2015). Behavioral Economics. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 437–442. h | ||||||||
11 | Fischer-Kowalski, M. (2015). Social Ecology. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 254–262. | ||||||||
12 | Mary, K. (1996). Bringing order to chaos : Communication and health. | ||||||||
13 | Christensen, M. (2014). Communication as a Strategic Tool in Change Processes. | ||||||||
14 | Caywood, Clarke L. The Handbook of strategic public relations & integrated communications / edited by Clarke L. Caywood. New York : McGraw-Hill, 2012. | ||||||||
15 | Cheng, Hong, Philip Kotler un Nancy R. Lee. 2011. Social Marketing for Public Health: Global Trends and Success Stories. Sudbury: Jones and Bartlett Publishers | ||||||||
16 | Donovan, Rob, and Nadine Henley. 2010. Principles and Practice of Social Marketing: An International Perspective. Cambridge University Press | ||||||||
17 | Rogers, Everett M. 1983. Diffusion of Innovations. New York: A Division of Macmillan Publishing Co., Inc. | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Hoffjann, O. (2018). The role of play in strategic communication. In Public Relations Inquiry, 7 (1), 83-101 | ||||||||
2 | Thomas, G. F., & Stephens, K. J. (2015). An Introduction to Strategic Communication. In International Journal of Business Communication, 2015, Vol. 52(1) 3 –11 | ||||||||
3 | McLeroy, Bibeau, Steckler, & G. (1988). The social ecological model as a framework for Determinants. Health Education & Behavior : The Official Publication of the Society for Public Health Education. | ||||||||
4 | Lundberg, C. C. (1972). TOWARD A MODEL OF SOCIAL CHANGE. Academy of Management Proceedings, 1972(1), 53–57. | ||||||||
5 | Barnes, R. L. (2012). Overview of the Political Advocacy Process. Advocacy Strategies for Health and Mental Health Professionals : From Patients to Policies, 29–50. | ||||||||
6 | Myers, C. (2018). Public relations or “ grassroots lobbying ” ? How lobbying laws are re-de fi ning PR practice. Public Relations Review, 44(1), 11–21. | ||||||||
7 | Petty, R. E., & Cacioppo, J. T. (1986). The Elaboration Likelihood Model of Persuasion. 2601(December). | ||||||||
8 | Sirgy, B. M. J., Morris, M., & Samli, K. C. (1985). The Question of Value in Social Marketing : Use of a Quality of Life Theory to Achieve. 2(2). In American Journal of Economics and Sociology, 44(2), 215-228 | ||||||||
9 | Schermer, V. L. (2012). Group-as-a-Whole and Complexity Theories : Areas of Convergence. Part I: Background and Literature Review. In Group Analysis, 45(3), 275–288. |