Pārlekt uz galveno saturu

Komunikācijas mikro un makroteoriju integrācija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:21
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_123LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:4.00ECTS:6.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorijaMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Sergejs Kruks
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)12Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas24
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas16
Kopā kontaktstundas40
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Fiozofija. Ievads komunikācijas teorijās.
Mērķis:
Izprast kontinentālās un anglosakšu pieejas komunikācijas studijām. Izprast rīcībspējas, struktūras un kultūras nozīmi komunikācijas procesu analīzē. Izvērtēt metodoloģiskā individuālisma un kolektīvisma paradigmu trūkumus un priekšrocības.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Publiskā komunikācija Latvijā: pētījumu pārskats.Lekcijas1.00auditorija
2Metodoloģiskais individuālisms un kolektīvisms. Anglosakšu, kontinentālā un kultūras romantisma tradīcija.Lekcijas1.00auditorija
3Kritiskā teorija. J. Hābermasa publiskuma (publiskās sfēras) koncepcija.Lekcijas1.00auditorija
4M. Vēbera interpretatīvā paradigma.Lekcijas1.00auditorija
5Simboliskais interakcionisms.Lekcijas1.00auditorija
6Etnometodoloģija. Sarunu analīze.Lekcijas1.00auditorija
7Racionālās izvēles teorija.Lekcijas1.00auditorija
8Figurāciju socioloģija. N. Eliass.Lekcijas1.00auditorija
9Habituss un lauks. P. Burdjo.Lekcijas1.00auditorija
10Strukturācijas un sociālās morfoģenēzes teorijas. E. Gidens un M. Ārčere.Lekcijas1.00auditorija
11Sociālais konstrukcionisms.Lekcijas1.00auditorija
12Valoda kā komunikācijas problēma.Lekcijas1.00auditorija
13Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.Nodarbības8.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Literatūras studijas. Divu referātu sagatavošana.
Vērtēšanas kritēriji:
Divi referāti veido pa 25% atzīmes, eksāmens – 50%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā studējošie parāda paplašinātas zināšanas par dažādām teorētiskajām paradigmām, izprotot kopīgo un atšķirīgo, stiprās un vājās pozīcijas.
Prasmes:Studiju kursa apguves rezultātā studējošie praktiski atlasa teorijas pētījumu veikšanai; argumentēti skaidro komunikācijas fenomenus dažādajās paradigmās un diskutē par dažādo paradigmu priekšrocībām un trūkumiem, vērtējot komunikācijas fenomenus.
Kompetences:Studiju kursa apguves rezultātā studējošie integrē dažādu teorētisko paradigmu atziņas, pētot vai plānojot publisko komunikāciju.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Ritzer, G., J. Stepnisky (2018) Contemporary Sociological Theory and Its Classical Roots. London: Sage.
2Udehn, Lars (2001) Methodological Individualism. London: Routledge.
3Habermas, Jürgen. The Structural Transformation of the Public Sphere.
4Habermas, J. Theory of Communicative Action.
5Weber, Max. The Protestant Ethic and the Spirit of Capitalism. Chapter II.
6Kalberg, Stefan (1987) “The Origin and Expansion of Kulturpessimismus: The Relationship between Public and Private Spheres in Early Twentieth Century Germany”, Sociological Theory 5(2): 150-164.
7Elias, N. The Civilising Process.
8Bourdieu, Pierre. Outline of a Theory of Practice.
9Giddens, A. (1984) The constitution of society: Outline of the theory of structuration. Cambridge: Polity Press
10Archer, M. (2001) Being Human. Cambridge University Press.
11Schütz, Alfred (1976) The Stranger.
12Berger, A., T. Luckmann. The Construction of Social Reality.
13Kruks, S. (2012) “Semiozes izpratne latviešu avotos: Valodnieku un mākslas zinātnieku zīmes koncepciju kritika”, Letonica 23:52-66.
14Kruks, S. (2011) “Evicting the Speaking Subject: A Critique of the Latvian Concepts of Language”, Journal of Baltic Studies 42(4):447-63.
Papildu literatūra
1Juzefovičs, J. (2017) Broadcasting and National Imagination in PostCommunist Latvia: Defining the Nation, Definig Public Televison. Bristol, Chicago: Intellect.
2Kruk, S., J. Chakars (2018) “Democratic Crisis or Return to the Western World? Civic Engagement, Social Capital, and Media in Latvia”, Lituanus 64(4): 18-40.
3Kruks, S., G. Veidemanis, K. Rižņikova, L. Vaita (2018) “Kurš rada ziņas? Sabiedrisko attiecību un ziņu mediju dienaskārtība”, Akadēmiskā Dzīve 54:85-95.
4Kruk, S. (ed.) (2018) Pluralism Anxiety. Acting Socially in Latvia. Riga: Riga Stradiņš University.
5Kruks, S. (ed.) (2016) Ekonomiskā krīze Latvijā: "veiksmes stāsta" pēcgarša. Rīga: Rīgas Stradiņa Universitāte.