.
Kino valoda, stilistika un fotogrāfija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:30
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | KSK_174 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 3.00 | ECTS: | 4.50 | ||||||
Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne | Mērķauditorija: | Komunikācijas zinātne; Informācijas un komunikācijas zinātne | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Dita Rietuma | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
Kopā kontaktstundas | 20 | ||||||||
Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 5 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 10 | ||||
Nodarbības (skaits) | 3 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 6 | ||||
Kopā kontaktstundas | 16 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Nav. | ||||||||
Mērķis: | XIX gs. izskaņā kino dzima kā “atdzīvināta fotogrāfija” – statisks attēls ieguva kustības unikalitāti un spēju “notvert” laika plūdumu. Kopš kino attīstības pirmsākumiem kino strāvojumi un stilistiskas meklējumi ir ietekmējuši XX – XXI. gs vizuālo kultūru, kuras sastāvdaļa ir arī fotogrāfija. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Ievadlekcija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Kino un realitāte. Fotogrāfiskā attēla ontoloģija. Kino valodas elementi. Montāža. Plānu izmantojums. Tuvplānu izmantojums (Teodora Dreiera filmā "Žanna d'Arka", Sergeja Eizenšteina darbos, u.c.). | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
3 | Mizanscēna – dziļās mizanscēnas izmantojums (Orsona Velsa daiļradē – filmās "Pilsonis Keins", "Lieliskie Embersoni" u.c.). Mizanscēnas dramaturģija (Alfreda Hičkoka, Mikelandželo Antonioni u.c. daiļradē). Klasiskā (Holivudas) kino stilistiskās konvencijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Žanri un vizuālā stilistika (mūzikls, melodrāma, gansterdrāma, vesterns). Film-noir stilistika kā alternatīva klasiskā Holivudas stila konvencijām. Film noir vizuālā stilistika, apgaismojuma īpatnības. Postmodernās refleksijas XX un XXI gs. mijas vizuālajā kultūrā.Modernisma strāvojumi (XX gs. 20. gados), to vizuālās un stilistiskās konvencijas – ekspresionisms, impresionisms, sirreālisms un to atskaņas mūsdienu vizuālajā kultūrā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
5 | Eksperimentālā kultūra – Maijas Derēnas un Stena Brekidža darbība. Dokumentālā kino meklējumi, to stilistika un to ietekme uz fotogrāfiju – modernisms Dzigas Vertova "Cilvēks ar kameru", totilitārā estetizācija Lēnijas Rīfenštāles "Olimpija" u.c. Filmu skate un analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
6 | Itālijas neoreālisms, Francijas “jaunais vilnis”, Dānijas Dogma reālisma tendences ģenealoģija XX gs. Stilizācija – franču jaunā viļņa un Eiropas autorkino pieredze (Alēns Renē, Žans Liks Godārs, Federiko Fellīni, Pedro Almodovars u.c.) pieredze. Filmu skate un analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
7 | Skatiena jēdziens, kinomākslas un fotogrāfijas sižetiskā mijiedarbība (Mikelandželo Antonioni filma "Fotopalielinājums/Blow - up", Alfreda Hičkoka "Logs uz sētu"/"Rear Window", Maikls Pauelss "Lūriķis Toms"/"Peeping Tom"). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Ievadlekcija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Kino un realitāte. Fotogrāfiskā attēla ontoloģija. Kino valodas elementi. Montāža. Plānu izmantojums. Tuvplānu izmantojums (Teodora Dreiera filmā "Žanna d'Arka", Sergeja Eizenšteina darbos, u.c.). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Mizanscēna – dziļās mizanscēnas izmantojums (Orsona Velsa daiļradē – filmās "Pilsonis Keins", "Lieliskie Embersoni" u.c.). Mizanscēnas dramaturģija (Alfreda Hičkoka, Mikelandželo Antonioni u.c. daiļradē). Klasiskā (Holivudas) kino stilistiskās konvencijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Žanri un vizuālā stilistika (mūzikls, melodrāma, gansterdrāma, vesterns). Film-noir stilistika kā alternatīva klasiskā Holivudas stila konvencijām. Film noir vizuālā stilistika, apgaismojuma īpatnības. Postmodernās refleksijas XX un XXI gs. mijas vizuālajā kultūrā.Modernisma strāvojumi (XX gs. 20. gados), to vizuālās un stilistiskās konvencijas – ekspresionisms, impresionisms, sirreālisms un to atskaņas mūsdienu vizuālajā kultūrā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
5 | Eksperimentālā kultūra – Maijas Derēnas un Stena Brekidža darbība. Dokumentālā kino meklējumi, to stilistika un to ietekme uz fotogrāfiju – modernisms Dzigas Vertova "Cilvēks ar kameru", totilitārā estetizācija Lēnijas Rīfenštāles "Olimpija" u.c. Filmu skate un analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
6 | Itālijas neoreālisms, Francijas “jaunais vilnis”, Dānijas Dogma reālisma tendences ģenealoģija XX gs. Stilizācija – franču jaunā viļņa un Eiropas autorkino pieredze (Alēns Renē, Žans Liks Godārs, Federiko Fellīni, Pedro Almodovars u.c.) pieredze. Filmu skate un analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
7 | Skatiena jēdziens, kinomākslas un fotogrāfijas sižetiskā mijiedarbība (Mikelandželo Antonioni filma "Fotopalielinājums/Blow - up", Alfreda Hičkoka "Logs uz sētu"/"Rear Window", Maikls Pauelss "Lūriķis Toms"/"Peeping Tom"). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Lekcijās un semināros iegūtās zināšanas aprobēt, veidojot dažādus foto darbus, studentu grupās izveidojot darbu par doto tēmu noteiktas stilistikas ietvaros. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | • Līdzdalība lekcijās. • Līdzdalība un aktivitāte semināros. • Radošais projekts – fotodarbs, kurā reflektējas noteikta stilistika. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Kursa apguves rezultātā studējošie: • Atpazīs, pārzinās, salīdzinās dažādas kino stilistikas un to analogus fotogrāfijā. • Atpazīs autorus kino un fotogrāfijā, kuru darbos reflektējas būtiskākie stilistiskie virzieni. • Pārzinās, pamatos tehniskos paņēmienus, kādi izmantoti noteiktas attēla stilistikas iegūšanai. | ||||||||
Prasmes: | Kursa apguves rezultātā studējošie: • Izmantos noteiktu stilistiku sava fotogrāfiskā darba radīšanai. • Definēs un izmantos tehniskos paņēmienus noteiktas stilistikas radīšanai. • Piemēros izvēlēto stilistiku noteiktu formātu prasībām. | ||||||||
Kompetences: | Kursa apguves rezultātā studējošie: • Izvērtēs audiovizuālos darbus – kino un foto darbus. • Orientēsies kino kultūras mantojumā un tās refleksijās fotogrāfijā. • Izmantos daudzveidīgu stilistisko paleti sava darba veidošanā. • Spēs parādīt atbildīgu un zināšanām balstīta darbību sava radošā darba veidošanā. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Robert Sklar. World History of Film. New York, Harry Abrahams Incorporated, 2002 | ||||||||
2 | Rudolf Arnheim. From Film as Art. Film and Reality. The Making of A Film. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
3 | Stanley Cavell. From the World Viewed. Photograph and Screen. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
4 | Truffaut, Francois. A Certain Tendency of the French Cinema. In: Movies and Methods. Volume I. Edited by Bill Nichols. Berkley, Losangeles, London. University of California Press. 1976 | ||||||||
5 | Bordwell, David. The Art Cinema as a Mode of Film Practice. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999. | ||||||||
6 | Andre Bazin. From What is Cinema? The Evalution of the Language of Cinema. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
7 | Andre Bazin. From What is Cinema? The Ontology of the Photographic Image. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
8 | Stan Brakhage. From Metaphors of Vision. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
9 | Maya Deren. Cinematography. The Creative Use of Reality. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
10 | Bela Balasz. From Theory of the Film. The Close-up. The Face of Man. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
11 | Ervin Panofsky. Style and Medium in the Motion Pictures. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
12 | Ervin Panofsky. Style and Medium in the Motion Pictures. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
13 | Benjamin, Walter. The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999 | ||||||||
14 | Todd, Anthony. Autorship and the films of David Lynch. Aesthetic receptions in contemporary Hollywood, New York: I.B. Taurus Publishers, 2012 | ||||||||
15 | Collins, Luke. 100% Pure Adrenalin. Gender and Generic Surface in Point Break. Gender Meets Genre in Postwar Cinemas. Edited by Christine Gledhill. Urbana, Chicago, Springfield. University of Illinois Press, 2012 | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | - | ||||||||
Citi informācijas avoti | |||||||||
1 | - |