.
Mūsdienu komunikācijas teorijas
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:57
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | KSK_206 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorija | Mērķauditorija: | Komunikācijas zinātne | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Ivans Jānis Mihailovs | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
Kopā kontaktstundas | 20 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Komunikācijas pamati. | ||||||||
Mērķis: | Šis kurss sniedz iespēju maģistrantiem plašāk pētīt jomas, kas ir ļoti būtiskas komunikācijas nozarē un labāk izprast komunikācijas nozarē plašāk pielietotās metodes un teorētiskās pieejas. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Komunikācija – īpaša disciplīna vai vairākas disciplīnas apvienojoša joma? | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
2 | Komunikācijas modeļi. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
3 | Komunikācijas modeļi: Situāciju analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Komunikācijas pētniecības tradīcijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
5 | Komunikācijas funkcijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
6 | Individuālā darba prezentācija. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
7 | Komunikācijas veidi. Komunikācija – naratīvs un storytelling. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Studējošajam ir jāsagatavo referāts, padziļināti analizējot izvēlēto komunikācijas teoriju, kā arī jāizlasa ieteiktie zinātniskie raksti. To apspriešana ir paredzēta seminārnodarbībās. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Pozitīvs vērtējums pieaugošā secībā: • komunikācijas teorijas un modeļi, tās analīzes metodes ar praktiskiem piemēriem no veiktā individuālā darba (20%). • dažādu komunikācijas teoriju, modeļu un analīzes metožu salīdzinājums, galvenie secinājumi no norādītās literatūras avotiem, praktiskais darbs, izmantojot pamata metodes (20%). • dažādu komunikācijas teoriju, modeļu un analīzes metožu salīdzinājums, galvenie secinājumi no norādītās literatūras avotiem, praktiskais darbs, plaši izmantojot dažādas metodes, studenta individuālais darbs ar papildu literatūru (30%). • Eksāmens – referāts un tā prezentācija (30%). | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Studējošie spēj skaidrot komunikācijas teorētiskos modeļus un jēdzienus, analizēt konkrētus gadījumus un galvenās problēmas, kas saistītas ar komunikācijas nozari. | ||||||||
Prasmes: | Studējošie spēj piemērot teorētiskās zināšanas komunikācijas jomā konkrētu problēmu risināšanā, parādot izpratni par to, kas veido piemērotu zinātnisku diskursu šajā nozarē. | ||||||||
Kompetences: | Studējošie prot raksturot galvenās komunikācijas teorētiskās pieejas un aktuālos jautājumus masu komunikācijas jomā, identificē un analizē procesus un problēmas dažādās masu komunikācijas jomās un dažādos aspektos, izmanto komunikācijas teorijas kā pamatu savas pētnieciskās idejas pamatošanai. Spēj pielietot savas zināšanas masu komunikācijas jomā, lai attīstītu patstāvīgus pētījumus, balstoties uz izvēlētu teorētisko perspektīvu ar tās konceptuālo un metodoloģisko aparātu. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Littlejohn, S. W., & Foss, K. A. Theories of Human Communication 10th Edition., Waveland Press, 2011. | ||||||||
2 | Mattelart A., Mattelart M. Theories of Communication. Sage publications, 1998, 186 pp. | ||||||||
3 | Jahn, M. Narratology: a guide to the theory of narrative. English Department, University of Cologne. 2005. | ||||||||
4 | Petra Zia Slukovà. Communcation of Information Charles University in Prague, 2006. | ||||||||
5 | R. Dimbleby, G. Burton More than words. An Introduction to Communication. 3rd Edition. New York, 1998. Ch.1 What is Communication? ( P. 1 – 40).Ch. 2 Interpersonal communication p.41.-94 | ||||||||
6 | John Fiske. What is communication, in: Introduction to the communication studies, 1999, pp. 1 – 23. | ||||||||
7 | Veinberga S. Komunikācija. Teorija un prakse. Rīga: Sava grāmata, 2019. | ||||||||
8 | McQuail, D. McQuail's mass communication theory. London, Sage publications, 2010. | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Asimina Michailidou. The role of the Internet in the European Union’s public communication strategy and the emerging European publicsphere”, doctoral thesis, Loughborough University, 2006, 273 pp. | ||||||||
2 | Skulte I. Komunkācijas teorijas. | ||||||||
Citi informācijas avoti | |||||||||
1 | European Journal of Communication. |