.
Komunikācijas teorijas, principi un ētika
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:9.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:24
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | KSK_219 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne | Mērķauditorija: | Informācijas un komunikācijas zinātne | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Ilva Skulte | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Nav. | ||||||||
Mērķis: | Sniegt padziļinātu pārskatu par nozīmīgākajiem komunikācijas modeļiem un teorijām, ētiskajiem aspektiem, kā arī atšķirīgajām iespējām, ko teorijas piedāvā veselības komunikācijas jautājumu interpretācijā un analīzē, lai stimulētu studentu spēju abstraktāk, plašāk un neatkarīgāk domāt, analizēt un izteikties par komunikācijas norisēm un to lomu veselības kontekstā. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Komunikācijas būtība un problemātika: definīcija, elementi, pamatprincipi un likumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Zīme, vēstījums, medijs un mijiedarbība komunikācijā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Komunikācijas situācijas analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Teorētisko pieeju daudzveidība un klasifikācijas iespējas. Komunikācijas teorijas vēsture. Komunikācijas teorijas informācijas pamati. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
5 | Komunikācijas teorijas lingvistiskie pamati (retorika, semiotika, diskurss). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
6 | Diskursa analīzes principi un pamati. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
7 | Komunikācijas teorijas socioloģiskās pieejas (masu komunikācijas teorijas sociālo tīklu laikmetā). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
8 | Komunikācijas teorijas psihokognitīvie pamati: uztvere, saprašana, pārliecināšana, meli. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
9 | Teorētisko pieeju pielietojums analīzē un salīdzinājums. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
10 | Komunikācijas ētika I: vērtības, principi un normas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
11 | Komunikācijas ētika II: gadījumu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
12 | Gala darbu prezentācijas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Studējošie lasa literatūru paralēli kursa tematiskajai attīstībai un sagatavojas praktisko analīzes uzdevumu veikšanai auditorijā, kā arī sagatavo iesniegšanai: 1) komunikācijas situācijas analīzi un 2) eseju par kādu no teorētiskajām tradīcijām. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Akumulētā vērtēšanas sistēma: • piedalīšanās un aktivitāte lekcijās un semināros; • atbilžu un repliku kvalitāte (teorētiskās izpratnes dziļums, faktu materiāla integrēšana, argumentācijas līmenis); • uzdevumu izpildes un problēmu risināšanas kapacitāte un precizitāte; • rakstu darbu kvalitāte (teorētiskās izpratnes dziļums, loģika, argumentācija, struktūra, akadēmiskais stils); • prezentācijas kvalitāte (ppt. un publiskā runa) un atbildes uz jautājumiem. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | • Zināšanas par komunikācijas būtību un problemātiku, elementiem, pamatprincipiem un likumiem, teoriju daudzveidību un klasifikāciju. • Izpratne par zīmes, vēstījuma un medija mijiedarbību komunikācijā. • Izpratne par komunikācijas teorijas lingvistiskiem un psihokognitīviem pamatiem, komunikāciju teoriju socioloģiskajām pieejām. • Padziļinātas zināšanas un izpratne par komunikācijas ētiku. | ||||||||
Prasmes: | Prasmes analizēt zīmes, vēstījuma un medija mijiedarbību komunikācijā. | ||||||||
Kompetences: | Kritiski analizēt praktiskas komunikācijas situācijas, identificēt un formulēt problēmu situācijas un to cēloņus, sniegt ieteikumus komunikācijas problēmas risināšanā, balstoties uz komunikācijas teorijām un ievērojot komunikācijas ētiku. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Aristotle. Rhetoric. | ||||||||
2 | Borch, C. Systemic Power : Luhmann, Foucault, and Analytics of Power // Acta Sociologica 48 / 2005, pp. 155 – 167 | ||||||||
3 | Castells, M. A Network Theory of Power. //International Journal of Communication 5, 2011, pp. 773–787 | ||||||||
4 | De Saussure, F. Saussure's Third Course of Lectures on General Linghuistics (1910-1911). | ||||||||
5 | Foucault, M. The Archæology of Knowledge Chapter 1. The Unities of Discourse, 1969 | ||||||||
6 | Habermas, J. Political Communication in Media Society: Does Democracy Still Enjoy an Epistemic Dimension? The Impact of Normative Theory on Empirical Research // Communication Theory 16 (2006) 411–426 | ||||||||
7 | Hall, S. Encoding, decoding. | ||||||||
8 | Lasmane, S. Komunikācijas ētika. – LU Akadēmiskais apgāds, 2012. | ||||||||
9 | Leydesdorff, L. A Sociological Theory of Communication: The Self-Organization of the Knowledge-Based Society. – Universal Publishers: USA, 2001 | ||||||||
10 | Luhman, N. The reality of the mass media. – Cambridge; Polity Press, 2000. | ||||||||
11 | Lyotard, J.F. The Postmodern Condition.A Report on Knowledge, 1979 | ||||||||
12 | Manovich, L. The Practice of Everyday Media Life. | ||||||||
13 | McQuail, D. Windahl, S. Communication Models for Study of Mass Communication. - London: Longman, 1993. | ||||||||
14 | McQuail, D. McQuail's mass communication theory. Sage publications, 2010. | ||||||||
15 | Mulligan, K. The Essence of Language: Wittgenstein’s Builders and Buhler’s Bricks. In: Revue de Métaphysique Et de Morale, 1997 | ||||||||
16 | Ostins, Dž.L. Kā ar vārdiem darīt lietas. – Rīga: Liepnieks un Rītups, 2011. | ||||||||
17 | Scheufele, D., Tewksbury, D. Framing, Agenda Setting, and Priming: The Evolution of Three Media Effects Models. In: Journal of Communication, 2007, nr. 57, pp.9-20. | ||||||||
18 | Scolari, C. Mapping conversations about new media: the theoretical field of digital communication // New Media & Society, 2009, 11, pp. 943 – 963 | ||||||||
19 | Weaver, W. Recent Contributions to The Mathematical Theory of Communication. | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Habermas, J. Communicative Ethics. 1998 | ||||||||
2 | Liotārs, Ž.F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām. - Rīga, LMC, 2008. | ||||||||
3 | Williams. D. Virtual Cultivation: Online Worlds, Offline Perceptions.// Journal of Communication, 56, 2006, pp. 69–87 | ||||||||
4 | Zizek, Slavoj. Censorship Today: Violence, or Ecology as a New Opium for the Masses. |