.
Masu komunikācijas teorijas
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:35
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KSK_259 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorija | Mērķauditorija: | Komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Ainārs Dimants | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 8 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 5 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 10 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 3 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 6 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 16 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Ievads komunikācijas teorijās. | ||||||||
| Mērķis: | Sniegt apkopojošu pārskatu par nozīmīgākajām masu komunikācijas problēmām un teorētiskajām pieejām to skaidrojumā, kā arī iespējām, ko tās piedāvā svarīgāko žurnālistikas un multimediju komunikācijas jautājumu interpretācijā un sabiedrisko attiecību analīzē. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Humānās (cilvēku) komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Intrapersonālā, starppersonu, sociālā/publiskā, grupu, organizāciju, masu, verbālā un neverbālā komunikācija. Masu jēdziens, masu kultūra un masu apziņa kā plašsaziņas (masu komunikācijas) fenomeni. Medija jēdziens mediju un komunikācijas zinātnē. Atšķirības starp plašsaziņas (masu medijiem) un sociālajiem medijiem. Mediju izšķirošā loma demokrātijā un nacionālajā kultūras identitātē. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| 2 | Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā: patstāvība un interdisciplinaritāte starp kognitīvo zinātni un inženierzinātnēm. Sešas galvenās teorētiskās pieejas. Procesa skola versus semiotika (1). Sākotnējie masu komunikācijas procesa modeļi. Romana Jakobsona valodu funkciju teorija. Rīcības teorija (2). Frankfurtes skola (Jirgens Hābermāss). Komunikācijas kompetence: runāšana un sarunāšanās. Komunikatīvās rīcības teorija un publiskā sfēra. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| 3 | Sistēmteorija (3). Niklasa Lūmana funkcionāli strukturālā sistēmteorija. Sistēmteorija versus žurnālistikas ekonomikas teorija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un to atšķirīgās plašsaziņas mediju funkcijas. Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība. Trīs demokrātisko mediju sistēmu modeļi (Daniels Hallins, Paolo Mančini). Seši modeļi pragmatiskajā mediju sistēmu atšķirību pieejā un klienteliskā mediju sistēma Latvijā pa vidu starp sabiedriskā pakalpojuma un šoka modeli (Rožē Blūms). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Pārliecināšanas teorijas (4). Grupu / tīklu teorijas (5). Tehnoloģiskais determinisms – Toronto skola (Maršals Maklūens) (6). | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā. | Lekcijas | 3.00 | auditorija | |||||
| 7 | Patstāvīgo darbu prezentācija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Patstāvīgo darbu prezentācija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Humānās (cilvēku) komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Intrapersonālā, starppersonu, sociālā/publiskā, grupu, organizāciju, masu, verbālā un neverbālā komunikācija. Masu jēdziens, masu kultūra un masu apziņa kā plašsaziņas (masu komunikācijas) fenomeni. Medija jēdziens mediju un komunikācijas zinātnē. Atšķirības starp plašsaziņas (masu medijiem) un sociālajiem medijiem. Mediju izšķirošā loma demokrātijā un nacionālajā kultūras identitātē. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā: patstāvība un interdisciplinaritāte starp kognitīvo zinātni un inženierzinātnēm. Sešas galvenās teorētiskās pieejas. Procesa skola versus semiotika (1). Sākotnējie masu komunikācijas procesa modeļi. Romana Jakobsona valodu funkciju teorija. Rīcības teorija (2). Frankfurtes skola (Jirgens Hābermāss). Komunikācijas kompetence: runāšana un sarunāšanās. Komunikatīvās rīcības teorija un publiskā sfēra. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Sistēmteorija (3). Niklasa Lūmana funkcionāli strukturālā sistēmteorija. Sistēmteorija versus žurnālistikas ekonomikas teorija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un to atšķirīgās plašsaziņas mediju funkcijas. Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība. Trīs demokrātisko mediju sistēmu modeļi (Daniels Hallins, Paolo Mančini). Seši modeļi pragmatiskajā mediju sistēmu atšķirību pieejā un klienteliskā mediju sistēma Latvijā pa vidu starp sabiedriskā pakalpojuma un šoka modeli (Rožē Blūms). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Pārliecināšanas teorijas (4). Grupu / tīklu teorijas (5). Tehnoloģiskais determinisms – Toronto skola (Maršals Maklūens) (6). | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| 8 | Patstāvīgo darbu prezentācija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Patstāvīgā darba (jāveic empīrisks pētījums un jāiesniedz referāts par šo pētījumu) par noteiktu mediju vai žurnālistu, vai citu komunikatoru (sabiedrisko attiecību uzņēmumu utt.) tēmas izvēle un prezentācija, balstoties uz kādu no apgūtajām teorētiskajām pieejām un ar atsaucēm uz šajā studiju kursā apgūto komunikācijas teorētisko literatūru, tēmu iepriekš saskaņojot ar profesoru (ainars[pnkts]dimantsrsu[pnkts]lv). Patstāvīgā darba tematam jābūt saistītam ar kādu no šajā studiju kursā iztirzātajām tēmām. Darbā tiek analizēts konkrēta medija vai žurnālista, vai cita komunikatora (sabiedrisko attiecību uzņēmuma utt.) darbs saistībā ar kādu no šajā kursā iztirzājamām tēmām, respektīvi, komunikācijas teorijām (pētāmais laika posms – semestra ietvaros). Darbā ir jāietver atsauces uz kursa laikā apgūto komunikācijas teorētisko literatūru, taču neveidojot atsevišķu teorētisko daļu. Patstāvīgajam darbam (7–10 lpp. ar pusotru atstarpi starp rindām un 12 punktu burtu augstumu) tiek noteikts iesniegšanas termiņš (iesniegt studiju kursa vietnē e-studijās pirms prezentācijas). Darbu var rakstīt un prezentēt kopā arī divi un vairāki studenti, izmantojot komandas darba metodi, proporcionāli dalībnieku skaitam palielinoties darba apjomam. Abas patstāvīgā darba daļas - prezentāciju un referātu - individuāli augšupielādē katrs students atsevišķi - arī tie, kas patstāvīgo darbu veic grupā. Bez nokārtota patstāvīgā darba students netiek pielaists pie eksāmena.
Aizpildīt studiju kursa novērtējuma anketu. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Dalība lekcijās un diskusijās, teorētisko tekstu analīze, referāts par patstāvīgo darbu un tā prezentācija (50% no gala vērtējuma) un rakstisks eksāmens (50% no gala vērtējuma).Rakstisks eksāmens ir vērsts uz studiju kursā apgūstamo komunikācijas teoriju izpratnes un to saiknes ar profesionālo praksi noskaidrošanu. Eksāmena atbilžu sagatavošanas laikā var brīvi izmantot lekciju un semināru pierakstus, prezentācijas, izdales materiālus, kā arī studiju literatūru (atvērtās grāmatas – open book – eksāmens). Eksāmens ir vērsts arī uz patstāvīgajās studijās izlasītās obligātās literatūras apguves kontroli. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Studenti prot nosaukt un izklāstīt galvenās teorētiskās pieejas un aktuālos jautājumus masu komunikācijas, sabiedrības un kultūras jomā, un veidot analīzes pamatu patstāvīgam pētījumam žurnālistikas, sabiedrisko attiecību vai multimediju komunikācijas jomā. | ||||||||
| Prasmes: | Studenti ir gatavi: • identificēt un analizēt procesus un problēmas dažādās masu komunikācijas jomās un dažādos aspektos – mediju organizācijas un sistēmu, auditoriju un mediju lietojumu, saturu, mediju ietekmi uz sabiedrību un kultūru; • veidot vēstījumus un analītiskus darbus publiskajai komunikācijai, ņemot vērā masu auditorijas un masu komunikācijas specifiku; • veidot bakalaura darba konceptuāli teorētisko dizainu. | ||||||||
| Kompetences: | Studenti spēj pielietot savas zināšanas masu komunikācijas jomā, lai attīstītu patstāvīgus pētījumus žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un multimediju komunikācijas praksē, balstoties uz precīzi izvēlētu teorētisko perspektīvu ar tās konceptuālo un metodoloģisko aparātu. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Beks, Klauss; Dimants, Ainārs. Mediju un komunikācijas zinātne. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2021 | ||||||||
| 2 | Veinberga, Sandra. Masmediji: Prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005, 6.–90. lpp. | ||||||||
| 3 | Apsalons, Edmunds. Komunikācijas kompetence: Kā saprasties un veidot attiecības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 11.–44. lpp. | ||||||||
| 4 | Fiske, John. Introduction to Communication Studies. 2nd ed. London, New York: Routledge, 1990 | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | McQuail, D. McQuail's mass communication theory. London: SAGE Publications, 2010 | ||||||||
| 2 | Hallin, Daniel C.; Mancini, Paolo. Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. New York etc.: Cambridge University Press, 2004 | ||||||||
| 3 | Rožukalne, Anda. Kam pieder Latvijas mediji?: Monogrāfija par Latvijas mediju sistēmu un ietekmīgākajiem mediju īpašniekiem. Rīga: Zinātne, 2013 | ||||||||
| 4 | Luhmann, Niklas. The Reality of the Mass Media. Stanford: Stanford University Press, 2000 | ||||||||
| 5 | McLuhan, Marshall. The Medium is the Massage. Corte Madera, CA: Gingko Press, 2001 | ||||||||
