.
Vispārējā patoloģija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:20.08.2021 14:07:31
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | LF_091 | LKI līmenis: | 5. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna | Mērķauditorija: | Ārstniecība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Arvīds Jakovļevs | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | RSU Liepājas filiāle | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Liepāja, Riņķu iela 24/26, lf rsu[pnkts]lv, +371 63442118, +371 63442119, +371 63484632 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 12 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 24 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | vidusskolā un 1. studiju gadā iegūtās zināšanas anatomijā, bioloģijā, normālajā fizioloģijā, bioķīmijā. | ||||||||
| Mērķis: | Radīt studentiem izpratni par slima organisma morfoloģiju un funkcijām, sniegt pamatzināšanas klīniskās medicīnas apguvei, kā arī iemācīt klīniski domāt. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Vispārējs priekšstats par slimību un veselību. Etioloģija. Patoģenēze | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija. Audu patoloģiskā augšana. Reģenerācija. Jēdziens par audzēju augšanu. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Gāzu apmaiņas un asinsrites traucējumu izraisītā patoloģija. Hipoksija. Jēdziens par kalnu slimību. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | 1. Mācība par slimību. Etioloģija. Patoģenēze. Hipoksija. 2. Audu patoloģiskā augšana. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 5 | 1.Perifērās asinsrites traucējumi. Iekaisums I. 2.Iekaisums II. Organisma homeostāze un jēdziens par skābju - sārmu līdzsvara traucējumiem. | Lekcijas | 1.00 | laboratorija | |||||
| 6 | Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Hipotermija. Drudzis un pārkaršana | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Termoregulācijas traucējumi (seminārs). Studentu prezentācijas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Organisma vispārējās reakcijas uz šūnu bojājumu. Šoks. Kollapss, ģībonis. Terminālie stāvokļi. Nāves patoloģiskā fizioloģija. Reanimatoloģija, reanimācija. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| 9 | Stress. Seljē klīniskā triāde. Jēdziens par psihoemocionālo un somatisko stresu. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Stress. Sāpes kā patoloģisks process. Studentu prezentācijas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | 1. Ūdens – elektrolītu maiņas traucējumi. Hipohidratācijas, to veidi. 2. Hiperhidratācijas, to veidi. Tūsku veidošanās pamatmehānismi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | 1. Asins sistēmas patoloģija. Jēdziens par anēmijām, to patoģenēzi. Anēmiju veidi. 2. Leikocītu patoloģija. Jēdziens par hematosarkomām. 3. Asinsreces traucējumi. Jēdziens par hemorāģiskajām diatēzēm. | Lekcijas | 3.00 | auditorija | |||||
| 13 | Asins sistēmas patoloģija. Laboratorisko izmeklējumu iztirzāšana. Klīnisko uzdevumu veidošana, iztirzāšana un risināšana. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Iepriekšēja sagatavošanās uz nodarbību, izmantojot ieteikto literatūru. Patstāvīgo darbu izstrāde un prezentācijas sagatavošana. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Studentu zināšanas, prasmes un kompetence tiek vērtētas pēc kontroldarbu un semināru vērtējuma, kad tiek prezentēti arī patstāvīgie darbi. Studiju kursa nobeigumā studentiem jākārto eksāmens. Prasības kredītpunktu iegūšanai: -Katrā nodarbībā – starpposma pārbaudes (nozīmīguma īpatsvars kopējā novērtējumā – 25%). Patstāvīgā darba vērtēšana (nozīmīguma īpatsvars kopējā novērtējumā – 10%). Praktiskās nodarbības ( nozīmīguma īpatsvars kopējā novērtējumā – 25%). | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Studiju kursa apguves rezultātā studenti zinās: - jēdzienus - veselība un slimība; patoloģisks process; - šūnu un audu normālas un patoloģiskas augšanas atšķirības; - hipoksijas ietekmi uz audiem; - iekšējās un ārējās vides ietekmi uz cilvēka organisma sistēmām; pazeminātas un paaugstinātas temperatūras ietekmi un izpausmes; - imūnsistēmas darbības pamatmehānismus un alerģisko reakciju attīstību; - kā norit organisma kompensatorās un pielāgošanās reakcijas; psihoemocionālā un somatiskā stresa cēloņus; - kā skaidrot slimību pamatsimptomus un gaitu, pamatojoties uz patoloģiskām izmaiņām; - diagnostikas pamatmetodes un ārstēšanas pamatprincipus. - kā tiek veidoti medicīniski termini. | ||||||||
| Prasmes: | Studiju kursa apguves rezultātā studenti pratīs: - paredzēt iekšējās un ārējās vides ietekmi uz cilvēka organisma sistēmām atkarībā no organisma vecuma un konstitucionālā tipa; - identificēt audu un orgānu patoloģiju salīdzinājumā ar normu; - skaidrot slimību simptomus un gaitu, pamatojoties uz tipveida patoloģiskām izmaiņām; - atpazīt termoregulācijas traucējumus organismā un skaidrot to patoģenēzi; - atpazīt alerģijas izpausmes un skaidrot to patoģenēzi; - diferencēt psihoemocionālo un somatisko stresu; - saredzēt un analizēt veselības riska faktorus; - veidot, kā arī pareizi lietot medicīniskus terminus | ||||||||
| Kompetences: | Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēs: - izprast galveno organisma sistēmu uzbūvi, darbību un savstarpējo saistību; - izvērtēt un analizēt iekšējās un ārējās vides ietekmi uz cilvēka organisma sistēmām dažādos vecumos; - identificēt audu un orgānu patoloģiju salīdzinājumā ar normu, pamatojoties uz diagnostikas pamatmetodēm; - argumentēti skaidrot slimību simptomus un gaitu, pamatojoties uz tipveida patoloģiskām izmaiņām; - izprast organisma kompensatorās un pielāgošanās reakcijas atkarībā no apkārtējās vides ietekmēm; | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Lekciju un praktisko nodarbību materiāli. | ||||||||
| 2 | Raipulis J. Ģenētikas pamati. Rīga, 2002. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 3 | A. Valtneris – Cilvēka fizioloģija, „Zvaigzne ABC”, 2018. | ||||||||
| 4 | Arta Balode. Laboratoriskā diagnostika. Nacionālais apgāds, 2008 (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 5 | Robbins L, Cotran RS, Kumar V. Robbins and Cotran Pathologic Basis of Disease. New York, 10th ed. 2021 | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Ķirurģija prof. Jāņa Gardovska redakcijā, Rīga, 2013 | ||||||||
| 2 | Ilze Supe. Rokasgrāmata neiroloģijā ģimenes ārstiem un internistiem. Nacionālais apgāds, 2004 | ||||||||
| 3 | Sandra Lejniece. Klīniskā hematoloģija. Nacionālais apgāds, 2020 | ||||||||
| 4 | A. Lejnieks Klīniskā medicīna 1. Rīga, 2010. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Kristaps Rudzītis. Terminologia medica. Nacionālais apgāds, 2005. | ||||||||
| 2 | www.studentconsult.com. | ||||||||
