Pārlekt uz galveno saturu

Sporta fizioloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:01.07.2024 09:21:28
Par studiju kursu
Kursa kods:LSPA_284LKI līmenis:Visiem līmeņiem
Kredītpunkti:1.33ECTS:2.00
Zinātnes nozare:Sporta zinātneMērķauditorija:Sporta treneris; Rehabilitācija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Kalvis Ciekurs
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:LSPA, Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)9Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas18
Nodarbības (skaits)7Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas14
Kopā kontaktstundas32
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)0Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)0Kopā nodarbību kontaktstundas0
Kopā kontaktstundas12
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
1.studiju gadā LSPA apgūtās zināšanas anatomijā, normālajā fizioloģijā, vecumposmu fizioloģijā un bioķīmijas pamatos.
Mērķis:
Iemācīt sporta fizioloģijas pamatjēdzienus, analizēt organisma adaptācijas mehānismus un darbaspējas noteicošos faktorus dažāda rakstura sporta slodzēs, veidot iemaņas atsevišķu fizioloģisko rādītāju noteikšanā un novērtēšanā. Uzd.: 1. Iemācīt izprast un novērtēt fiziskās slodzes intensitātes fizioloģiskos rādītājus, dot fizisko vingrinājumu fizioloģiskās klasifikācijas pamatprincipus. 2. Apskatīt fizioloģiskās izmaiņas organismā sportam raksturīgos organisma stāvokļos un dažādas intensitātes sporta slodzēs, veidot iemaņas fizioloģisko rādītāju noteikšanā un novērtēšanā. 3. Sniegt kustību apmācības un fizisko īpašību attīstīšanas fizioloģisko pamatojumu, apskatīt svara regulēšanas pamatprincipus, raksturot pārtrenēšanās pazīmes, veidot iemaņas atsevišķu fizisko īpašību fizioloģisko rādītāju noteikšanā un novērtēšanā. 4. Raksturot organisma adaptācijas mehānismus un darbaspējas noteicošos faktorus, veicot darbu neierastos apkārtējās vides apstākļos.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Muskuļu bioenerģētika. Slodzes intensitātes fizioloģiskie rādītāji. Fizisko vingrinājumu fizioloģiskā klasifikācija. Fizioloģiskās izmaiņas organismā dažādos sportam raksturīgos stāvokļos. Kustību iemaņu apguves fizioloģiskais pamatojums.Lekcijas3.00auditorija
Nodarbības2.00cits
2Muskuļu spēks, tā realizācijas veidi. Muskuļu darbības jauda. Spēka izturība. Spēka treniņa fizioloģiskais pamatojums. Ātrums, tā izpausmes veidi, attīstīšanas fizioloģiskais pamatojums. Maksimālā anaerobā jauda. Laktātā anaerobā jauda un ātrumizturība.Lekcijas2.00auditorija
Nodarbības2.00cits
3Vispārējā aerobā izturība. Maksimālais O2 patēriņš, aerobās un anaerobās maiņas sliekšņi. Izturības treniņa fizioloģisks pamatojums. Pārtrenēšanās pazīmes. Lokanības attīstīšanas fizioloģiskie mehānismi. Koordinācijas spēju izpausmes un attīstīšanas fizioloģiskie pamatnosacījumi.Lekcijas2.00auditorija
Nodarbības2.00cits
4Darbaspēju izmaiņas un organisma adaptācijas mehānismi trenējoties viduskalnē. Darbaspēju izmaiņas karstumā un aukstumā. Termoregulācijas reakcijas, adaptācijas mehānismi. Organisma funkciju cirkadiānie bioritmi. Laika joslas. Funkciju desinhronoze un organisma adaptācija citai laika joslai. Organisma darbības īpatnības ūdens vidē.Lekcijas2.00auditorija
Nodarbības1.00cits
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Muskuļu bioenerģētika. Slodzes intensitātes fizioloģiskie rādītāji. Fizisko vingrinājumu fizioloģiskā klasifikācija. Fizioloģiskās izmaiņas organismā dažādos sportam raksturīgos stāvokļos. Kustību iemaņu apguves fizioloģiskais pamatojums.Lekcijas2.00auditorija
2Muskuļu spēks, tā realizācijas veidi. Muskuļu darbības jauda. Spēka izturība. Spēka treniņa fizioloģiskais pamatojums. Ātrums, tā izpausmes veidi, attīstīšanas fizioloģiskais pamatojums. Maksimālā anaerobā jauda. Laktātā anaerobā jauda un ātrumizturība.Lekcijas2.00auditorija
3Vispārējā aerobā izturība. Maksimālais O2 patēriņš, aerobās un anaerobās maiņas sliekšņi. Izturības treniņa fizioloģisks pamatojums. Pārtrenēšanās pazīmes. Lokanības attīstīšanas fizioloģiskie mehānismi. Koordinācijas spēju izpausmes un attīstīšanas fizioloģiskie pamatnosacījumi.Lekcijas1.00auditorija
4Darbaspēju izmaiņas un organisma adaptācijas mehānismi trenējoties viduskalnē. Darbaspēju izmaiņas karstumā un aukstumā. Termoregulācijas reakcijas, adaptācijas mehānismi. Organisma funkciju cirkadiānie bioritmi. Laika joslas. Funkciju desinhronoze un organisma adaptācija citai laika joslai. Organisma darbības īpatnības ūdens vidē.Lekcijas1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Gatavoties kontroldarbam par tēmu: muskuļu darba enerģētika, fizisko vingrinājumu fizioloģiskā klasifikācija, fizioloģiskās izmaiņas organismā dažādos sportam raksturīgos stāvokļos, kustību iemaņu apguves fizioloģiskais pamatojums. 2. Gatavoties kontroldarbam par tēmu: muskuļu spēks, muskuļu darbības jauda, spēka treniņa fizioloģiskais pamatojums, ātrums, tā izpausmes veidi, attīstīšanas fizioloģiskais pamatojums. 3. Gatavoties kontroldarbam par tēmu: vispārējā aerobā izturība, to raksturojošie fizioloģiskie rādītāji, izturības treniņa fizioloģiskais pamatojums, lokanības attīstīšanas fizioloģiskie mehānismi, koordinācijas spēju izpausmes un attīstīšanas fizioloģiskie pamatnosacījumi. 4. Gatavoties kontroldarbam par tēmu: organisma darbspēju izmaiņas dažādos ārējās vides apstākļos, adaptācija un aklimatizācija neierastiem ārējās vides apstākļiem. 5. Teorētiski sagatavoties laboratorijas darbiem. 6. Gatavoties pārbaudījumam sporta fizioloģijā.
Vērtēšanas kritēriji:
Studējošo zināšanas, prasmes un kompetences tiek novērtētas četros kontroldarbos (1) muskuļu enerģētika, fizioloģiskie rādītāji, veicot dažādas intensitātes slodzes, kustību iemaņu veidošanās fizioloģiskais pamatojums; 2) spēka, jaudas, spēka izturības un ātruma īpašību attīstīšanas fizioloģiskais pamatojums; 3) vispārēja izturība, tās rādītāji un treniņu fizioloģiskais pamatojums; 4) organisma adaptācija un aklimatizācija dažādiem ārējās vides apstākļiem), par kuriem tiek iegūti punkti. Studējošo prasmes un kompetences tiek novērtētas trijos laboratorijas darbos (nosakot asinsrites un elpošanas sistēmu iestrādāšanos, veicot fizisku slodzi, un to rādītāju atjaunošanos pēc slodzes; vienkāršas un sarežģītas kustību reakcijas latento periodu, maksimālo izometrisko spēku, vertikālā lēciena jaudu; sportistu izturības spējas, izmantojot steptestus un slodžu testus uz veloergometra, ar netiešo metodi noteikt maksimālo skābekļa patēriņu, veicot kāpņveidīgi pieaugošas intensitātes slodzi uz veloergometra, veikt lokanības un līdzsvara pārbaudes). Studējošie apgūst prasmes: sagatavot laboratorijas darba teorētisko pamatojumu, individuāli un kolektīvi izmērīt fizioloģiskos un cilvēka darbspēju rādītājus, izvēlēties atbilstošas mērīšanas metodes, testus un instrumentus, interpretēt tos, salīdzināt ar citu atlētu rādītājiem un literatūras datiem, izskaidrot cēloņus novirzēm no normas un fizisko darbspēju atšķirībām. Beidzoties studiju kursam, tiek izlikts diferencēts vērtējums 10 ballu skalā pēc iegūtās punktu summas bez papildus pārbaudījuma (summatīvais vērtējums). Lai saņemtu pozitīvu vērtējumu par studiju kursu, punktu kopvērtējumam jāatbilst vismaz 4 ballēm: lai studiju kursā students saņemtu gala vērtējumu, studiju kursā paredzētajiem četriem pārbaudījumiem (kontroldarbiem) ir obligāti jābūt nokārtotiem sekmīgi, izpildītam un ieskaitītam laboratorijas darbam, kas ir jāveic paredzētajā laikā (līdz gala ieskaites datumam). Ja studējošais neierodas uz pārbaudes darbu vai to sekmīgi nenokārto, atkārtoti pārbaudes darbu ir obligāti sekmīgi jānokārto. Laboratorijas darbos studējošajiem ir individuāli jāaizpilda mērījumu protokols. Jāizdara secinājumi par iegūto rezultātu atbilstību normai, jāveic to interpretēšana. Ja pārbaudījumā (kontroldarbā) iegūst nesekmīgu vērtējumu vai uz pārbaudījumu vai laboratorijas darbu neierodas, tiek dota iespēja šo pārbaudījumu vai laboratorijas darbu kārtot atkārtoti studiju kursa apguves laikā, iepriekš vienojoties ar pasniedzēju, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc studiju kursa beigu datuma. Ja divu nedēļu laikā pēc studiju kursa beigām students nav nokārtojis studiju kursa prasības, viņš līdz semestra beigām tās drīkst kārtot tās tikai ar LSPA Studiju departamenta atļauju par maksu (pakalpojums pēc Senāta lēmumā apstiprinātajām likmēm). Ja studiju kursa prasības nav nokārtotas līdz semestra beigām, students šo studiju kursu var apgūt nākošajā studiju gadā vispārējā kārtībā. Galīgais vērtējums: beidzoties studiju kursam, tiek izlikts diferencēts vērtējums pēc iegūtās punktu summas bez papildus pārbaudījuma. Aktīvas līdzdalības semināros un pozitīvas zināšanu, prasmju un kompetenču dinamikas gadījumos, gala vērtējums tiek paaugstināts par vienu balli uz augšu par labu studentam. Ja studējošais saņēmis sekmīgu gala vērtējumu, bet vēlas saņemt augstāku vērtējumu, viņš divu nedēļu laikā pēc studiju kursa beigām drīkst kārtot gala ieskaiti par visu studiju kursu. Ja students to nav izdarījis divu nedēļu laikā pēc studiju kursa beigām, tad viņš drīkst kārtot gala ieskaiti divas reizes semestra laikā tikai ar LSPA Studiju departamenta izsniegto atļauju par maksu (pakalpojums pēc Senāta lēmumā apstiprinātajām likmēm). Paliek spēkā pēdējā atkārtotā pārbaudījuma vērtējums. Darbojas procedūra studentu apelāciju izskatīšanai. Katrs kontroldarbs tiek vērtēts 10 punktu skalā (sekmīgi nokārtots kontroldarbs ir iegūstot ne mazāk par 4 punktiem)
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens
Studiju rezultāti
Zināšanas:Demonstrēt vispusīgas un veselības aprūpei raksturīgās pamata un specializētas faktu, teoriju, likumsakarību zināšanas par akūtu un hronisku dažāda ilguma un intensitātes fizisku slodžu iedarbību uz cilvēka organismu, cilvēka organisma adaptāciju atšķirīgiem ārējaš vides apstākļiem, fizioloģisko rādītāju, fizisko īpašību mērīšanas tehnoloģiju zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni: izmantojot Sporta fizioloģijā apgūtos teorētiskos pamatus, cilvēka fizisko īpašību noteikšanas un interpretācijas prasmes; uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot mācību un laboratorijas darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu kolektīvi izstrādājot laboratorijas darbus. Studenti iegūst zināšanas: 1. Muskuļu apgāde ar enerģiju dažāda ilguma un intensitātes fiziskās slodzēs, fiziskās slodzes intensitātes fizioloģiskie rādītāji un fizisko vingrinājumu fizioloģiskā klasifikācija. 2. Funkcionālās izmaiņas organismā sportam raksturīgo organisma stāvokļu laikā. 3. Funkcionālās izmaiņas organismā dažāda rakstura un intensitātes sporta slodzēs un organisma adaptācijas mehānismi sistemātiskām treniņa slodzēm. 4. Fizisko īpašību attīstīšanas un kustību iemaņu apgūšanas fizioloģiskais pamatojums, pārtrenēšanās pazīmes. 5. Organisma darbaspēju īpatnības dažādos ārējās vides apstākļos.
Prasmes:Studenti apgūst prasmes: 1. Noteikt vienkāršas un sarežģītas kustību reakcijas latento periodu. 2. Veikt spēka, lokanības un līdzsvara pārbaudes. 3. Veikt muskuļu spēka un jaudas testus (jauda – vertikālā lēciena testos izmantot īpašu datorprogrammu lēcienu testa protokola sastādīšanai). 4. Izmērīt sportistu izturības spējas, izmantojot steptestus un slodžu testus uz veloergometra (ar speciāli izstrādātām datorprogrammām iemācās iepriekš programmēt slodzes testa protokolu un izpildes gaitā to koriģēt). 5. Noteikt asinsrites un elpošanas sistēmu iestrādāšanos fiziskās slodzēs. 6. Ar netiešo metodi (pēc pulsa frekvences) noteikt maksimālo skābekļa patēriņu, veicot kāpņveidīgi pieaugošas intensitātes slodzi uz veloergometra. 7. Prot atrast un izmantot interneta resursus slodžu testu u.c.materiālu sameklēšanai un radošai izmantošanai.
Kompetences:Studenti apgūst kompetences: 1. Noteikt fizisko īpašību rādītājus un salīdzināt ar literatūras datiem. 2. Novērtēt sportista vai pacienta kardiorespiratorās sistēmas trenētības pakāpi. 3. Izmantot sporta fizioloģijas zināšanas praktiskajā darbībā – sastādot ārstnieciskās vingrošanas vingrinājumu kopumus un programmas, plānojot fiziskās aktivitātes dažādu vecumu cilvēku grupām, vērtējot skolēnu un pieaugušo fizisko sagatavotību u.c. 4. Saista sporta fizioloģijā apgūtās zināšanas ar sporta teorijas un sporta medicīnas studiju kursos apgūtajām prasmēm un zināšanām.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
11. Brēmanis E. Sporta fizioloģija. - Rīga: Zvaigzne, 1991.- 245 lpp.
22. Pontaga I. Aerobās izturības attīstīšanas fizioloģiskais pamatojums. Mācību līdzeklis LSPA studentiem. LSPA - Rīga, 2014, 44 lpp.
33. Wilmore J.H., Costill D.L. Physiology of Sport and Exercise. Human Kinetics, 1999, printed in USA, 710 p.
Papildu literatūra
11. Pontaga I. Aerobās izturības treniņš. Vispusīgās fiziskās sagatavotības trenera rokasgrāmata (redaktori: R. Līcis, U. Grāvītis, S. Luika). Latvijas Treneru tālākizglītības centrs, 2015, izdevējs SIA „DUE”, 148 – 167 lpp.
22. McArdle W.D., Katch F.I., Katch V.L. Essentials of Exercise Physiology. Lippincott Williams and Wilkins, 2000, printed in USA, 679 p.
Citi informācijas avoti
13. The Physiology of Training. Whyte G. (Ed.), Churcill Livingstone, Elsevier, 2006, 246 p.
24. Hoffman J. Physiological Aspects of Sport Training and Performance. Human Kinetics, 2002, printed in USA, 344 p.
35. Housh T.J., Housh D.J., deVries H.A. Applied Exercise and Sport Physiology with Labs. Routledge, Taylor and Francis Group, 2016, London and New York, 481 p.