.
Uztura nepanesamības un alerģijas
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:13.03.2024 14:50:13
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | LU_012 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Uzturzinātne | Mērķauditorija: | |||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Lolita Vija Neimane | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Veselības un sporta zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | |||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | |||||||||
| Mērķis: | |||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Alerģijas jēdziens. Pārtikas alergēni. | Lekcijas | 2.00 | cits | |||||
| 2 | Pārtikas alerģijas klīniskās izpausmes un diagnostika | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 3 | Pārtikas alerģijas ārstēšana un profilakse | Lekcijas | 2.00 | cits | |||||
| 4 | Pārtikas alerģijas diagnostikas seminārs | Nodarbības | 2.00 | cits | |||||
| 5 | Pārtikas alerģijas ārstēšanas un profilakses seminārs | Nodarbības | 2.00 | cits | |||||
| 6 | Pseidoalerģiskās reakcijas, to izraisītāji. Probiotikas, prebiotikas, nepiesātīnātās taukskābes un to ietekme uz alerģijas profilaksi. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 7 | Prezentācija un apspriešana katram studentam par vienu izvēlētu kursa tēmu, rakstisks tests ar jautājumiem un atbilžu variantiem. | Nodarbības | 2.00 | cits | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Studentu pastāvīgais darbs tiek organizēts individuāli un/vai darba grupās, uzdodot šādus uzdevumus: pastāvīgi gatavoties semināru nodarbībām un klīnisko gadījumu analīzei (E1), sagatavot prezentāciju par izvēlēto tēmu, kas saistīta ar pārtikas alerģiju (E2), nepanesamību vai pseidoalerģiskām reakcijām, gatavošanās gala pārbaudījumam - rakstiskam testam ar jautājumiem un atbilžu variantiem (E3). | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Studiju kursa apguve tā noslēgumā tiek vērtēta 10 ballu skalā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un LU Senāta 29.06.2015. lēmumu Nr. 211, vadoties pēc šādiem kritērijiem: iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte; iegūtās prasmes; iegūtākompetence atbilstīgi plānotajiem studiju rezultātiem. Lekciju un semināru apmeklējums ir obligāts. Studentu studiju kursā sasniegto rezultātu kopvērtējumu veido Starppārbaudījumi: 1) sekmīgi demonstrēta klīnisko gadījumu analīze (E1) – 20%, 2) 1 prezentācija par izvēlēto tēmu kas saistīta ar pārtikas alerģiju, nepanesamību vai pseidoalerģiskām reakcijām (E2) – 40%, Noslēguma pārbaudījums: 3) rakstisks eksāmens (E3) – 40%. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Izprot pārtikas alerģijas, pseidoalerģisko reakciju un pārtikas nepanesamības patoģenēzi, klīniskās izpausmes, diagnostikas metodes, kā arī profilaksi un ārstēšanu. Pārzin prebiotiku, probiotiku, nepiesātināto taukskābju un pārtikas piedevu ietekmi uz alerģiskām un pseidoalerģiskām reakcijām. | ||||||||
| Prasmes: | Patstāvīgi izvērtē klīnisko informāciju, testu un analīžu rezultātus un sastāda diētu pacientiem ar pārtikas alerģiju vai pseidoalerģiskām reakcijām. Patstāvīgi sastāda primārās un sekundārās profilakses plānu personai ar augstu pārtikas alerģijas risku. | ||||||||
| Kompetences: | Spēj būt par dalībnieku multidisciplinārā konsīlijā, lai konsultētu par uztura ieteikumiem pārtikas nepanesamības vai alerģijas gadījumā. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | EAACI. Food Allergy and Anaphylaxis Guidelines 2014 | ||||||||
| 2 | EAACI. Molecular Allergology. User’s Guide 2016 | ||||||||
| 3 | Holgate ST, Church MK, Broide D, Martine F. Allergy. 4th Edition. Saunders Ltd, 2011 | ||||||||
| 4 | Lozovskis V. Praktiskā alergoloģija. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 2009 | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Baenkler H-W. Salicylate intolerance. Dtsch Arztebl Int 2008; 105(8): 137-42 | ||||||||
| 2 | Du Toit G et al. Randomized Trial of Peanut Consumption in Infants at Risk for Peanut Allergy. N Engl J Med 2015; 372: 803-13 | ||||||||
| 3 | Food Allergy and Anaphylaxis Network www.foodallergy.org | ||||||||
| 4 | ImmunoCAP Mollecular Allergology http://www.phadia.com/en/Products/Allergy-testing-products/…- Allergology/ | ||||||||
| 5 | Maintz L et al. Histamine and histamine intolerance. Am J Clin Nutr 2007; 85: 1185-96 | ||||||||
| 6 | Sicherer SH, Sampson HA. Food allergy: A review and update on epidemiology, pathogenesis, diagnosis, prevention, and management. J Allergy Clin Immunol. 2018 Jan;141(1):41-58 | ||||||||
| 7 | Skypapa I et al. Sensitivity to food additives, vaso-active amines and salicylates: a review of the evidence. Clin Transl Allergy 2015; 5: 34 | ||||||||
| 8 | Simpson EL et al. Emollient enhancement of the skin barrier from birth offers effective atopic dermatitis prevention. J Allergy Clin Immunol 2014; 134: 818-23 | ||||||||
| 9 | Zopf Y et al. The differential diagnosis of food intolerance. Dtsch Arztebl Int 2009; 106(21): 359-70 | ||||||||
| 10 | Wang HT, Anvari S, Anagnostou K. The Role of Probiotics in Preventing Allergic Disease. Children (Basel). 2019 Feb 5;6(2). | ||||||||
| 11 | Wang H et al. Agents that induce pseudo-allergic reactions. Drug Disc Ther 2011; 5(5): 211-19 | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Baenkler H-W. Salicylate intolerance. Dtsch Arztebl Int 2008; 105(8): 137-42 | ||||||||
| 2 | Bukovskis M. Pārtikas alerģija. Jums, kolēģi 2003; 3: 34-41 | ||||||||
| 3 | Du Toit G et al. Randomized Trial of Peanut Consumption in Infants at Risk for Peanut Allergy. N Engl J Med 2015; 372: 803-13 | ||||||||
| 4 | Du Toit G et al. Prevention of food allergy - early dietery interventions. Allergol Int 2016; 65: 370-77 | ||||||||
| 5 | Food Allergy and Anaphylaxis Network www.foodallergy.org | ||||||||
| 6 | Lange L et al. Benefits and limitations of molecular diagnostics in peanut allergy. Allergo J Int 2014, 23: 158–63 | ||||||||
| 7 | Maintz L et al. Histamine and histamine intolerance. Am J Clin Nutr 2007; 85: 1185-96 | ||||||||
| 8 | Simpson EL et al. Emollient enhancement of the skin barrier from birth offers effective atopic dermatitis prevention. J Allergy Clin Immunol 2014; 134: 818-23 | ||||||||
| 9 | Skypapa I et al. Sensitivity to food additives, vaso-active amines and salicylates: a review of the evidence. Clin Transl Allergy 2015; 5: 34 | ||||||||
| 10 | Zopf Y et al. The differential diagnosis of food intolerance. Dtsch Arztebl Int 2009; 106(21): 359-70 | ||||||||
| 11 | Wang H et al. Agents that induce pseudo-allergic reactions. Drug Disc Ther 2011; 5(5): 211-19 | ||||||||
