.
Bērnu veselība
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:05.08.2024 14:49:08
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | PEK_044 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 4.00 | ECTS: | 6.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Pediatrija | Mērķauditorija: | Māszinības; Ārstniecība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Amanda Smildzere | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Pediatrijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Vienības gatve 45, pk rsu[pnkts]lv, +371 67621730 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 10 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 20 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 22 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 44 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 64 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Humanitāro un sociālo zinību disciplīnās, kas attīsta studējošo kritiski radošās domāšanas prasmes, izpratni par cilvēku kā dzīvu būtni un tā nozīmi sabiedrībā. Svešvalodās (krievu, angļu vai vācu, latīņu). Preklīniskajās disciplīnās: cilvēka anatomijā, fizioloģijā, šūnu un medicīniskajā bioloģijā, mikrobioloģijā, embrioloģijā, ģenētikā, parazitoloģijā, medicīniskajā un biofizikā, medicīniskajā ķīmijā, histoloģijā. Medicīnas terminoloģijā latviešu, angļu, krievu un latīņu valodās. | ||||||||
| Mērķis: | Studiju kurss paredzēts Māszinību fakultātes studiju programmas „Vecmāte” 3. studiju gada studentiem. Studiju kursā „Bērnu veselība ” studējošais apgūst vesela bērna organisma strukturālās un funkcionālām īpatnības, augšanas un attīstības likumsakarības, veselības veicināšanas principus bērniem, padziļinātas zināšanas par bērnu vecumā biežāk sastopamajām patoloģijām, kā arī veidot nepieciešamās prasmes un attieksmi vecmātes darbā ar bērniem. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Pediatrija, tās vieta medicīnā un attīstības virziens. PVO kritēriji, kas nosaka veselību. Veselības grupas. Bērnu veselības stāvoklis Latvijā. Zīdaiņu un bērnu mirstība, to galvenie cēloņi. Cilvēka attīstības etapi ontoģenēzē. Antenatālais, intranatālais, postnatālais posms. Bērna vecumposmi un to raksturojums. Vesela bērna augšanas un attīstības likumsakarības. Faktori, kas ietekmē augšanu: ģenētiskie, intrauterīnie faktori, uzturs, endokrīnā sistēma. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 2 | Bērna motorikas attīstība. Nervu sistēmas veidošanās antenatālajā periodā, tās attīstība dinamikā. Bērna motorikas attīstība un pilnveidošanās dinamikā, kustību “mezgla punkti”. Bērna attīstība pirmajā dzīves gadā (lielās kustības, sīkā motorika, galvas turēšana, sēdēšana, stāvēšana, staigāšana) un vēlīnā vecumā. Bērna psihosociālā attīstība. Uztveres un valodas attīstība. Personības veidošanās. Sensorā sistēma, tās orgāni. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 3 | Imunitāte, tās veidošanās, nobriešana. Svarīgākie bērnu imunitātes raksturojošie lielumi. Vakcinācija un ar to saistītās problēmas. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 4 | Gremošanas sistēmas strukturālās un funkcionālās īpatnības, izmeklēšanas metodes, semiotika. Gremošanas sistēmas atsevišķu daļu īpatnības bērniem un to klīniskā nozīme. Gremošanas sistēmas traucējumu biežākā semiotika (vemšana, caureja, aizcietējumi, meteorismi). | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 5 | Minerālvielu un vitamīnu vielmaiņa. Ca, P, Zn, fluora u.c. minerālvielu maiņa. Vitamīni (taukos, ūdenī šķīstošie) un to regulējošā loma dažādos vielmaiņas procesos. D vitamīns. D-vitamīna deficīta rahīts. Faktori, kas veicina D vitamīna trūkumu organismā. Rahīta attīstības patoģenēze, klīniskā izpausme dažādos vecumposmos. Diagnostika, profilakse, ārstēšana. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 6 | Bērnu infekcijas slimību (masalas, masaliņas, vējbakas, skarlatīna, epidēmiskais parotīts, garais klepus) cēloņi, galvenie klīniskie simptomi. Nozokomiālās infekcijas un to profilakse. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 7 | Ģenētisku stigmu atpazīšana bērna vecumā. Biežākās hromasomālās patoloģijas, to pazīmes jaundzimušajiem. Neatliekamā palīdzība dzemdību nodaļā dažādu iedz. anomāliju gadījumā. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 8 | Priekšlaicīgi dzimis bērns, tā fizioloģiskās īpatnības. Priekšlaicīgi dzimušu bērnu anatomiski fizioloģiskās īpatnības. Neiznestības iemesli un klasifikācija. Patoloģiju risks un to sekas. Priekšlaicīgi dzimuša bērna izmeklēšana, novērtēšana un aprūpe (kopšana, ēdināšana). | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 9 | Perinatālā asfiksija - definīcija. Pēc asfiksijas bojājumi – hipoksiski išēmiska encefalopātija, hipoksisks multiorgānu bojājums. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 10 | Neonatālā perioda hematoloģiskās un patoloģija). Hemorāģiskais sindroms neonatālā periodā. Neonatālā perioda anēmijas, policitēmija. Augļa eritropoēze, tās ietekmējošie faktori. Hematoloģiskie rādītāji atkarībā no gestācijas vecuma. Anēmija, tās iemesli, klīniskās izpausmes, diagnostikas metodes, ārstēšana. Hemorāģiskais sindroms, tā iemesli, klīniskās izpausmes, diagnostika, ārstēšana. Policitēmija, tās iemesli, klīniskās izpausmes. | Lekcijas | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 11 | Anamnēze un tās izziņas procesa īpatnības bērna vecumā. Biežāk lietotās izmeklēšanas metodes bērnu vecumā. Taktika bērnu vecuma pacienta apskates laikā. Bērnu vecuma pacientu komunikācijas īpatnības. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 12 | Kaulu, zobu veidošanās antenatālā periodā. Kaulu veidošanās fāzes. Kaulu strukturālās īpatnības bērnu vecumā. Muskulatūras sistēmas īpatnības un attīstība. Kaulaudu sistēmas izmeklēšana, semiotika, stāja un tās raksturojums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 13 | Bērnu uroģenitālās sistēmas īpatnības un biežāko nieru un urīnizvadceļu saslimšanu īpatnības bērniem. Aprūpes principi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 14 | Zarnu infekcijas bērnu vecuma pacientiem. Aprūpes pamatprincipi bērniem ar zarnu infekcijām. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 15 | Bērnu hemopoētiskās sistēmas anatomiski – fizioloģiskās īpatnības. Dzelzs deficīta anēmijas cēloņi, klīnika, profilakses un ārstēšanas principi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 16 | Pneimonijas bērnu vecumā, bronhīti, to klīniskās izpausmes. Astmas īpatnības bērniem. Aprūpes principi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 17 | Pārtikas alerģija jēdziens: alerģija, pārtikas alerģija, atopija. Alerģijas veicinošie faktori (predispozīcija, uzturs, medikamenti u.c.). Alergēni dažādos produktos (govs pienā, olās, zivīs u.c.) Govs piena alerģija. Histamīna saturošie uztura produkti. Pārtikas alerģijas klīniskās pazīmes: ādā, gļotādās, gremošanas un elpošanas sistēmā, profilakse un ārstēšana. Atopiskais un seboreiskais dermatīts. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 18 | Bērnu infekcijas slimības - parotīts, masalas, masaliņas, vējbakas, garais klepus, difterija, herpes, HIV. Nazokomiāla infekcija. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 19 | Laikus un priekšlaikus dzimis jaundzimušais. Jaundzimušo bērnu adaptācija - parafizioloģiskie stāvokļi - elpošanas, asinsrites, iekšējās sekrēcijas sistēmas, metabolisko, nieru, gremošanas sistēmas, termoregulācijas u.c. adaptācija. Kardiovaskulārās īpatnības jaundzimušo periodā. Sirds mazspējas pazīmes. Pulsa oksimetrijas skrīnings | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 20 | Dzeltes neonatālā periodā. Bilirubīna vielmaiņas īpatnības jaundzimušiem. Tiešā, netiešā hiperbilirubinēmija. Netiešās hiperbilirubinēmijas etioloģija, patoģenēze, klasifikācija, laboratoriskie izmeklējumi. Netiešās hiperbilirubinēmijas komplikācijas. Ārstēšanas pamatprincipi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 21 | Elpošanas sistēmas veidošanās un attīstība antenatālā periodā. Anatomiski fizioloģiskās īpatnības. Perinatālā perioda elpošanas traucējumi, to cēloņi. Klīniskie simptomi, to saistība ar gestācijas vecumu. (hialīno membrānu slimība mekonija aspirācijas sindroms, tranzistora tahipnoja, pneimonijas (antenatālā, intranatālā, postnatālā). | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 22 | CNS anatomiski funkcionālā attīstība. Neiroloģiskās attīstības izmeklēšana, novērtēšana. Hipoksiski – išēmisks CNS bojājums (etioloģija, attīstības mehānismi un morfoloģiskie bojājumu varianti). Traumatiski CNS bojājumi. Intranatālās infekcijas (encefalīts, meningoencefalīts, meningīts). Perifērās nervu sistēmas bojājumi perinatālā periodā. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 23 | Jaundzimušā reanimācija I | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 24 | Jaundzimušā reanimācija II | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 25 | Perinatālā perioda infekcijas – bakteriāla infekcija, tās biežākie izsaucēji. TORCH sindroms. Ādas anatomiski fizioloģiskās īpatnības. Nabas saite. Ādas infekciozās slimības, to etioloģija, patoģenēze, klīnika, ārstēšana. Lokālās ādas un zemādas infekcijas, nabas un acu slimības jaundzimušo periodā. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 26 | Endokrīno dziedzeru slimības jaundzimušo periodā. Adrenogenitālais sindroms, virsnieru garozas hiperplāzija, iedzimta hipotireoze, jaundzimušo hipertireoze. Gestācijas diabēta un cukurslimnieces bērna sindroms. Taktika hipoglikēmijas gadījumā. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 27 | Neonatālā perioda bērna aprūpe. Nabas un ādas kopšana. Vannošana. Pareizas bērna pozicionēšanas iemaņas. Jaundzimušo refleksi. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 28 | Zīdaiņa vecumposma primārā aprūpe. Bērnu profilaktiskās apskates pirmajā dzīves mēnesī un pirmajā dzīves gadā, līdz 18 g.v., priekšlaikus dzimuša, MGL u.c. jaundzimušo vēlīnās problēmas. Kratītā bērna sindroms. Pēkšņās nāves sindroms. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 29 | Zīdīšana. Krūts piena sastāvs, tā mainīgums un nozīme. Krūts dziedzeru attīstība, hormonālā regulācija. Zīdīšanas psiholoģiskie aspekti, zīdīšanas fizioloģija. Zīdīšanas tehnika. Faktori, kas pastiprina un kavē laktāciju. Zīdīšana un darbs, relaktācija, “Desmit soļi sekmīgai zīdīšanai” "Krūts piena aizstājēju aprites starptautiskais kodekss’’. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 30 | Sievietes uzturs grūtniecības un laktācijas periodā. Zīdīšanas ietekme uz bērna un mātes veselību. Sievietes sagatavošanas etapi zīdīšanai (antenatālais, perinatālais periods, pēc dzemdībām). Medikamentu ietekme uz laktāciju. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 31 | Zīdaiņa ēdināšanas veidi. Zīdaiņu mākslīgā ēdināšana. Medicīniskās indikācijas, kad bērnu nezīda. Mākslīgā uztura ietekme uz nierēm, gremošanas sistēmu, elpceļiem. Mākslīgās ēdināšanas principi. Krūts piena aizstājēju veidi. Jauni uztura produkti zīdainim, to sagatavošana, pasniegšanas tehnika. Mazbērna un pirmskolas vecumposma bērna ēdināšana. Bērna organismam nepieciešamais enerģijas patēriņš. Uzturproduktu raksturojums. Ēdināšanas principi. Veselīgs uzturs līdz 18 gadiem. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 32 | Eksāmens | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Studējošā zināšanas un prasmes studiju priekšmeta apguves laikā tiek vērtētas praktiskā darbā ar pacientu un vecākiem, izpildot īsus testus, piedaloties teorētiskā materiāla, klīnisko gadījumu un situācijas uzdevumu risināšanā, grupu darbā, diskusijās, lomu spēlēs, savstarpējā darbu recenzēšanā un apspriešanā; studējošā zināšanas un prasmes praktiskās nodarbībās tiek vērtētas kolokvijos un praktiskās ieskaitēs mācību cikla laikā; studiju priekšmetā gūtās kumulatīvās zināšanas tiek novērtētas eksāmenā pēc studiju programmas veiksmīgas apguves. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Studējošā zināšanas un prasmes praktiskajās nodarbībās tiek vērtētas, izpildot īsus testus, piedaloties teorētiskā materiāla, klīnisko gadījumu un situācijas uzdevumu risināšanā, savstarpējā darbu recenzēšanā un apspriešanā, sagatavojot rakstiskus un mutiskus ziņojumus; kolokviji, teorētiskā un praktiskā ieskaite mācību cikla beigās. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Pēc sekmīgas studiju priekšmeta „Bērnu veselība” prasību izpildes studējošais būs apguvis zināšanas, kas ļaus: Raksturot pediatrijas vietu medicīnā, attīstības virzienus, bērna veselības stāvokli Latvijā. Novērtēt bērna vecuma posmus. Novērtēt anamnēzes nozīmi un tās izziņas procesa īpatnības bērna vecumā, vesela bērna augšanu un fizisko attīstību dažādos vecuma posmos, kā arī bērna motorikas attīstību dažādos vecuma posmos. Saprast bērna psihosociālo attīstību, uztveres, valodas un personības veidošanos. Izskaidrot veselības veicināšanas principus. Novērtēt gremošanas, elpošanas, urīnizvadsistēmas strukturālās un funkcionālās īpatnības bērniem, izmeklēšanas metodiku un semiotiku. Izskaidrot uztura nozīmi augošam organismam, zīdīšanu, zīdīšanas veicināšanu, aizsardzību un uzraudzību, zīdaiņu mākslīgo ēdināšanu, kā arī papildus uztura un ģimenes uztura nozīmi. Izpratīs bērna imunitāti, tās veidošanos īpatnības bērnu vecumā. Atpazīt pārtikas alerģijas. Saprast minerālvielu un vitamīnu vielmaiņu. Atpazīt D – vitamīna deficīta rahītu. Saprast asinsrades sistēmas īpatnībām dažādos vecumposmos. Diferencēt deficīta anēmijas. Atpazīt biežākās bērnu infekcijas, nozokomiālās infekcijas, zināt to ārstēšanas un profilakses principus. Zināt vakcinācijas programmu bērniem Latvijā, izskaidrot vakcinācijas nozīmi slimību kontrolē un profilaksē. | ||||||||
| Prasmes: | Studiju priekšmets pilnveido mācīšanās prasmi, pētīšanas iemaņas un spējas pielietot iegūtās zināšanas praksē. Studiju priekšmets pilnveido izziņas un metodoloģiskās prasmes. Pēc studiju priekšmeta apguves studējošais pratīs formulēt atslēgas vārdus, orientēsies mācību grāmatās un interneta datu bāzēs, lai atrastu nepieciešamo informāciju par veselu bērnu, bērnu perinatālā un neonatālā periodā. | ||||||||
| Kompetences: | Studiju priekšmets dod kompetenci izprast un pielietot studiju kursā apgūtos pamatjēdzienus. Studiju priekšmets pilnveido izziņas un metodoloģiskās prasmes, lai studiju grāmatās un interneta datu bāzēs atrastu nepieciešamo informāciju par veselu bērnu, bērnu biežākajām slimībām dažādos vecumos. Studiju priekšmets dod nepieciešamās prasmes un iemaņas vesela un slima bērna izmeklēšanā, kā arī kompetenci secināt pēc iegūto rezultātu apkopošanas – studējošais pratīs atrast bērna vecumam atbilstošu saskares formu, savākt anamnēzi, veikt klīnisko izmeklēšanu novērtējot novirzes no normas, novērtēt slimnieka stāvokli, piedāvāt risinājumus diagnostikā, ārstēšanā un prevencijā savas kompetences robežās, rezultātus dokumentēt pacienta apskates protokolā un ziņot par to kolēģiem, lietojot medicīnā pieņemto terminoloģiju, ievērojot ētikas principus un prasības fizisko personu datu aizsardzībai. Studējošais pratīs veikt mērījumus bērna fiziskās aktivitātes novērtēšanai, nozīmēt barošanu atbilstoši bērna vecumam. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Lekciju materiāls. | ||||||||
| 2 | Mācību metodiskie materiāli Pediatrijā. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Kliegman R. M., Behrman R.E., Jenson H. B. Stanton B. F. Nelson Textbook of Pediatrics. 21st ed. Elsevier: Saunders, 2020 | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | BMJ Journals | ||||||||
| 2 | Cochrane Library | ||||||||
| 3 | DynaMed | ||||||||
| 4 | First Consult | ||||||||
| 5 | PubMed | ||||||||
| 6 | Science Direct | ||||||||
