Pārlekt uz galveno saturu

Psihiskās veselības pamati

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:8.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:01.08.2024 13:03:06
Par studiju kursu
Kursa kods:PMUPK_032LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīnaMērķauditorija:Sabiedrības veselība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Laura Valaine
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kristapa iela 30, pmpkatrsu[pnkts]lv, +371 67210989
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nervu sistēmas anatomija un fizioloģija.
Mērķis:
Veicināt zināšanu apguvi par cilvēka psihiskās funkcionēšanas likumsakarībām, sociālo un psihisko procesu mijiedarbību, krīzes attīstības un krīzes pārvarēšanas mehānismiem, kā arī gūt priekšstatu par saskarsmē noritošajiem psihodinamiskajiem procesiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
11. Psihiskās veselības kritēriji. Psihiskās un fiziskās veselības vienība – anatomiskie, fizioloģiskie, sociālie aspekti. Biopsihosociālais modelis medicīnā. Slimību un traucējumu galvenie etiopatoģenētiskie faktori sabiedrības veselības speciālista redzējumā.Lekcijas1.00auditorija
2Psihiskā veselība un psihosomatiskie traucējumi un slimības, to savstarpējās likumsakarības. Psihosomatisko pacientu biežums. Psihosomatisko slimību un traucējumu veidi, prevalence, to radītie izaicinājumi veselības aprūpes sistēmai.Lekcijas1.00auditorija
31. Saskarsmes un terapeitisku attiecību veidošanas atšķirības. Medicīna un pacients ("klienta" nepieļaujamība medicīnā"). Ētikas un profesionalitātes savstarpējās mijiedarbības aspekti. 2. Prasme klausīties. Aktīvā un pasīvā klausīšanās. Runāšana. Pauzes. Atšķirība starp sadzīvisku sarunu un profesionālu sarunu. 3. Empātija, simpātija, antipātija saskarsmē. Emociju loma saskarsmē.Lekcijas1.00auditorija
4Stresa, distresa un eustresa jēdzieni. Stresa menedžments. Emocionālās krīzes, to veidi. Emocionālo krīžu profilakse. Krīžu intervence.Lekcijas1.00auditorija
5Personības jēdziens. Psihes funkcionēšanas topogrāfiskais un strukturālais modelis. Zemapziņas izpausmes formas ikdienā: pārteikšanās un simptomu veidošanās, konflikts starp apzinātajām un neapzinātajām jūtām. Psihiskie aizsardzības mehānismi.Lekcijas1.00auditorija
6Personības funkcionēšanas līmeņi un personības rakstura organizācijas tipi. 1. Neirotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības. 2. Borderline funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības. 3. Psihotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi.Lekcijas1.00auditorija
7Grupas diskusija par pirmo lekcijas materiālu. Biopsihosociālais modelis medicīnā. Veselības aprūpes sistēmas loma veselības nodrošināšanā.Nodarbības1.00auditorija
8Grupas diskusija par otro lekcijas materiālu. Psihosomatiskā medicīna- simptomu etioloģija, klīniskā aina, ārstēšana. Ārsta-pacienta attiecību nozīme psihosomatisku traucējumu ārstēšanā.Nodarbības1.00auditorija
9Seminārs un grupas diskusija par depresīvu, mānisku personības struktūru. Pacienta gadījums. 1. Depresīvas pers. organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatn. 2. Māniskas pers. organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatn. Video materiālu analīze.Nodarbības1.00auditorija
10Seminārs un grupas diskusija par narcistisku personības struktūru. Pacienta gadījums. Narcistiskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības. Video materiālu analīze.Nodarbības1.00auditorija
11Seminārs un grupas diskusija par obsesīvi kompulsīvu struktūru. Pacienta gadījums. Obsesīvi kompulsīvas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības, pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
12Seminārs un grupas diskusija par mazohistisku personības struktūru. Pacienta gadījums. Mazohistiskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
13Seminārs un grupas diskusija par histērisku un disociatīvu personības struktūru. Pacienta gadījums. 1. Histēriskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības. 2. Disociatīvas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatn.Nodarbības1.00auditorija
14Seminārs un grupas diskusija par paranoīdu un šizoīdu personības struktūru. Pacienta gadījums. 1. Paranoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības. 2. Šizoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
15Seminārs un grupas diskusija par antisociālu personības struktūru. Pacienta gadījums. Antisociālas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
16Noslēguma jautājumi. Eksāmens (rakstisks).Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Iepazīties ar atbilstošu literatūru pirms katras nodarbības, sagatavot jautājumus. Pacientu gadījumu aprakstu sagatavošana, analīze. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Studentu zināšanu vērtēšanas kritēriji: I. Zināšanas – spēja definēt: 75%: 1. Pacientu psihiskās veselības kritēriji (15%) 2. Pacientu psihiskās aizsardzības mehānismi (15%) 3. Personības definīcijas, attīstības teorijas, pacientu personības funkcionēšanas līmeņi (15%) 4. Priekšstats par psihosomatiskiem traucējumiem un slimībām, somatizācijas teorijas (15%) 5. Atšķirības saskarsmē ar pacientiem un ar klientiem (15%). II. Prasmes: 25%: 1. Sabiedrības veselības speciālista – pacienta/klienta attiecību veidošanas principi (25%). Automātiskā eksāmena ieskaitīšana: 1. 100% nodarbību un lekciju apmeklējums. UN 2. Students ir aktīvs diskusiju un lomu spēļu dalībnieks. 3. Pēc docētāja norādījuma – uzrakstīta eseja 5 – 6 lapu apmērā, kurā tiek veikta analīze par docētāja uzdotajiem jautājumiem. VAI Sagatavota prezentācija par: a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studenti varēs aprakstīt cilvēka personības struktūru, attīstību un funkcionēšanas likumsakarības, kā arī emocionālo un sociālo faktoru ietekmi uz cilvēka psihisko attīstību un funkcionēšanu; krīzes attīstības mehānismus, to ietekmi uz cilvēka psihosociālo funkcionēšanu un krīzes pārvarēšanas iespējas.
Prasmes:Studenti spēs praktiskajos vingrinājumos atrisināt konfliktus un izmantot krīzes pārvarēšanas paņēmienus.
Kompetences:Studenti analizēs dažādus personības iezīmju un attiecību piemēru veidus, analizēs klīniskajos piemēros dažādus grupu procesus un konfliktu situācijas.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
2Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
3Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
4Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
5Beyond the psychedelic effect: ayahuasca as antidepressant, 10.02.2023
6Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
7Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
8Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
9What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022
10German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
11Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
12Physicians react: burnout rates are alarming, so who should drive change? 6.06.2022
13K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
14Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
15Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
16G.Ancāne, A.Utināns, A.Ancāns, A.Miksons. Chapter 16: Psychosomatic Medicine in the Baltic States, Soviet Union, and the Russian Federation./ Leigh, Hoyle. Global Psychosomatic Medicine and Consultation-Liaison Psychiatry: Theory, Research, Education, and Practice / Springer International Publishing, 2019. -VIII, 365-382. (atbilstošā nodaļa ir ievietota e-vidē)
17Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
18The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
19Why do depressed doctors suffer in silence? – 27.06.2017
20Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
21How the brain responds to trauma, 24.09.2014
22Long work hours wreak havoc in MDs, Personal lives, 23.09.2013
23Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
24Gunta Ancāne. Krīze, phenomenon ranularum un psihiskā veselība. Latvijas ārsts, 2009, 12, 10-13. (akceptējams izdevums)
25Arturs Utināns. Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds. 2005. 568 lpp. (akceptējams izdevums)
26Implementing the care programme approach in psychotherapeutics settings, 2004
27Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003
28Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
29Džons Boulbijs. Drošais pamats. Rasa, ABC. 1998. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
1Gunta Ancāne. Hronisku sāpju stāvokļu psihosomatiska izpratne//Latvijas Ārsts.- 2004. Nr1.- 40- 43
2Gunta Ancāne. Ķermeņa un psihes saistība//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-Nr.1-38.-43.lpp
3Gunta Ancāne. Psihosomatiskās medicīnas definīcija un īsa tās ideju attīstības vēsture//Psiholoģijas Pasaule.2004.2. 36- 40.
4Gunta Ancāne. Sirds–asinsvadu sistēmas un elpošanas sistēmas psihosomatiska.//Psiholoģijas pasaule.-2004./6; 34-39.
5Gunta Ancāne. "Ārsta un pacienta terapeitisko attiecību psihoemocionālie aspekti." //Latvijas Ārsts.-2005/6. 77.-79.
6Gunta Ancāne. “Psihosomatiskie traucējumi un slimības” //Psiholoģijas Pasaule.-2004/04; 44.-49.
7Gunta Ancāne. “Ēšana kā komunikācija un ēšanas traucējumi” //Psiholoģijas Pasaule.-2004/05; 18.-23.
8Gunta Ancāne. “21.gadsimta modernā slimība – izsīkuma jeb izdegšanas sindroms” //Psiholoģijas Pasaule.-2004/07; 26-31.
9Gunta Ancāne, D.Šmite, A.Ancāns. Emocionāla distresa un muskuloskeletālas disfunkcijas mijiedarbība pacientiem ar hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm/ /Zinātniskie raksti: 2006.g.medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas. RSU.-Rīga, 2007.-86.-96.lpp.
10Daniel Goleman. Tava emocionālā inteliģence Rīga : Jumava, 2019