Ģimenes veselība

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:6.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:01.08.2024 13:28:34

Par studiju kursu
Kursa kods:		PMUPK_035		LKI līmenis:		7. līmenis
Kredītpunkti:		2.00		ECTS:		3.00
Zinātnes nozare:		Psiholoģija		Mērķauditorija:		Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Lelde Smilte-Breča
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Rīga, Kristapa iela 30, pmpkrsu[pnkts]lv, +371 67210989
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		2	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		4
Nodarbības (skaits)		4	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		3	Kopā nodarbību kontaktstundas		12
Kopā kontaktstundas								16
Pilns laiks - 2. semestris
Lekcijas (skaits)		2	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		4
Nodarbības (skaits)		4	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		3	Kopā nodarbību kontaktstundas		12
Kopā kontaktstundas								16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Anatomija, fizioloģija, embrioloģija
Mērķis:
Sniegt studentiem pamatzināšanas par ģimenes funkcionēšanu, funkcionālu un disfunkcionālu ģimeni, šo jēdzienu nozīmi slimību patoģenēzes un salutoģenēzes procesos, kā arī individuālo attīstību ģimenes kontekstā, dažādu ģimenes locekļu nozīmi bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ģimene – jēdziens, struktūra, funkcijas. Anamnesis familiae nozīme			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Ģimenes dzīves cikls – homeostāze un pārmaiņas			Lekcijas		1.00	auditorija
3	Ģimenes funkcionēšana – stāsti, pieņēmumi, robežas, noteikumi, izturība. Ģimenes dinamika ar psihiski/fiziski slimiem ģimenes locekļiem. Funkcionāla ģimene – galvenās iezīmes. Klīnisko gadījumu analīze.			Nodarbības		1.00	auditorija
4	Disfunkcionāla ģimene I – galvenās iezīmes, daudzveidība. Klīnisko gadījumu analīze.			Nodarbības		1.00	auditorija
5	Disfunkcionāla ģimene II – galvenās iezīmes, daudzveidība. Klīnisko gadījumu analīze.			Nodarbības		1.00	auditorija
6	Seksualitāte. Neorganiskie seksuālie traucējumi un to psihoemocionālie aspekti. Neauglības psihoemocionālie aspekti. Ārstēšanas iespējas. Klīnisko gadījumu analīze. Ieskaite.			Nodarbības		1.00	auditorija
7	Bērna psihoemocionālā attīstība (psihoseksuālās attīstības stadijas, psihosociālās attīstības stadijas, objektattiecību teorija)			Lekcijas		1.00	auditorija
8	Piesaistes teorija. Vecāka-zīdaiņa terapija.			Lekcijas		1.00	auditorija
9	Mātes veselība (pēcdzemdību psihiskie traucējumi). Mātes un bērna diāde. Mātes un tēva nozīme bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā. Klīnisko gadījumu analīze.			Nodarbības		1.00	auditorija
10	Siblingu apakšsistēmas īpatnības un nozīme bērna attīstībā. Vecvecāku apakšsistēmas nozīme bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā. Klīnisko gadījumu analīze.			Nodarbības		1.00	auditorija
11	Dažādu attīstības posmu īpatnības: pirmsskolas, skolas. Spēles nozīme bērna attīstībā. Traumatiskās situācijas bērnībā (hospitalizēšana, atstāšana novārtā). Traucējumi un palīdzības iespējas. Klīnisko gadījumu analīze.			Nodarbības		1.00	auditorija
12	Dažādu attīstības posmu īpatnības: pusaudžu periods (atdalīšanās no vecākiem, seksuālā izglītība, attiecības ar vienaudžiem, bullings). Traucējumi un palīdzības iespējas. Klīnisko gadījumu analīze. Eksāmens.			Nodarbības		1.00	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Pacientu gadījumu aprakstu analīze; 2. Pacientu anamnēzes ievākšanas tehnikas analīze. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
I Zināšanas – spēja definēt: 60% 1. Ģimenes funkcionēšanas mehānismi, tās nozīme slimību patoģenēzes un salutoģenēzes procesos (20%) 2. Funkcionālas ģimenes pazīmes (5%) 3. Disfunkcionālas ģimenes pazīmes (5%) 4. Bērna attīstība pēc dažādām teorijām, dažādu vecumposmu īpatnības (15%) 5. Dažādu ģimenes locekļu nozīme bērna attīstībā (15%) II Prasmes: 40% 1. Individuālās un ģimenes anamnēzes ievākšanas pamatprincipi (20%) 2. Ģimenes izvērtēšana, klīnisko gadījumu analīze (10%) 3. Dažādu dzīves posmu psihoemocionālu traucējumu diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšanas stratēģiju izvērtēšana, klīnisko gadījumu analīze (10%) Eksāmena vērtējums ir kumulatīvs. To veido: 1. Starppārbaudījums – 50%. Pēc docētāja izvēles: • Video materiāla analīze un/vai • Klīniskā gadījuma apraksts un/vai • Atvērtie jautājumi nodarbības sākumā un/vai • Daudz atbilžu tests un/vai • Prezentācijas sagatavošana par nodarbības tēmu. 2. Gala pārbaudījums (50%) – elektronizēts, e-studijās pieejams vai klātienē organizēts daudzatbilžu tests, par kursa ietvaros izskatītajām tēmām. Ir iespējama automātiskā gala pārbaudījuma ieskaitīšana pie sekojošu kritēriju izpildes: -izcili nokārtots sarppārbaudījums; -100% nodarbību un lekciju apmeklējums; -aktīva dalība diskusijās un lomu spēlēs. VAI Sagatavota prezentācija par a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj definēt funkcionālās un disfunkcionālās ģimenes jēdzienu un būtību, šo jēdzienu nozīmi slimību patoģenēzes un salutoģenēzes procesos, kā arī spēj definēt ģimenes nozīmi bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā, analizēt visu šo jēdzienu klīnisko nozīmi slimību un traucējumu diagnostikas un terapeitisko attiecību veidošanas procesos.
Prasmes:		Studiju kursa apguves rezultātā studējošie pratīs analizēt ģimenes funkcionēšanas pamatprocesus, individuālās psihoemocionālās attīstības procesa aspektus, izmantot tos klīnisko gadījumu analīzē.
Kompetences:		Interpretēt funkcionālus un disfunkcionālus procesus ģimenē, interpretēt bērna psihoemocionālās attīstības jēdzienus.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	Nelson Textbook of Pediatrics, 22nd Edition, 2024
2	Massachusetts General Hospital Comprehensive Clinical Psychiatry, Third Edition, 2024
3	Developmental-Behavioral Pediatrics, Fifth Edition, Feldman, Heidi M., 2023
4	Sudraba, V., & Skaldere-Darmudasa, G. (2022). Psihosomatiskā medicīna. Rīgas Stradiņa universitāte
5	The Science of Paediatrics: MRCPCH Mastercourse, Lissauer, Tom, MB BChir FRCPCH, Royal College of Paediatrics and Child Health, 2017
6	Family Therapy An Overview Irene Goldenberg, Mark Stanton, Herbert Goldenberg, Herbert Goldenberg Ninth edition Hardback, 2016
7	The Psychosomatic Assessment: Strategies to Improve Clinical Practice Edited by G.A. Fava; N. Sonino; T.N. Wise, 2011
8	Walsh F. 2003. Family resilience: A Framework for Clinical Practice
9	Egle U.T, Hardt J., Nickel R., Kappis B., Hoffmann S.O. 2002. Early Stress and its 9. Long-term Effects on health – State of the Art and Implication for Future research. Psychosom Med Psychother. 48(4). 411-34.
10	Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
11	Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
12	Long- term impact of childhood trauma explained, 2.05.2023
13	Physicians may retire en masse soon. What does that mean for medicine? 18.04.2023
14	Anger in adults a red flag for childhood trauma, 5.04.2023
15	A better lower-cost option for mild to moderate Depression?, 30.03.2023
16	Is it time to stop treating high triglycerides?, 29.03.2023
17	Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
18	Treating depression in primary care: the latest guidelines, 21.03.2023
19	Physician suicide: investigating its prevalence and cause, 15.03.2023
20	Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
21	Beyond the psychedelic effect: ayahuasca as antidepressant, 10.02.2023
22	Do doctors want their babies to Grow up to be Physicians?, 7.02.2023
23	Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
24	Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
25	Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
26	What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022
27	German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
28	Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
29	Physicians react: burnout rates are alarming, so who should drive change? 6.06.2022
30	K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
31	Borderline personality disorder diagnosis: to tell or not to tell patients?, 22.03.2021
32	Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
33	Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
34	Doctor – Patient relationship, 20.06.2019
35	Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
36	Doctors, nurses give lifestyle advice but are skeptical it’s heeded, 29.03.2018
37	Goldenberg H., Goldenberg I. 2017. Family therapy, An Overview. 7th edition. Thomson Brooks/Cole.
38	Why do depressed doctors suffer in silence? – 27.06.2017
39	The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
40	Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
41	How the brain responds to trauma, 24.09.2014
42	Barker P., Chang J. 2013. Basic family therapy. 6th edition. Willey Blackwell.
43	Long work hours wreak havoc in MDs, Personal lives, 23.09.2013
44	Sharma R. 2013.The Family and Family Structure Classification Redefined for the Current Times. J Family Med Prim Care. 2(4). 306–310.
45	Keitner I.G. 2012. Family Assessment in the Medical Setting, Adv Psychosom Med. Basel. Karger. 32. 203–222.
46	Brummers M., Enckells H. 2011. Bērnu un jauniešu psihoterapija, 280 lpp (akceptējams izdevums)
47	Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
48	Minuchin S., Fishman H.C. 2009. Family therapy techniques. Harward university press (akceptējams izdevums)
49	Akhtar S. 2009. The Damaged Core. Jason Aronson. (akceptējams izdevums)
50	Dreams in Jungian psychology: The use of dreams as an instrument for research, diagnosis and treatment of social phobia, 2009
51	The effects of physician empathy on patient satisfaction and compliance, 09.2004
52	Implementing the care programme approach in psychotherapeutics settings, 2004
53	Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003
54	Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
55	Boulbijs Dž. 1998. Drošais pamats. 198 lpp (akceptējams izdevums)
56	Erikson E.H. 1995. Childhood and Society. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
1	Egle U.T, Hardt J., Nickel R., Kappis B., Hoffmann S.O. 2002. Early Stress and its Long-term Effects on health – State of the Art and Implication for Future research. Z Psychosom Med Psychother. 48(4). 411-34.
2	McDougall J. 1989. Theatres of body
3	Skynner R., Cleese J. 1994. Life and how to survive it, NN Norton and Company
4	Thomas P.A., Liu H., Umberson D. 2017. Family Relationships and Well-Being. Innov Aging. 1(3)
5	Vinikots V.V. 2004. Bērns un viņa māte. 101 lpp
6	Vinikots V.V. 2004. Sarunas ar vecākiem. 112 lpp
7	Walsh F. 2003. Family resilience: A Framework for Clinical Practice
8	Ārvalstu studentiem/For International students:
9	Egle U.T, Hardt J., Nickel R., Kappis B., Hoffmann S.O. 2002. Early Stress and its Long-term Effects on health – State of the Art and Implication for Future research. Z Psychosom Med Psychother. 48(4). 411-34.
10	McDougall J. 1989. Theatres of body
11	Walsh F. 2003. Family resilience: A Framework for Clinical Practice
12	Katedrā izstrādātie studentu pētnieciskie darbi (2023)/ student research works developed in the department (2023):
13	1. Adelīna Nikitenko “Ģeneralizētas trauksmes izplatība Ogres pilsētas vidusskolēnu vidū un tās saistība ar vientulību.”
14	2. Aksel Darius Överlien Dalili “Burnout Syndrome in Medical Personnel During The Covid-19 Pandemic”
15	3. Ali Lavin “Changes of level of empathy in medical students during time of studies”
16	4. Ieva Kulša “Celikālijas psihosomatiskie aspekti.”
17	5. Jānis Kristaps Vasiļonoks “Ārstu-rezidentu spēja paziņot sliktas ziņas pacientam.”
18	6. Karīna Rudus “Saistība starp trauksmes simptomu smagumu un stresa pārvarēšanas stratēģijām RSU medicīnas fakultātes preklīnisko studiju gadu studentu vidū.”
19	7. Katrīna Liepiņa ”Adverse childhood experiences (ace) jeb nelabvēlīgas bērnības pieredzes saistībā ar gastrointestinālām sūdzībām āgenskalna ģimnāzijās”
20	8. Laura Gribuste “Saistība starp kritiskās domāšanas dispozīciju un ticību paranormālajam Rīgas Stradiņa Universitātes studentu vidū.”
21	9. Leonhard Francisco Schlichting “Borderline Personality Disorder as Comorbidity of Bulimia Nervosa in Adolescents”
22	10. Linda Borskoviča “Pašcieņas, trauksmes, depresijas rādītāju saistība ar glikēmijas kontroli pacientiem ar 1. un 2. Tipa cukura diabētu”
23	11. Linda Lumikki April Vainio “MDMA-assisted therapy in PTSD treatment”
24	12. Megija Zunde “Trauksmes simptomu īpatsvara dinamika vidējam medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā.”
25	13. Miina-Maria Jyrälä “Depression as a risk factor for coronary artery disease, mechanisms behind it”
26	14. Nika Kristiāna Meždreija “Somatizācijas un trauksmes simptomu salīdzinājums sesijas laikā un pēc tā RSU 1. un 6. kursa medicīnas fakultātes studentiem”
27	15. Rebecca Abraham “The effect of parenting on the development of borderline personality disorder”
28	16. Rebeka Beinaroviča “Sociāli ekonomiskā stāvokļa saistība ar izdegšanas sindromu medicīnas fakultātē studējošajiem.”
29	17. Sima Shokouhi “The relationship between the belief in conspiracy theories and narcissistic personality traits in an individual.”
30	18. Svetlana Redina “Ēšanas traucējumu saistība ar depresijas un trauksmes simptomiem starp 12. klašu skolniekiem piecās Rīgas Pārdaugavas rajona skolās: 71. vidusskolā, 96. vidusskolā, Anniņmuižas vidusskolā, Arkādijas vidusskolā, Imantas vidusskolā”
31	19. Zanda Laura Šķiņķe “Trauksmes un depresijas simptomu korelācija ar un bez muguras lejasdaļas sāpēm RSU medicīnas fakultātes studentiem”