.
Sabiedrības psihiskā veselība un sociālais darbs psihiatrijā
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:01.08.2024 12:40:16
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | PUNK_025 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Psihiatrija | Mērķauditorija: | Sociālā labklājība un sociālais darbs; Sabiedrības veselība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Vineta Viktorija Vinogradova | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Psihiatrijas un narkoloģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Tvaika iela 2, pnk rsu[pnkts]lv, +371 67080131 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 4 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 8 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 24 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 4 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 8 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 24 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | • Anatomijā (centrālās nervu sistēmas struktūra, funkcijas, sinapšu uzbūve); • Psiholoģijā, attīstības un medicīniskajā psiholoģijā (krīzes reakcijas fāzes, psiholoģiskie aizsargmehānismi, personības struktūra); • Medicīnas ētikā (ētisko jautājumu specifika psihiatrijā); • Epidemioloģijā (psihisko un uzvedības traucējumu incidence, prevalence, pētniecības veidi); • Sabiedrības veselībā (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas); • Slimnieku klīniskās aprūpes pamatos (deontoloģija, jatrogēnija, intervija ar pacientu, izmeklēšanas metodes); • Farmakoloģijā (antidepresanti, garastāvokļa stabilizatori, trankvilizatori, antipsihotiskie līdzekļi); • Psihoterapiju pamatprincipos (palīdzība krīzes situācijās, atbalsta, kognitīvi biheiviorālās, psihodinamiskās, grupu un ģimenes terapijās); • Rehabilitācijā; Sociālajā aprūpē; • Psihiatrijā un narkoloģijā. | ||||||||
| Mērķis: | Veidot izpratni par sabiedrības veselību, sabiedrības psihiskās veselības veicināšanu un psihisko slimību profilaksi, sociālo psihiatriju un tām iespējām, ko var sniegt psihisku traucējumu un slimību gadījumos. Dot zināšanas par to, kā sabiedrības veselības veicināšana un psihisko slimību profilakse var novērst psihisko slimību attīstību, kā arī sniegt zināšanas par sociālās vides ietekmi uz psihisko veselību, tās saistību ar psihisko traucējumu izplatību, rašanos, klīniskām izpausmēm un dinamiku, kā arī ar sociālo faktoru ietekmi terapijā, rehabilitācijā un profilaksē. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Īss ieskats psihiatrijas vēsturē. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā. Psihisko traucējumu klasifikācija. Vispārējā psihopatoloģija | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Afektīvie traucējumi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Organiskie psihiskie traucējumi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Uztveres, domāšanas un gribas traucējumi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 6 | Organisko psihisko traucējumu etioloģija un klasifikācija. Demenču klīnika, aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Simptomātisko psihisko traucējumu klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Intelektuālās attīstības traucējumi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 7 | Afektīvie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 8 | Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Trauksmes traucējumi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 9 | Psihiskās attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiem | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 10 | Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Īss ieskats psihiatrijas vēsturē. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā. Psihisko traucējumu klasifikācija. Vispārējā psihopatoloģija | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Afektīvie traucējumi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Organiskie psihiskie traucējumi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Uztveres, domāšanas un gribas traucējumi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 6 | Organisko psihisko traucējumu etioloģija un klasifikācija. Demenču klīnika, aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Simptomātisko psihisko traucējumu klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Intelektuālās attīstības traucējumi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 7 | Afektīvie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Trauksmes traucējumi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 9 | Psihiskās attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiem | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 10 | Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumi: etioloģija un klasifikācija, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Studējošie patstāvīgi apgūst teorētisko daļu, izmantojot RSU e-studiju materiālus, lekcijas un ieteikto literatūru. Nodarbību gaitā tiek pārbaudīti un apspriesti grupā patstāvīgo darbu rezultāti. Studējošie praktisko darbu gaitā novērtē sociālās problēmas pacientiem, ko analizē grupā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Kursa gala vērtējums ir kumulatīvs, kur 50% veido patstāvīgo darbu vērtējumi, 50% eksāmena rezultāts. Studentiem būs jāiesniedz 4 patstāvīgie darbi, kuri tiks vērtēti ar atzīmi. Gala vērtējumā tiks ieskaitīta šo darbu vidējā atzīme. Noslēguma eksāmens ir rakstisks. Eksāmena biļete sastāvēs no 3 nejauši izvēlētiem jautājumiem. Katrs eksāmena jautājums būs tikai daļa no eksāmena jautājumiem, kas pieejami E-studijās. Katra eksāmena jautājuma garums tiks pielāgots tā, lai tas būtu viegli atbildams 25 minūšu laikā un uz ne vairāk kā vienas A4 lappuses no abām pusēm. Konkrētā eksāmena biļete tiks izvilkta tieši pirms eksāmena. Katrs eksāmena jautājums tiks vērtēts atsevišķi un gala vērtējums veidosies no 3 atzīmju vidējās atzīmes. Ja divas no trīs jautājumu atbildēm saņems neapmierinošu vērtējumu, eksāmens nebūs nokārtots. Kursa gala vērtējums veidosies no vidējā patstāvīgo darbu vērtējuma+eksāmena vērtējuma procentos (abas atzīmes divas zīmes aiz komata)/ 2 | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Spēj izskaidrot psihiatriskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tā darbības ētiskos un juridiskos principus, sabiedrības veselības nodrošināšanas un sociālā darba lomu psihiatrijā. Izprot sabiedrības veselības jautājumus un sociālo psihiatriju. Apraksta, kā iespējams nodrošināt psihisko slimību profilaksi, veicināt psihisko veselību, kā sociālie apstākļi un sociālā vide var ietekmēt psihisko veselību, apraksta sabiedrības veselības un sociālo apstākļu saistību ar psihisko traucējumu izplatību, rašanos, klīniskām izpausmēm un attīstību. | ||||||||
| Prasmes: | Studiju kursa apguves rezultātā studējošie pratīs identificēt klienta psihiskās veselības traucējumu attīstības riska faktorus, spēs katrai psihisko traucējumu nozoloģiskai formai noteikt piemērotāko veselības veicināšanas vai slimības profilakses pasākumu, spēs identificēt sociālās problēmas, pratīs atbalstīt, uzlabot un veicināt klienta un viņa ģimenes locekļu sociālo funkcionēšanu; pratīs sniegt klientam palīdzību un atbalstu slimību profilaksei un sociālo problēmu risināšanai; pratīs plānot un veikt sabiedrības veselības un sociālā darba aktivitātes kopienas līmenī; pratīs izvērtēt un identificēt vides atbilstību klienta vajadzībām un sekmēt personas mijiedarbību ar sociālo vidi, pilnveidojot starppersonu atbalsta sistēmas. | ||||||||
| Kompetences: | Izmantojot iegūtās zināšanas un kompetences, studējošie spēs identificēt, definēt, analizēt un risināt sabiedrības psihiskās veselības, sociālās un psihiskās problēmas, spēs vadīt problēmu risināšanas procesu un nodrošināt sociālo gadījumu. Spēs plānot, organizēt un vadīt sabiedrības veselības, slimību profilakses un sociālo darbu ar psihiski slimo indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu. Spēs rast alternatīvus veselības veicināšanas, slimību profilakses un sociālo problēmu risinājumus un izvēlēties atbilstošo stratēģiju, sadarbojoties ar klientu ar psihiska rakstura traucējumiem. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Corcoran J, Walsh J. Clinical Assessment and Diagnosis in Social Work Practice. Oxford University Press, USA, 2022. | ||||||||
| 2 | Gill K. J., Barrett N.M., Roberts M.M. Psychiatric Rehabilitation. American press, 2016. | ||||||||
| 3 | Harrison, Paul Geddes, John Sharpe, Michael Lecture Notes: Lecture Notes: Psychiatry. Wiley-Blackwell, Hoboken, NJ, USA, 2014. | ||||||||
| 4 | Semple D, Smyth R. Oxford Handbook of Psychiatry. Oxford University Press, Oxford, 2019. | ||||||||
| 5 | International Classification of Functioning, Disability and Health: Children and Youth Version ICF-CY. World Health Organization Staff. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Davies, Craig T. ABC of Mental Health (2nd Edition). BMJ Books Hoboken, NJ, USA, 2009 | ||||||||
| 2 | Katona, Cooper C., Robertson C. Psychiatry at a Glance (5th Edition). Publisher: Wiley. Somerset, NJ, USA. Date Published: 06/2012. P.: 129 | ||||||||
| 3 | Lightburn, Sessions A., at.al. Handbook of Community-Based Clinical Practice. Oxford University Press, 2005. | ||||||||
| 4 | Lloyd, Ch., Gournay K., Deane F. P. Clinical Management in Mental Health Services. Hoboken, NJ, USA: Wiley-Blackwell, 2009. p i. | ||||||||
| 5 | Tew, Foster J., at.al. Social Perspectives in Mental Health: Developing Social Models to Understand and Work with Mental Distress. Jessica Kingsley Publishers, 2005. | ||||||||
| 6 | The ICD-10 Classification of Mental and Behavioral Disorders, World Health Organization, Geneva, 1992. | ||||||||
| 7 | Caune M., Rancāns E., Andrēziņa R. Sociālpsihiatrija. 2009. | ||||||||
| 8 | Editors Craig Morgan, Dinesh Bhugra. Principles of Social Psychiatry. (2nd Edition) Wiley-Blackwell | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča, I. Ķiece, I. Zārde, Ņ. Bezborodovs. Šizofrēnijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2014.g., 43 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv) | ||||||||
| 2 | E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča, G. Ancāne, I. Ķiece, Ņ. Bezborodovs. Depresijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2015.g., 52 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv) | ||||||||
| 3 | Rancāns E., Tērauds E., Zaļkalns J., Riževa I., Tirāns E., Taube M. Depresijas un neirotisko traucējumu diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas ģimenes ārstiem. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Rīga, 2012.g. 32 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv) | ||||||||
| 4 | Latvijas Universitāte (2009) Garīgās veselības aprūpes māsas pamatspecialitāte | ||||||||
| 5 | Osis R (2006) Narkoloģija vispārējās prakses ārstiem, TRIO-J, Rīga. | ||||||||
