.
Starptautiskā politika: pamatteorijas un koncepcijas
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:22.02.2024 16:27:57
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | SZF_014 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.67 | ECTS: | 4.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Politika | Mērķauditorija: | Politikas zinātne | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Elīna Vrobļevska | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 11 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 22 | ||||
Nodarbības (skaits) | 9 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 18 | ||||
Kopā kontaktstundas | 40 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Pamatzināšanas par politikas un starptautisko attiecību procesiem 1. studiju gada programmas apjomā. | ||||||||
Mērķis: | Palīdzēt studentiem apgūt starptautiskās politikas teorētiskos pamatus, sniegt pamatzināšanas par galvenajiem teorētiskajiem virzieniem un tiem raksturīgajiem konceptiem, kas studentiem ļautu orientēties starptautisko attiecību teorētiskajā kontekstā un pielietot teorijas, konkrētu starptautiskās politikas jautājumu risināšanai. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Kursa uzstādījumi un prasības. Starptautiskās politikas teoriju nozīme un nepieciešamība starptautisko attiecību izpētei. Nozīmīgākās teorētiskās tradīcijas, aktori, struktūras. Lielās debates. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
2 | Reālisma tradīcija: klasiskais reālisms, neoreālisms un neoklasiskais reālisms. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Liberālā starptautisko attiecību tradīcija. Starptautiskās sabiedrības tradīcija. Drošības kopienas. Drošībošana | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
4 | Konstruktīvisms. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
5 | Institucionālisms. Globālās pārvaldes teorijas un normu veidošanās. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
6 | Feminisms un zaļā teorija (green theory). Postkoloniālisms. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
7 | Tests | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
8 | Starptautiskās politikas notikumu analīze | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
9 | "Ideālas" teorijas izstrāde. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
10 | Kursa darbu tēžu aizstāvēšana. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
11 | Eksāmens | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Studentiem ir patstāvīgi jāapgūst katrai nodarbībai norādītā literatūra, kā arī jāgatavojas uz katru semināra nodarbību. Studiju kursa gaitā studentiem jāuzraksta un jāiesniedz 6 esejas, kā arī kursa noslēgumā – patstāvīgi izstrādāts referāts. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Studentu patstāvīgais darbs tiks novērtēts visā kursa gaitā, vērtējot esejas, studentu aktivitāti un zināšanu līmeni semināros: - teorētisko pamatuzstādījumu izpratne, spēja atrast teorijas “atslēgas” elementus, īsi un koncentrēti aprakstīt teorijas būtību; - izskaidrot un paredzēt norādītās situācijas attīstību, atbilstoši vienai konkrētai (studenta izvēlētai) teorētiskajai skolai/teorijai/pieejai. Gala atzīmi 10 ballu sistēmā veido visu atzīmju summa, kuru sastāda: aktivitāte un atbilžu kvalitāte semināros 30%; tests 30%; kopsavilkumi 20%; eksāmena atzīme 20%. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Studiju kursa noslēgumā studentiem jābūt pamatzināšanām par starptautiskās politikas galvenajām teorijām un konceptiem. Studentam jāprot: • izskaidrot galveno teorētisko strāvojumu, atsevišķu kursā apgūto teoriju principus, kā arī galveno konceptu būtību; • izskaidrot pamata atšķirības starptautisko attiecību teoriju metodoloģiskajos principos (atšķirības starp pozitīvismu un postpozitīvismu, izskaidrojošajām un interpretējošajām teorijām); • izvērtēt atšķirības starp dažādām teorijām; • novērtēt atsevišķu teoriju piemērotību, konkrētu starptautiskās politikas problēmu risināšanai. | ||||||||
Prasmes: | Studiju kursā tiks apgūtas sekojošas prasmes: • orientēties akadēmiskajā literatūrā, saprast autoru teorētisko ievirzi un pielietotās metodes; • izvēlēties atbilstošu teoriju vai konceptu, konkrētas tēmas izpētei; • lietot jēdzienus un terminus; • izskaidrot un pamatot konceptu un teoriju būtību un to pielietojamību, noteiktu problēmu risināšanai. | ||||||||
Kompetences: | • Teorētisko zināšanu pielietošana starptautiskās politikas analīzei esejās. • Spēja argumentēt un aizstāvēt savus uzskatus semināra nodarbībās. • Prasme orientēties literatūrā un koncentrēti analizēt noteiktu problēmu referātā. • Izstrādāt akadēmisko darbu (kursa darba, bakalaura darba) teorētiskos aspektus. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem | ||||||||
2 | Burchill, S., Linklater, A., Devetak, R., Donnelly, J., Paterson, M., Reus-Smit, C., True, J. 2022. Theories of International Relations. Houndmills, New York. Palgrave Macmillan. | ||||||||
3 | Jorgensen, Knud E. 2018. International Relations Theory – A New Introduction. 2nd edition. Palgrave. | ||||||||
4 | Carlsnaes, W., Risse, T., Simmons, B. 2013. Handbook of International Relations. SAGE Publications Ltd. | ||||||||
5 | Karns, Margaret P., and Karen A. Mingst. 2023. International Organizations: The Politics and Processes of Global Governance. 4th edition. Boulder, London: Lynne Rienner Publishers. | ||||||||
6 | Finnemore, Martha, and Kathryn Sikkink. “International Norm Dynamics and Political Change.” In Exploration and Contestation in the Study of World Politics. 1999. eds. Peter J. Katzenstein, Robert O. Keohane, et all. | ||||||||
7 | Buzan, B., Hansen, L. 2009. The Evolution of International Security Studies. Cambridge University Press. | ||||||||
8 | Wendt, Alexander. “Anarchy is What States Make of It: The Social Construction of Power Politics”. International Organization, Vol. 46, No. 2. Spring, 1992. 391-425. | ||||||||
9 | Bull, H. The Anarchical Society. London: Palgrave, 2002. | ||||||||
10 | Doyle, M. Liberal Peace - Selected Essays. Routledge, 2011. 13-80. | ||||||||
11 | Lobell, S., et al. Neoclassical Realism, the State, and Foreign Policy. 2009.Cambridge: Cmbridge University Press. | ||||||||
12 | Waltz, K. N. Summer 2000. “Structural Realism after the Cold War,” International Security, Vol. 25, No. 1. 5- 41 | ||||||||
13 | Wendt, A. Social Theory of International Politics (Cambridge: Cambridge University Press, 1999), 1-47. |