.
Tuvo Austrumu starptautiskās attiecības
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:22.02.2024 11:00:32
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | SZF_023 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.67 | ECTS: | 4.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Politika | Mērķauditorija: | Politikas zinātne | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Toms Rātfelders | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 11 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 22 | ||||
Nodarbības (skaits) | 9 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 18 | ||||
Kopā kontaktstundas | 40 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Nav nepieciešamas specifiskas priekšzināšanas Tuvo Austrumu jautājumos. | ||||||||
Mērķis: | Kursa Tuvo Austrumu starptautiskās attiecības mērķis ir iepazīstināt studentus ar galvenajiem Tuvo Austrumu reģiona starptautisko attiecību vēsturiskajiem notikumiem 20. gadsimtā un to sasaisti ar mūsdienām. Kursa ietvaros apskatāmie notikumi tiks aplūkoti starptautisko attiecību teorētiskajos un konceptuālajos rāmjos, kas sniegs studentiem izpratni gan par Tuvo Austrumu reģiona vietu mūsdienu starptautisko attiecību pētniecībā, gan arī ļaus pielietot citu kursu ietvaros iegūtās zināšanas reģiona valstu rīcības analīzē starptautiskajā sistēmā. Vienlaikus studenti tiks iepazīstināti arī ar Trešās pasaules un postkoloniālo valstu starptautisko attiecību pētniecības konceptiem – “omnibalansēšana”, “režīma drošība”, “Arābu iela” u.c. Tie papildinās iepriekš studiju ietvaros aplūkoto rietumniecisko skatījumu uz starptautiskajām attiecībām un ļaus veiksmīgāk izprast Tuvo Austrumu valstu ārpolitikas veidošanas šķautnes. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Ievads. Tuvo Austrumu nozīmīgums un reģionālā sistēma mūsdienu starptautiskajās attiecībās. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Mūsdienu Tuvo Austrumu dzimšana: Pirmais Pasaules karš, Osmāņu impērija, arābu sacelšanās, Saiksa-Piko līgums, mandātu izveide. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Koloniālisma periods un tā ietekme uz neatkarīgu Tuvo Austrumu valstu izveidi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Kāpēc Tuvajos Austrumos ir tik daudz konfliktu? | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
5 | Arābu nacionālisma un Arābu Aukstā kara periods: Nāsera faktors, pārkārtojumu mēģinājumi, Sešu dienu karš (1967). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
6 | Arābu nacionālisma vājināšanās un nāciju valstu nostiprināšanās: Jomkipura karš (1973), Libānas pilsoņu karš (1975-1990), politiskā islāma ietekmes pieaugums, Irānas Islāma revolūcija (1979), Irānas-Irākas karš (1980-1988) | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
7 | Arābu vienotība: Vēstures un mūsdienu griezumi | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
8 | ASV “hegemonijas” periods Tuvajos Austrumos: Līča karš (1990), Irākas un Irānas jautājumi, Irākas invāzija (2003). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
9 | Arābu pavasaris, Arābu ziema un Tuvo Austrumu reģiona nākotne | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
10 | Kopsavilkums: Tuvo Austrumu notikumu analīze mūsdienās | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
11 | Tuvo Austrumu problēmjautājumi mūsdienās: Sunnītu-Šiītu konflikts | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
12 | Tuvo Austrumu problēmjautājumi mūsdienās: Sīrijas pilsoņu karš | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
13 | Tuvo Austrumu problēmjautājumi mūsdienās: Jemenas pilsoņu karš | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
14 | Tuvo Austrumu problēmjautājumi mūsdienās: Irānas kodolprogramma | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
15 | Latvijas vieta mūsdienu Tuvajos Austrumos | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
16 | Simulācijas spēle: Izraēlas un Palestīnas konflikts I | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
17 | Simulācijas spēle: Izraēlas-Palestīnas konflikts II | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
18 | Studentu referātu projektu prezentācijas I | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
19 | Studentu referātu projektu prezentācijas II | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
20 | Studentu referātu projektu prezentācijas III | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Studentiem ir nepieciešams lasīt literatūru uz katru lekciju un semināru. Šī literatūra ir jāiekļauj viedokļu rakstu sagatavošanā un gala ziņojuma (referāta) izveidē. Katra semināra sākumā ir arī jānokārto 5 minūšu ilgs rakstisks tests par izlasīto literatūru un lekciju materiālu. Tāpat, lai sagatavotos simulācijas spēlei, nepieciešams izveidot savas pārstāvētās puses rakstisku pozīciju. Simulācijas spēles ietvaros, studentiem ir jāizveido vienots dokuments, kurā ir aprakstīts piedāvājums risināt esošo problēmsituāciju. Visbeidzot, studentiem arī jāprezentē sava referāta ideja. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Lai saņemtu pozitīvu gala vērtējumum, studentiem ir jāpiedalās semināros (tai skaitā simulācijas spēlē), jānokārto testi, jāsagatavo viedokļu raksti, jāizstrādā un jāprezentē referāts un jānokārto eksāmens. Viedokļu rakstu vērtēšanas kritēriji: • Atbilstība semināra jautājuma tematam un tā kritisks izvērtējums; • Iekļaušanās noteiktajā apjomā; • Izteikto argumentu pamatotība, ar kursa ietvaros izlasīto literatūru vai citiem avotiem; • Gramatika un atbilstība teksta noformējumam; • Faktoloģiskā precizitāte; • Izmantoto avotu apjoms. Ziņojuma vērtēšanas kritēriji: • Spēja identificēt galvenos izvēlētās valsts politiskos notikumus 20.gs. un savu izvēli pamatot; • Spēja identificēt galvenos tendences un virzienus izvēlētās valsts ārpolitikā un savu viedokli pamatot; • Spēja identificēt izvēlētās valsts ārpolitisko lēmumu pieņemšanas mehānismu un savu viedokli pamatot; • Kursa ietvaros un arī ārpus kursa rāmjiem esošās literatūras iesaiste darba veidošanā; • Gramatika un noformējuma prasību ievērošana; • Faktoloģiskā precizitāte. Simulācijas spēles vērtēšanas kritēriji: • Aktīva iesaiste diskusijā; • Pausto argumentu pārliecinātība un faktoloģiskā precizitāte; • Spēja sadarboties un veidot konsensu ar citiem simulācijas spēles dalībniekiem; • Rakstiskās pozīcijas faktoloģiskā precizitāte. Semināru vērtēšanas kritēriji: • Aktīva iesaiste diskusijā; • Pausto argumentu faktoloģiskā precizitāte. Vidējo gala atzīmi veidos: Semināri (60%) + faktoloģiskais tests (40%): no gala vērtējuma 25% Viedokļu rakstu kvalitāte: 25% Ziņojuma kvalitāte: 25% Eksāmena atzīme: 25% | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Kursa rezultātā studentiem būs zināšanas, kas ļaus identificēt galvenos 20. gadsimta Tuvo Austrumu starptautisko attiecību notikumus un izpratne par to ietekmi uz situāciju reģionā mūsdienās. Studentam arī jāspēj identificēt galvenie reģionā iesaistītie starptautiskie spēlētāji (ASV, Krievija, Ķīna, ES u.c.) un to ārpolitiskās intereses. Spēs izprasts Tuvo Austrumu reģionālās sistēmas īpatnības un tās ietekme uz valstu lēmumu pieņemšanas procesiem. | ||||||||
Prasmes: | Kursa ietvaros tiek attīstītas studentu kritiskās domāšanas spējas un prasme aprobēt lielu informācijas daudzumu. Simulācijas spēļu kontekstā tiks izkoptas arī debatēšanas, komandas darba un konsensa meklēšanas iemaņas, kuras var noderēt gan darbā valsts pārvaldē, gan starptautiskajās institūcijās, gan arī privātajā sektorā. | ||||||||
Kompetences: | Studenti spēs orientēties galvenajos Tuvo Austrumu starptautisko attiecību teorētiskajos konceptos un spēs tos pielietot gan reģiona politisko procesu analīzē, gan arī starptautisko attiecību pētniecībā. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem | ||||||||
2 | (Blackwell companions to world history) Youssef M. Choueiri. A Companion to the History of the Middle East. Wiley-Blackwell (2005). | ||||||||
3 | Benjamin MacQueen. An Introduction to Middle East Politics. Sage Publications Ltd, (2013). | ||||||||
4 | Atlas of the Middle East. (2003). | ||||||||
5 | Ellen Lust. The Middle East. CQ Press (2014). | ||||||||
6 | Eugene Rogan. The Fall of the Ottomans. The Great War in the Middle East. Basic Books (2015). | ||||||||
7 | Heather Deegan. Third Worlds. The Politics of the Middle East and Africa-Routledge. (1996). | ||||||||
8 | Hinnebusch. Foreign Policies of Middle East States. (2014). | ||||||||
9 | Jackson | ||||||||
10 | Louise Fawcett. international relations of middle east. 6th ed. Oxford University Press, (2023). | ||||||||
11 | Mark Gasiorowski. The Government and Politics of the Middle East and North Africa. | ||||||||
12 | Mehran Kamrava. The Modern Middle East_ A Political History since the First World War. 6th ed. University of California Press, (2013). | ||||||||
13 | MEPolicyCouncil. What-Where Middle East. | ||||||||
14 | Peter Mansfield, Nicolas Pelham. A History of the Middle East. Penguin, (2019). | ||||||||
15 | Raymond Hinnebusch. The International Politics of the Middle East. 2nd ed. Regional International Politics Series. (2015). | ||||||||
16 | Raymond Hinnebusch, Jasmine Gani. The Routledge Handbook to the Middle East and North African State and States System. Taylor Francis Group (2020). | ||||||||
17 | Roger Owen. State, Power Politics in the Making of the Modern Middle East. 3rd ed. (2004). | ||||||||
18 | Subaltern realism | ||||||||
19 | The International Relations of the Persian Gulf by F. Gregory Gause, III. | ||||||||
20 | William L Cleveland, Martin Bunton. A History of the Modern Middle East. 6th ed. Westview Press (2016). |