Pārlekt uz galveno saturu

Akadēmiskais seminārs

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:21.02.2024 08:40:00
Par studiju kursu
Kursa kods:SZF_057LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:PolitikaMērķauditorija:Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Māris Andžāns
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas30
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas30
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārējas zināšanas par starptautiskajām attiecībām un diplomātiju, kā arī pētniecības metodēm.
Mērķis:
Pilnveidot studentu vispārējās akadēmiskās zināšanas, prasmes un kompetences starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Aktuālie jautājumi starptautiskajās attiecībās un diplomātijāLekcijas3.00auditorija
Nodarbības5.00auditorija
2Aktualitātes starptautisko attiecību zinātniskajās metodēs un pētniecībāLekcijas2.00auditorija
Nodarbības5.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Aktuālie jautājumi starptautiskajās attiecībās un diplomātijāLekcijas3.00auditorija
Nodarbības5.00auditorija
2Aktualitātes starptautisko attiecību zinātniskajās metodēs un pētniecībāLekcijas2.00auditorija
Nodarbības5.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Gatavošanās semināriem, atblstoši docētāja norādījumiem. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Aktivitāte semināros un lekcijās – 30%. Atbilžu kvalitāte semināros – 70%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studenti modelēs nākotnes scenārijus un empīrisko fenomenu attīstību perspektīvā, izmantojot kursā iegūtās padziļinātās zināšanas par starptautisko attiecību teorētiskajiem un metodoloģiskajiem aspektiem un empīrisko fenomenu likumsakarībām. Studenti orientēsies būtiskāko starptautisko attiecību aktuālajos jautājumos.
Prasmes:Studenti patstāvīgi veiks liela apjoma analītisko darbu, kritiski atlasot avotus, tos kritiski un objektīvi izvērtējot, un nonāks pie objektīva un neitrāla risinājuma. Studenti mijiedarbosies komandā, kas ietvers spēju vadīt grupas darbu, pārliecināt citus par savu viedokli, koordinēt citu pienākumu izpildi, kā arī spēt motivēt citus grupas darbā. Studenti veiks liela apmēra individuālo darbu stresa apstākļos, kad vienlaikus jāpaveic virkne dažādas nozīmības un sarežģītības uzdevumu. Iegūtās prasmes ietvers darba plānošanas, uzdevumu prioritizēšanas prasmes, kā arī stresa noturības prasmes.
Kompetences:Studenti attīstīs un diskutēs par inovatīviem risinājumiem, ko pielietot būtiskāko starptautisko attiecību problēmu risināšanā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2Kurki, Milja, Wright, Colin. Chapter 1. International Relations and Social Science. In: Tim Dunne, Milja Kurki, Steve Smith (eds). International Relations Theories: Discipline and Diversity. Oxford: Oxford University Press, 2021. Pp. 13-34.
3Blaikie N. Designing social research: the logic of anticipation. Cambridge: Polity Press, 2019.
Papildu literatūra
1Popper, Karl. The Logic of Scientific Discovery. N.Y.: Routledge, 2002 (published in the Taylor & Francis e-Library, 2005). Pp.3-34.
2Serena Bertogliatti. What is the significance of the fourth debate in the contemporary discipline of IR? Has it, and should it, be transcended? What is the significance of meta-theoretical debates for IR theory and research?