Pārlekt uz galveno saturu

Masu komunikācija un kritiskās mediju studijas

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:12.04.2024 12:27:45
Par studiju kursu
Kursa kods:SZF_123LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātneMērķauditorija:Informācijas un komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Ilva Skulte
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas24
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (skaits)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Studentiem jābūt priekšzināšanām par komunikācijas principiem, mediju konceptiem. Vēlams, lai studenti ir apmeklējuši kursus Ievads komunikācijas teorijās un Ievads socioloģijā.
Mērķis:
Sniegt studentiem teorētiskas zināšanas un analītiskos rīkus, kā arī praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas, lai izprastu un kritiski izvērtētu savu mijiedarbību ar mediju vidi.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Lekcija. Ievads masu komunikācijas teorijās. Pārskats par dienaskārtības noteikšanu, Lietojuma un apmierinājuma teoriju, rāmēšanas teoriju. Jautājums: kā masu komunikācijas teorijas var palīdzēt izprast mediju ietekmi uz sabiedrību?Lekcijas1.00auditorija
2Lekcija. Dienaskārtības noteikšana un tās galvenie koncepti. Mediju dienaskārtības noteikšanas teorijas pielietošana: politiskās kampaņas, sociālie mediji. Jautājums: kā mediji ietekmē to, kādus jautājums sabiedrība uzskata par būtiskiem?Lekcijas1.00auditorija
3Seminārs: mediju patēriņa analīze. Individuālais izvērtējums: veikt savu mediju lietojuma analīzi, identificēt lietošanas paradums + grupu diskusija: kā mediju lietošanu ietekmē daudzveidīgi faktori (demogrāfija, intereses, vienaudži).Nodarbības1.00auditorija
4Lekcija: Kultivācijas teorija: mediju lietošanas ilgtermiņa efektu ietekme uz realitātes uztveri. Jautājums: kā konkrēta mediju satura lietošana ilgtermiņā ietekmē mūsu pasaules uzskatus?Lekcijas1.00auditorija
5Seminārs. Mediju rakstu analīze (izmantojot kontentanalīzi kā metodi).Nodarbības1.00auditorija
6Lekcija. Rāmēšanas teorija: kā mediju rāmējumi ietekmē auditorijas uztveri. Jautājums: kā mediju rāmējumi ietekmē sabiedrisko domu?Lekcijas1.00auditorija
7Medijpratība un kritiskā domāšana.Lekcijas2.00auditorija
8Medijpratības darbnīca + grupu refleksija.Nodarbības2.00auditorija
9Kritiskās studijas.Lekcijas2.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Lekcija. Ievads masu komunikācijas teorijās. Pārskats par dienaskārtības noteikšanu, Lietojuma un apmierinājuma teoriju, rāmēšanas teoriju. Jautājums: kā masu komunikācijas teorijas var palīdzēt izprast mediju ietekmi uz sabiedrību?Lekcijas1.00auditorija
2Lekcija. Dienaskārtības noteikšana un tās galvenie koncepti. Mediju dienaskārtības noteikšanas teorijas pielietošana: politiskās kampaņas, sociālie mediji. Jautājums: kā mediji ietekmē to, kādus jautājums sabiedrība uzskata par būtiskiem?Lekcijas1.00auditorija
3Seminārs: mediju patēriņa analīze. Individuālais izvērtējums: veikt savu mediju lietojuma analīzi, identificēt lietošanas paradums + grupu diskusija: kā mediju lietošanu ietekmē daudzveidīgi faktori (demogrāfija, intereses, vienaudži).Nodarbības1.00auditorija
4Lekcija: Kultivācijas teorija: mediju lietošanas ilgtermiņa efektu ietekme uz realitātes uztveri. Jautājums: kā konkrēta mediju satura lietošana ilgtermiņā ietekmē mūsu pasaules uzskatus?Lekcijas1.00auditorija
5Seminārs. Mediju rakstu analīze (izmantojot kontentanalīzi kā metodi).Nodarbības1.00auditorija
6Lekcija. Rāmēšanas teorija: kā mediju rāmējumi ietekmē auditorijas uztveri. Jautājums: kā mediju rāmējumi ietekmē sabiedrisko domu?Lekcijas1.00auditorija
7Medijpratība un kritiskā domāšana.Lekcijas1.00auditorija
8Medijpratības darbnīca + grupu refleksija.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Patstāvīgā darba (jāveic empīrisks pētījums un jāiesniedz referāts par šo pētījumu) par noteiktu mediju vai žurnālistu, vai citu komunikatoru (sabiedrisko attiecību uzņēmumu utt.) tēmas izvēle un prezentācija, balstoties uz kādu no apgūtajām teorētiskajām pieejām un ar atsaucēm uz šajā studiju kursā apgūto komunikācijas teorētisko literatūru. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Dalība lekcijās un diskusijās, teorētisko tekstu analīze, referāts par patstāvīgo darbu un tā prezentācija (50% no gala vērtējuma) un rakstisks eksāmens (50% no gala vērtējuma). Rakstisks eksāmens ir vērsts uz studiju kursā apgūstamo komunikācijas teoriju izpratnes un to saiknes ar profesionālo praksi noskaidrošanu.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studenti prot nosaukt un izklāstīt galvenās teorētiskās pieejas un aktuālos jautājumus masu komunikācijas, sabiedrības un kultūras jomā, un veidot analīzes pamatu patstāvīgam pētījumam žurnālistikas, sabiedrisko attiecību vai multimediju komunikācijas jomā.
Prasmes:Studenti ir gatavi: • identificēt un analizēt procesus un problēmas dažādās masu komunikācijas jomās un dažādos aspektos – mediju organizācijas un sistēmu, auditoriju un mediju lietojumu, saturu, mediju ietekmi uz sabiedrību un kultūru; • veidot vēstījumus un analītiskus darbus publiskajai komunikācijai, ņemot vērā masu auditorijas un masu komunikācijas specifiku; • veidot bakalaura darba konceptuāli teorētisko dizainu.
Kompetences:Studenti spēj pielietot savas zināšanas masu komunikācijas jomā, lai attīstītu patstāvīgus pētījumus žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un multimediju komunikācijas praksē, balstoties uz precīzi izvēlētu teorētisko perspektīvu ar tās konceptuālo un metodoloģisko aparātu.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Mediji un komunikācijas zinātne. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2021
2Veinberga, Sandra. Masmediji: Prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABS, 2005, 6-90.lpp.
3Apsalons, Edmunds. Komunikācijas kompetence: Kā saprasties un veidot attiecības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 11.-44.lpp.
4Fiske, John. Introduction to Communication Studies. 2nd ed. London, New York: Routledge, 1990.
Papildu literatūra
1McQuail, D. Mass Communication Theory. London: SAGE Publication, 2010.
2Hallin, Daniel C, Mancini, Paolo. Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. New York: Cambridge University Press, 2004.
3Rožukalne, Anda. Kam pieder Latvijas mediji? Monogrāfija par Latvijas mediju sistēmu un ietekmīgākajiem mediju īpašniekiem. Rīga: Zinātne, 2013.
4Luhmann, Niklas. The Reality of the Mass Media. Stanford: Stanford University Press, 2000.
5McLuhan, Marshall. The Medium is the Message. Corte Madera, CA: Gingko Press, 2001