Pārlekt uz galveno saturu

Sociālā neirozinātne

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:20.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:05.07.2024 13:53:01
Par studiju kursu
Kursa kods:VPUPK_238LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Psiholoģija; Sociālā psiholoģijaMērķauditorija:Psiholoģija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Ilona Krone
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, J. Asara iela 5, vppkatrsu[pnkts]lv, +37167061587
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas24
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Anatomija, psihes bioloģiskie pamati, neiropsiholoģija, sociālā psiholoģija, vispārīgā psiholoģija.
Mērķis:
Attīstīt zināšanas par neirozinātnes pamatprincipiem un attīstības perspektīvu; iepazīstināt ar neirozinātni no kognitīvās, attīstības, sociālās, veselības un klīniskās psiholoģijas skatu punkta, kā arī sniegt vispusīgu izpratni par sociālās neirozinātnes apakšnozari.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Neirozinātnes priekšmets un attīstības perspektīva. Ievads, vēsture un pielietotās metodes sociālajā neirozinātnē.Lekcijas1.00E-studiju vide
2Centrālās nervu sistēmas uzbūve. Attīstības neirozinātne.Lekcijas1.00E-studiju vide
3Attiecības un starppersonu komunikācija. Sociālā piesaiste un izolācija. "Es" uztvere. Sociālās sāpes.Lekcijas2.00E-studiju vide
4Prāta teorija. Citu un sevis uztvere un domāšana. Sociālās smadzenes.Lekcijas1.00E-studiju vide
5Emociju neirobioloģija. Emociju neirobioloģiskā izcelsme. Pašregulācija.Lekcijas1.00E-studiju vide
6Sociālā neirozinātne – pētniecība un prakseLekcijas2.00auditorija
Nodarbības4.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Patstāvīgi nostiprināt lekciju materiālu, lasot avotus un sagatavoties starpieskaitei – kontroldarbam. 2. Patstāvīga videolekciju testu izpilde. 3. Vienas sociālas situācijas analīze. 4. Grupu diskusijas jautājumu izveide, balstoties uz lekcijās apgūto un obligātajā literatūrā lasīto materiālu. 5. Kursa atgriezeniskās saites aptaujas aizpildīšana.
Vērtēšanas kritēriji:
1. Diskusijas jautājumu izveide, balstoties uz "Veselība un personības attāstība: starpdisciplinārā pieeja" konferences prezentāciju (15%). 8 - 10 balles – izveidots skaidrs diskusijas jautājums par tēmu "Sociālā neirozinātne", jautājuma izveidē ir izmantota nozarē pieņemtā terminoloģija. Jautājums formulēts, balstoties uz zinātnisko literatūru un/vai lekcijas materiālu. 4 - 7 balles – ir izveidots diskusijas jautājums par tēmu "Sociālā neirozinātnes", taču jautājuma izveidē nav izmantota nozarē pieņemtā terminoloģija, vai arī tā izmantota daļēji. Jautājums formulēts, balstoties uz zinātnisko literatūru un/vai lekcijas materiālu. 1 - 3 balles – diskusijas jautājums nav izveidots, vai arī izveidots daļēji, taču neatbilst nozarē pieņemtajai terminoloģijai. 2. Kontroldarbs par sociālās neirozinātnes pamatkonceptiem (35%). Vēršu uzmanību, ka kontroldarba izpilde paredzēta vienīgi Zoom/klātienē un papildmateriālu, tostarp - mākslīgā intelekta rīku - lietošana ir uzskatāma par akadēmiskā godīguma pārkāpumu! 3. Sociālas situācijas analīze - rakstiski un prezentācija (50%): Novērot un aprakstīt vienu sociālo situāciju. 1) Veikt situācijas analīzi, izvēloties vienu konkrētu sociālās neirozinātnes konceptu un identificējot tā neirobioloģiskos mehānismus, sniedzot tā definīciju, galvenos autorus un izvērtēšanas metodes. 2) Aprakstīto sociālo situāciju ievietot kādā no mākslīgā intelekta rīkiem (piemēram, ChatGPT) un lūgt to veikt situācijas analīzi konkrētā koncepta ietvaros. 3) veikt savu novērojumu un ChatGPT rezultātu salīdzinājumu, izvērtējot: definīcijas precizitāti, raksturotos neirobioloģiskos mehānismus, autorus un sniegto analīzi. Papildus precīzi jānorāda mākslīgā intelekta rīks un tam uzdotie jautājumi (prompti). Darbs jāprezentē grupā (5 minūtes), kā arī jāiesniedz rakstiskā formātā (līdz 3 A4 lpp). 8 - 10 balles – ir izstrādāts skaidrs, zinātniskajā literatūrā balstīts materiāls, kas raksturo konceptu, sniedz tā definīciju, neirobioloģiskos mehānismus vadošos autorus, raksturotas izvērtēšanas metodes. Ir ievēroti latviešu valodas gramatikas un tekstveides principi, darbs ir augšupielādēts laikā. 4 - 7 balles – ir izstrādāts skaidrs materiāls, taču tas ir balstīts populārzinātniskā literatūrā. Koncepts, tā definīcija, neirobioloģiskos mehānismi, vadošie autori un izvērtēšanas metodes raksturotas nepilnīgi. Ir ievēroti vai daļēji ievēroti latviešu valodas gramatikas un tekstveides principi, darbs ir augšupielādēts laikā. Nav izmantota vai daļēji izmantota nozarei atbilstoša terminoloģija. 1 - 3 balles – darbā nav iekļauta kāda no uzdevuma daļām, nav izmantota zinātniskā terminoloģija, nav izmantoti zinātniskie avoti, kā arī nav ievēroti latviešu valodas gramatikas un tekstveides principi, vai arī darbs nav iesniegts. Saskaņā ar RSU Studiju reglamenta I 3.9. punktu, nodarbību apmeklējums ir obligāts un tiek reģistrēts.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studējošie apraksta neirozinātnes priekšmetu un tās attīstības perspektīvas, definē un raksturo sociālās neirozinātnes apakšnozari, lietojot atbilstošu terminoloģiju, pazīst EEG pierakstu un identificē dažādus smadzeņu ritmus.
Prasmes:Studējošie analizē dažādu neirozinātnes virzienu atšķirības, skaidro emociju un empātijas neirobioloģisko izcelsmi. Studenti analizē jaunākos pētījumus sociālajā neirozinātnē, analizē pētniecībā pielietotās metodes un spēj kritiski izvērtēt to pielietojumu, atbilstoši klienta/pacienta slimībai un nespējai. Studenti interpretē iegūtos EEG rezultātus un izsauktos kognitīvos potenciālus.
Kompetences:Studējošie lieto apgūtās zināšanas un prasmes, sociālās neirozinātnes pētījumu analīzei un prezentēšanai. Mācību situācijās izmanto apgūtās zināšanas sociālajā neirozinātnē un EEG lietojumā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Cacioppo, S., & Cacioppo, J. T. (2020). Introduction to social neuroscience. Princeton University Press.
2Harmon-Jones, E., & Inzlicht, M. (Eds.). (2016). Social neuroscience: biological approaches to social psychology. Psychology Press.
3Kropotov, J. (2016). Functional Neuromarkers for Psychiatry. Academic Press.
Papildu literatūra
1Blair, R. J. R., & Lee, T. M. (2013). The social cognitive neuroscience of aggression, violence, and psychopathy. Social neuroscience, 8(2), 108-111.
2Eglīte, K. (2020). Anatomija. 2. daļa. LU apgāds.
3Ickes, W. J., & Decety, J. (2009). The Social Neuroscience of Empathy. Cambridge, Mass: The MIT Press.Littrell J. (2015). Neuroscience for Psychologists and Other Mental Health Professionals: Promoting Well-Being and Treating Mental Illness. Springer Publishing Company, LLC.
4Keysers, C., & Fadiga, L. (2008). The mirror neuron system: new frontiers. Social Neuroscience, 3(3-4), 193-198.
5Müller-Pinzler, L., Krach, S., Krämer, U. M., & Paulus, F. M. (2016). The social neuroscience of interpersonal emotions. Behavioral Neuroscience doi: 10.1007/7854_2016_437
6Reuter-Lorenz, P. A., & Gazzaniga, M. S. (2010). The Cognitive Neuroscience of Mind:A Tribute to Michael S. Gazzaniga. Cambridge, Mass: A Bradford Book.
7Vogeley, K., Bussfeld, P., Newen, A., Herrmann, S., Happé, F., Falkai, P., ... & Zilles, K. (2001). Mind reading: neural mechanisms of theory of mind and self-perspective. Neuroimage, 14(1), 170-181.
8Zelazo, P. D., & Paus, T. (2010). Developmental social neuroscience: An introduction. Social neuroscience, 5(5-6), 417-421.
9Voita, D. (2015). Bioloģija un uzvedība. No Mārtinsone, K. un Miltuze, A. (red.). Psiholoģija 1. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi. 65 – 105, Rīga, Zvaigzne ABC.
10Ochsner, K. N., Kosslyn, S. M. (2014). The Oxford Handbook Of Cognitive Neuroscience. Volume 2: The Cutting Edges. Oxford University Press
Citi informācijas avoti
1Frontiers In Human Neuroscience
2Social Neuroscience
3Social Cognitive & Affective Neuroscience
4J. Kropotov (18.04.2018). Functional biomarkers for psychiatry and neurology: defining brain dysfunctions and constructing protocols of neuromodulation. Key note speech.