University of Ljubljana
Kā notika studiju plāna sagatavošana?
Pēc Erasmus kandidatūras apstiprināšanas uzņemošā universitāte nosūtīja provizorisko studiju plānu un studiju kursu aprakstus. Provizoriskajā plānā bija kursi no trešā līdz sestajam gadam. Man bija nepieciešams izvēlēties tos kursus, kurus es izietu RSU tā, lai tie sakristu pēc satura un nepārklātos cits ar citu laika ziņā.
Bija studiju kursi no dažiem gadiem, kas pārklājas vienas nedēļas ietvaros, piemēram, hematoloģijas pēdējā nedēļa bija kopā ar uroloģijas pirmo nedēļu; šādos gadījumos man atļāva iziet abus kursus. Tas nedaudz sarežģīja dzīvi, bet abus kursus pabeidzu veiksmīgi. Bija arī situācija, ka man atbildēja, ka es nevaru iziet vienu studiju kursu, jo tas pārklājas ar citu, bet tuvāk mācību gada sākumam to kursu tomēr varēju pievienot savam Learning Agreement.
Palīdzēja arī izvēles priekšmeti, jo vairāki no tiem saturiski atbilst RSU pamatkursiem un norisinās visa gada garumā, tāpēc dažās situācijas, kad nevarēju paņemt pamatkursu, atradu tā vietā izvēles priekšmetu.
Kopumā Ļubļanas Universitātē nav grūti sastādīt savu studiju gada plānu. Erasmus birojs ir ļoti atsaucīgs, un kopā ar to var koriģēt savu studiju plānu visa apmaiņas brauciena periodā.
Kā tiek organizēts mācību process? Apraksti atšķirīgo mācību procesā!
Ierodoties, vienīgais, ko tu zini – kādi kursi tev būs un kad tie norisināsies. Parasti precīzu plānu ar visām lekcijām un nodarbībām uzzini labākajā gadījumā vienu nedēļu pirms kursa sākuma; dažreiz tikai vienu vai divas dienas pirms. Tas gan neko daudz neietekmē, jo esi apmaiņā, kur tik un tā mācies pielāgoties.
Katrā priekšmetā ir daudz lekciju. Katras lekcijas ilgums ir 40-60 minūtes. Pandēmijas laikā to bija mazāk, bet praktiskās nodarbības slimnīcās norisinājās tāpat. Parasti tās bija 2-3 dienas speciāli veltītas praktiskam darbam. Katrā kursā 2-3 dienas tika veltītas arī semināriem – studenti tiek sadalīti grupās, gatavo prezentācijas par doto tēmu un tad prezentē.
Kādi bija dzīvošanas apstākļi?
Es nedabūju sev vietu kopmītnēs, bet man paveicās ar dzīvokļi. Dzīvoju centrā un istabu dalīju ar vēl vienu cilvēku. Ir jārēķinās ar to, ka Ļubļanā īres cenas ir ļoti augstas. Tur gan ir diezgan daudz “Erasmus māju”, kurās dzīvo 10-15 studentu, un ar īpašniekiem var vienoties par labu īres cenu.
Lai izvairītos no tā, ka pašam jāmeklē dzīvesvietu, ir studiju plāns ir jāsastāda diezgan laicīgi un jāizpilda online pieteikšanās forma pēc iespējas ātrāk, lai pirmais tiktu rindā uz kopmītnēm.
Vai piešķirtā stipendija bija pietiekama dzīvošanas izmaksu segšanai?
Jā, piešķirtā stipendija ir pietiekama visu pamatvajadzību segšanai, tomēr ir jārēķinās ar to, ka Erasmus dzīve ir piedzīvojumiem bagāta, un lielākajā daļā gadījumu par šiem piedzīvojumiem ir jāmaksā. Es iesaku uzkrāt kādu summu pirms došanās apmaiņā, vai arī piemeklēt kādu darbu Latvijā, kuru var veikt attālināti. Dzirdēju, ka ir iespējas strādāt arī Slovenijā, kaut gan pats šo iespēju neizmantoju, un nezinu nevienu citu studentu, kurš strādātu apmaiņas perioda laikā.
Ieteikumi, padomi citiem studentiem, kas dosies mobilitātē uz šo pilsētu?
- Sagatavot studiju plānu, aizpildīt Ļubļanas Universitātes pieteikšanas formu un pieteikties kopmītnēm pēc iespējas ātrāk;
- Teikt “jā” pēc iespējas vairāk;
- Laicīgi pārbaudīt, ka Erasmus birojs pieteicis jūs visiem studiju kursiem, kuri norādīti Learning Agreement;
- Komunicēt ar slovēņu studentiem par mācību procesu – viņi ir ļoti koleģiāli, vienmēr varēs padalīties ar padomu, kā labāk mācīties un gatavoties eksāmeniem;
- Izbaudīt dzīvi un cilvēkus apkārt – Erasmus ir unikālā iespēja satikt daudz cilvēku no dažādām valstīm/kultūrām un paplašināt savu pieredzi.
Visjaukākā atmiņa/piedzīvojums no Erasmus pieredzes
Ar draugiem gribējām uzkāpt kalnā, bet izvelējāmies nepareizo ceļu no čehu tūrisma kartes. Vienā brīdī sapratām, ka noteikti izvēlējāmies nepareizo ceļu, bet nevarējām atgriezties atpakaļ, jo kalns bija diezgan slīps, un viens nepareizs solis varētu beigties arī diezgan traģiski. Es pirmo reizi savā dzīvē piedzīvoju panikas lēkmi, kuras laikā nevarēju pakustēties, jo viss likās bezjēdzīgs.
Mēs ticējām, ka tomēr augšā paradīsies drošs ceļš, bet apmēram 1,4 km augstumā iestrēgām, jo nevarējām turpināt savu ceļu nedz augšā, nedz lejā. Tad izsaucām glābējus un viņus gaidījām apmērām 3 stundas. Beigās viņi mums palīdzēja nokāpt no tā kalna.
Visvērtīgākā atziņa/mācība
- Neticēt čehu tūrisma kartēm!
- Mēs varam daudz mācīties un strādāt, bet galu galā tas, kas mums paliek, ir emocijas un atmiņas. Jābūt gatavam ātri pielāgoties ārējām izmaiņām tā, lai īsā laika periodā iegūtu maksimāli daudz emociju un atmiņu.
