RSU padoms: Par ogošanu, sēņošanu un peldēšanos valsts un privātajā īpašumā

Vasarā parasti dodamies peldēt, ogot un sēņot, taču jāatceras, ka mūsu valstī nav bezsaimnieka upju, ezeru un mežu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina atgādina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts, pašvaldības un privātajā īpašumā.

Valsts un pašvaldības mežos ogošana, sēņošana un augu vākšana pašpatēriņam nav ierobežota, arī peldēties var brīvi. "Protams, ikvienam jāsavāc savi atkritumi un ugunskuru drīkst kurināt tikai tam speciāli paredzētās vietās. Tas, ka īpašnieks ir valsts, nozīmē, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir šā resursa īpašnieki un pret savu mantu jāizturas kā gādīgam saimniekam," skaidro RSU docente Inga Kudeikina.

Latvijā ir 203 publiskie ezeri, kas ir valsts īpašums. Populārākie ir Usmas ezers, Burtnieku ezers, Kaņiera ezers, Cirīša ezers u. c. Publiskās upes statuss ir 42 upēm, piemēram, Salacai, Gaujai un Daugavai.  Jāpiemin gan, ka dažas no upēm ir publiskas visā to garumā, citas – tikai noteiktos posmos. Lielākais valsts mežu apsaimniekotājs ir akciju sabiedrība Latvijas valsts meži, kas pie valsts mežiem ir izvietojis informatīvo zīmi ar savu logo.

Īpaši atbildīgi atpūšoties jāizturas aizsargājamās dabas vai mikrolieguma teritorijās, piemēram, Ķemeru, Gaujas un Rāznas Nacionālajā parkā. "Par noteikto prasību pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība. Naudassods par atsevišķiem pārkāpumiem var sasniegt 1000 eiro. Ja ir nodarīts būtisks kaitējums videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, var iestāties arī kriminālatbildība."

Jāatceras, ka privātīpašumā esošajos mežos, ezeros utt. bez īpašnieka atļaujas nedrīkst ogot, sēņot, peldēties vai veikt citas aktivitātes. Arī tad, ja teritorija nav iežogota. "Tiesību akti neuzliek īpašniekam par pienākumu iežogot vai kā citādi atzīmēt teritorijas robežas, tomēr, lai nerastos domstarpības, būtu vēlams, lai privātīpašnieks pie sava meža vai ezera izvietotu informatīvās norādes," iesaka juriste. "Tā kā privātīpašniekam ir tiesības aizturēt īpašuma pārkāpēju, kā arī tā mantu kā ķīlu iespējamo zaudējumu atlīdzināšanai, ogot, sēņot un atpūsties iesaku Latvijas valsts mežu īpašumos." AS Latvijas valsts meži apsaimniekojamo mežu izvietojumu var apskatīt kartē www.mammadabakarte.lv.

Kad zeme pie publiska ezera, upes vai jūras pieder privātpersonai, īpašniekam jānodrošina brīva pieeja pie ūdenstilpnes. To paredz tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, ko bez maksas un bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku drīkst izmantot kājāmgājēji. "Gar privāto ūdeņu krastiem tauvas joslas platums ir četri metri, gar publisko ūdeņu krastiem – 10 metru, gar jūras piekrasti – 20 metru. Jāuzsver, ka tauvas joslu privātpersonas var izmantot, lai pastaigātos, sauļotos, peldētos, bet bez īpašnieka piekrišanas nedrīkst celt teltis, kurināt ugunskuru u. c.," piebilst juriste.