Zviedrijā dzīvojošā latviešu juriste Santa Slokenberga ir RSU absolvente

Santa Slokenberga ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes lektore un viena no pirmajām RSU Juridiskās fakultātes absolventēm, kas pēc tam maģistra grādu ieguvusi Anglijā, bet doktora grādu – Zviedrijā. Pašlaik viņas dzīve rit starp Zviedriju un Latviju, jo viņa ir pēcdoktorantūras pētniece Lundas Universitātē un strādā pētniecībā arī Upsalas Universitātē, bet Latvijā viņa lasa lekcijas RSU studentiem un konsultē medicīnas tiesību jautājumos.

Santa Slokenberga RSU docē kopš 2011. gada. Pašlaik viņa vada nodarbības un lasa lekcijas pamatstudijās un maģistrantūrā, turklāt ne tikai Juridiskās, bet arī Medicīnas fakultātes studentiem. Viņa docē tādus studiju kursus kā Medicīnas tiesības, Veselības aprūpes organizāciju tiesības, Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas u. c.

Pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas viņa 2006. gadā RSU nonāca nejauši, plānojot lietderīgi šeit pavadīt vienu studiju gadu un pēc tam doties studēt ekonomiku, taču, rodoties dziļākai interesei par jurisprudenci, viņa palika RSU un ieguva bakalaura grādu tiesību zinātnē, pabeidzot akadēmisko studiju programmu Tiesību zinātne. Atceroties studiju sākumposmu RSU, Santa Slokenberga atzīst: "interese par tiesību zinātni man radās līdz ar katru nodarbību, ko apmeklēju. Jo ilgāk es studēju, jo vairāk gribēju zināt."

Tā kā 2009. gadā Latvijas tiesiskajā sistēmā, kad Santa absolvēja pamatstudijas, medicīnas tiesības, par ko viņai bija plašāka interese, bija relatīvi jauna joma, maģistrantūru viņa pabeidza Kentas Universitātē (University of Kent) Anglijā, iegūstot maģistra grādu medicīnas tiesībās un ētikā, bet doktora grādu – Upsalas Universitātē (Uppsala Universitet) Zviedrijā. "RSU man iedeva labu pamatu, lai varētu medicīnas tiesības studēt tālāk maģistrantūrā Anglijā," par RSU studiju kvalitāti ir pārliecināta Santa Slokenberga.

Viņa ir grāmatas Medicīnas tiesības, kas ir vienīgais šāda veida izdevums Latvijā, zinātniskā redaktore, ko pirms trim gadiem Tiesu namu aģentūrā izdeva autoru kolektīvs un kas paredzēta studentiem, akadēmiskajam personālam, juristiem un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem. Šobrīd izdevējam Latvijas Vēstnesis ir nodots nākamais veikums – Santas zinātniskajā redakcijā tapušie Pacientu tiesību likuma komentāri, kas pie lasītājiem nonāks šā gada nogalē.

Viņa ir strādājusi gan valsts pārvaldē veselības nozarē, gan privātajā sektorā, sniedzot juridiskās konsultācijas medicīnas tiesībās. Ļoti motivēta, aizrautīga, uzņēmīga un mērķtiecīga.

Kāpēc esat specializējusies tieši medicīnas tiesībās?

Medicīnas tiesības ir otra nejaušība pēc nokļūšanas RSU, jo es jau 1. kursā ātri vien sapratu, ka ar studijām vien nepietiek. Gribēju saprast lielo jurisprudences bildi, jo man bija tikai tie mazie mozaīkas gabaliņi, ko universitātē uzzināju nodarbībās. Es gribēju saprast, kā funkcionē katra no tiesību jomām un izjust normas praksē, piemēram, kā administratīvais process tiek piemērots valsts attiecībās ar indivīdu utt.

Pirmā kursa beigās man radās brīnišķīga iespēja iziet praksi valsts pārvaldes iestādē – Nacionālajā Veselības dienestā (agrāk – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra). Sākotnēji tā bija vasaras prakse uz vienu, diviem mēnešiem, bet pēc tās man Juridiskās daļas vadītāja piedāvāja palikt darbā uz pusslodzi medicīnas tiesību jomā. Mazie uzdevumi, kuros varēju iesaistīties, labi papildināja studijas un man palīdzēja veidot izpratni par medicīnas tiesību "lielo bildi". Un tas viss šķita tik interesanti un aizraujoši, sniedzot motivāciju strādāt dziļāk un plašāk.

2016. gada 9. novembris. Santas Slokenbergas promocijas darba aizstāvēšana. Kopā ar prof. Tamara Hervey. Foto: Dainis Caune

Kas bija grūtākais, studējot RSU?

Apgūstamais studiju vielas apjoms reizēm bija liels, taču kopumā man mācīties nebija grūti. Šobrīd, atskatoties uz Juridiskās fakultātes izraudzīto mācību slodzi, jāsaka: bez smaga darba nebūtu rezultāta.

RSU Juridiskā fakultāte studentiem dod ļoti lielu brīvību, un tas ir, pateicoties moduļu sistēmai un koncentrātam nodarbību plānojumam. Tas nozīmē, ka četras nedēļas ir kārtīgi jāmācās, jo pēc tam ir eksāmenu nedēļa, kam seko nākamie studiju kursi. Ja tu nesāc mācīties, tiklīdz sākas studiju kurss, pēc mēneša to sākt darīt jau ir par vēlu, jo tad jau ir jākārto ieskaite vai eksāmens.

RSU studentam ātri vien ir jāiemācās atbildīgi saplānot savu laiku, jo universitāte iedod tikai mazu gabaliņu no tā visa, kas vajadzīgs, un pašam jāatrod ceļš, kā iegūt to, kas nepieciešams, lai varētu šajā jomā profesionāli strādāt un veidot karjeru.

Kuri ir jūsu skolotāji tiesību zinātnē?

Nosacīti tās ir trīs skolotāju grupas. Pirmais skolotājs faktiski ir RSU pasniedzēju kopa, kuri kolektīvi man iedeva sajūtu par jurisprudenci. Jebkurā nodarbībā vissarežģītākos jautājumus varēja izrunāt neformālā gaisotnē. Nebija tā, ka docētāji tikai stāv auditorijas priekšā un stāsta vienu patiesību. Tā vietā viņi apsēdās blakus un veidoja ar studentu dialogu. Tas ir cits izglītības līmenis! Jau sākotnēji starp docētāju un zināšanām liku vienlīdzības zīmi un sapratu, ka reiz es arī gribētu līdzināties viņiem un kļūt par docētāju.

Otrā grupa ir trīs RSU pasniedzēji. Mans atbalsts vienmēr ir bijis Juridiskās fakultātes dekāns prof. Andrejs Vilks. Lai vai kāda ir bijusi ideja vai iecere, viņš vienmēr ir mani atbalstījis un mudinājis darīt, radot manī pārliecību, ka universitāte ir studenta pusē un palīdzēs. Šis spēcīgais atbalsts, šķiet, ir dāsni pieejams ikvienam, kurš grib darīt un kuram ir interese attīstīties un kļūt par līderi savā jomā. Piemēram, tikko palīdzējām vienai Juridiskās fakultātes maģistrantūras absolventei sagatavot pieteikumu Fulbraita stipendijai – sniedzām rekomendācijas un konsultējām. Ceram, ka viņa pēc tam atgriezīsies RSU kā mācībspēks. Šajā procesā ievērojama nozīme ir prof. Andreja Vilka atbalstam.

Pasniedzēja Ginta Leimane studiju procesā ienāca ar milzu enerģiju un stingru raksturu. Tās zināšanas, ko viņa deva, un attieksme pret darbu, man ir milzu vērtība.

Trešā, ko gribu pieminēt, ir pasniedzēja Solvita Olsena, kura RSU vairs nestrādā. Viņa ir specializējusies medicīnas tiesībās, un tieši Solvita Olsena bija mans atbalsta punkts, kad veidojās lielāka interese tieši par medicīnas tiesībām.

"Vasarās es mācu Jēlas Universitātes Vasaras skolā," stāsta Santa Slokenberga (pirmā no kreisās). 2018. gads. Avots: http://law.lu.se

Visbeidzot, trešā skolotāju grupa ir kolēģi juristi gan akadēmiskajā, gan praktiskajā vidē. No katra es varu mācīties, un ne vienmēr tām ir jābūt akadēmiskām zināšanām, ko iegūstu. Bieži vien kolēģis ir kā spogulis, kas ļauj no malas paskatīties un izvērtēt, kā es pati strādāju ar studentiem, kas būtu pilnveidojams, kāds ir zināšanu lauciņš, kas būtu plašāk apgūstams. Piemēram, pavasarī viens kolēģis raisīja padziļinātu interesi par valsts nepārtrauktības doktrīnas nozīmi Latvijā, bet šajā vasarā kolēģe iedvesmoja iedziļināties juridisko metožu izpētē.

Kāds ir RSU students?

RSU students ir feins students! Ar RSU studentiem ir patīkami strādāt, jo viņiem ir interese. Jā, viņi ir tieši un reizēm pat skarbi, taču viņi meklē un grib saprast. Es varu ar Latvijas studentiem izrunāties no sirds par tiesiskajiem izaicinājumiem, nebaidoties lietas saukt īstajos vārdos, un tas ir lieliskākais, kas var būt!

Students, kuram ir interese par to, ko viņš studē, vienmēr būs labs students. Un te nav runa par teicamnieka statusu un izcilību visos studiju kursos, bet gan par attieksmi pret darbu un vēlmi izzināt un izprast.

Zviedrijā attiecības starp docētājiem un studentiem ir ļoti distancētas un formālas. Pasniedzējam ir jābūt neitrālam, atturīgam pret visiem studentiem, un šādā vidē personiskai attieksmei ir relatīvi maz vietas. RSU esam saglabājuši personiskas attieksmes iespēju, vienlaikus nodrošinot vienlīdzību pret studentiem. Tādējādi rodas iespējas sniegt atbalstu studentiem, kuri izvēlas darīt vairāk, nekā no viņiem sagaida.

Kas jāņem vērā, lai varētu kļūt par labu juristu?

Vajag zināšanas un vēlmi izzināt. Juristam ir jābūt zinošam, ar augstu ētiku un jāciena kolēģi, sistēma un valsts, kurā viņš strādā. Saprotams, ka ir nošķirama cieņa pret valsts iekārtu un demokrātiskām vērtībām un kritika pret likumu vai iedibināto kārtību. Turklāt viņam ir jābūt lēnprātīgam, jāprot distancēties, paskatīties uz skandālu vai problēmu no malas, nevis emociju iespaidā izdarīt ko pārsteidzīgu. Ir novēroti nelāgi piemēri, kur uzteicami juristi emociju kontroles trūkuma dēļ izveidojuši traipus savā reputācijas audeklā. Tos nav viegli iztīrīt.

Santa Slokenberga uzstājas konferencē. Foto no privātā arhīva

Kas ir RSU stiprās puses salīdzinājumā ar citām Latvijas augstskolām, kas piedāvā studēt jurisprudenci?

Viena no stiprajām RSU pusēm ir pasniedzēja pieejamība. Docētāji ir ļoti atvērti un viegli sasniedzami, vērsti uz komunikāciju ar studentu. Arī es savulaik no tā daudz ieguvu – ja man bija kāds jautājums vai kāda neskaidrība, jebkurā brīdī varēju uzrakstīt pasniedzējam e-pastu, paļaujoties, ka saņemšu drīzu atbildi. Atsevišķiem pasniedzējiem varēja pat piezvanīt, jo viņi reizēm uzticēja studentiem savu tālruņa numuru. Tas bija ļoti liels atbalsts!

RSU Juridiskā fakultāte ir dinamiska un gatava pārmaiņām un visam jaunajam, kas notiek tiesību zinātnē, ieviešot to izglītībā un darot pieejamu studentiem. RSU, ja ir ideja, vienmēr atradīs veidu, kā to īstenot, un tā ir vērtība.

Ir labi, ka RSU tiek uzklausīti studenti un ir mazas grupas, jo tad var strādāt individuāli un ir vieglāk pamanīt tos, kuriem ir lielāka interese vai potenciāls. Mēs palīdzam studentiem dažādos veidos, piemēram, izstrādāt pirmo publikāciju, sagatavoties konferencei u. tml.

Darba devēji novērtē un zina, ka RSU absolvents būs labi sagatavots tieši medicīnas tiesībās un sociālajās tiesībās.

Kas būtu jāmaina vai jāuzlabo RSU?

Zviedrijā izmantojam tā saucamo problem based learning pieeju, kas prasa studentiem patstāvīgi gatavoties, risināt jautājumus mājās un nākt ar atbildēm uz semināru. RSU Juridiskajā fakultātē joprojām pamatā ir lekcijas. Problem based learning attīsta analītiskās prasmes un argumentāciju, kā arī sagatavo labāk darba tirgum.

Kaut arī RSU ir lieliska sadarbība ar studentiem, tomēr nevaram gulēt uz lauriem, – dialogs starp docētājiem un studentiem ir nepārtraukti jāstiprina un jāpilnveido. Students ir jāciena jebkurā situācijā. Ir jābūt vienlīdzībai un vienādām tiesībām gan docētājiem, gan studentiem, un jālūkojas, ka šis līdzsvars tiek saglabāts.