Konferencē spriedīs par sabiedrības drošību Baltijas jūras reģionā

Reģionālā perspektīvā valstis bieži saskaras ar līdzīgiem vai pat vienādiem drošības apsvērumiem un izaicinājumiem, taču, neraugoties uz to, kopīga sabiedrības drošības politika ir jautājums, kas tikai tagad sāk ieņemt paliekošas pozīcijas reģionālās drošības tematikas dienaskārtībā.

Šādas perspektīvas novitāte nozīmē arī to, ka pagaidām reģionālo aktoru pieejas sabiedrības drošībai ir ļoti dažādas un bieži krasi atšķirīgas, tāpēc ka ir atšķirīgas nacionālo valdību īstenotās stratēģijas un dažādi sabiedrības izpratnes līmeņi par to, ko nozīmē sabiedrības drošība un kā to veicināt. Atšķirības nacionālajā politikā nosaka ne tikai katras valsts vēsturiski veidotā drošības un aizsardzības kultūra, bet arī drošības apdraudējumu uztvere, finansiālā un militārā kapacitāte, vērtības un politiskā situācija.

Sabiedrības drošība nav acīmredzams starptautiskās vai starpvalstu politikas izaicinājums, tomēr tas nenozīmē, ka arī šādas sākotnēji šķietami lokālas problēmas nevajadzētu un nevarētu risināt plašākā, reģionālā perspektīvā. Izglītojot un informējot katras valsts sabiedrību individuāli, ne tikai tiek sniegts pienesums konkrētās sabiedrības drošības izpratnei, bet arī veidots pamats, uz kura reģiona sabiedrība var sadarboties, lai veidotu kopīgu drošības telpu dažādos sabiedrības līmeņos, sākot ar politisko eliti un beidzot ar pilsētu, nevalstisko organizāciju un citām pilsoniskās sabiedrības grupām.

Kamēr Baltijas valstīs "sabiedrības drošības" koncepts ir samērā jauns, līdz ar to arī šo jautājumu risināšana reģionālā līmenī ir attīstības procesā, Ziemeļvalstīs – Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Īslandē – sabiedrības drošības un pilsoniskās sabiedrības prakse jau ir neatņemama nacionālās un reģionālās aizsardzības un drošības politikas sastāvdaļa. Piecas Ziemeļvalstis ir aktīvi strādājušas pie kopīgu reģionālo sadarbības platformu izveidošanas pilsoniskās un sabiedrības drošības jautājumu risināšanai un situācijas uzlabošanai. Lai arī katras valsts nacionālā pieeja drošības izaicinājumiem ir specifiska, tomēr reģiona ietvaros valstis ir spējušas rast iespēju sadarboties: kiberdrošības jomā, izveidojot kopīgu sadarbības tīklu CERT; likumdošanā, vides, veselības un sociālo jautājumu risināšanā Nordic Council un citu formātu ietvaros; kā arī starpvalstu policijas spēku apmācībās un kopīgā dalībā dažādu augsta ranga publisku pasākumu drošības nodrošināšanā un glābšanas dienestu sadarbības sistēmas NORDRED izveidošanā.

Tomēr ne tikai Ziemeļvalstu kā atsevišķas valstu grupas, bet arī visa Baltijas jūras reģiona savstarpējā reģionālā līdzatkarība ir neizbēgama globālo tendenču parādība, kura raisa kā negatīvas, tā arī pozitīvas sekas ekonomiskā un militārā perspektīvā, ņemot vērā mainīgo un izaicinošo drošības vidi Eiropas kontinentā, kurā uz valsti centrēta pieeja aizsardzībai un drošībai vairs neatbilst visiem mūsdienu izaicinājumiem šajās jomās. Mūsdienās vairāk nekā jebkad iepriekš sabiedrības spēja pretoties un vadīt situācijas, kas pakļauj riskam vai apdraud cilvēku dzīvību, ir ne tikai kļuvusi par katras valsts izaicinājumu, bet arī rada nepieciešamību pēc plašākas pētniecības un praktiskās pieejas sabiedrības izglītošanā par drošības tēmu.

Šā gada 27. novembrī Rīgā, Dzirciema ielā 16, sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti notiks Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīkotā sabiedrības drošības tematikai veltītā konference Societal Security in the Baltic Sea Region: Challenges and Solution (Sabiedrības drošība Baltijas jūras reģionā: izaicinājumi un risinājumi), kas notiks Baltic Leadership Proramme Alumni ietvaros, piedaloties programmas absolventiem, kā arī vietējiem un starptautiskiem ekspertiem sabiedrības, komunikācijas, drošības un sabiedrības izglītošanas jautājumos.

Konferences mērķis ir sniegt visaptverošu ieskatu un apspriest dažādus risinājumus sabiedrības drošības problemātikā mūsdienās, diskutējot par dažādiem to elementiem. Konferences dienaskārtībā ir ietverti jautājumi par sabiedrības izglītošanu, kas aptver ne tikai informatīvo materiālu izplatīšanu, bet arī jauno tehnoloģiju izmantošanu un integrētu pieeju, kur civilās aizsardzības un drošības jautājumi tiek iekļauti izglītības sistēmā, tādējādi par tiem mācot kopš bērnības visos izglītības līmeņos, sākot no pirmsskolas līdz pat augstskolai.

Tiks diskutēts arī par to, kā sarežģītu un grūti saprotamu informāciju par drošības jautājumiem sniegt visai sabiedrībai saprotamā un informatīvā veidā, kas reizē nodrošinātu ne tikai to, ka informācija nonāk, bet arī paliek pie tās patērētāja. Svarīgs aspekts ir arī pašas sabiedrības grupu un indivīdu izpratne par sabiedrības drošību, tās aspektiem, nepieciešamību un lietderīgumu kopīgai drošības izveidošanai reģionā.

lekt. Elīna Vrobļevska

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Pētnieka p. i., Sabiedrības veselības institūts