RSU un Saeima rīkoja konferenci "Nākotnes veselības ekonomika: efektivitāte un ilgtspēja"
1. novembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar RSU Sociālo zinātņu fakultāti rīkoja konferenci Nākotnes veselības ekonomika: efektivitāte un ilgtspēja, kuras mērķis bija diskutēt par nākotnes veselības ekonomiku, analizēt veselības aprūpes iespējas un izaicinājumus, ņemot vērā ekonomiskos, politiskos un sociālos faktorus. Vienlaikus iepazīties ar ārvalstu pieredzi veselības ekonomikas attīstībā un apzināt, kā inovācijas un jauni risinājumi var nodrošināt veselības aprūpes sistēmas ilgtspējīgu attīstību.
Konferenci Nākotnes veselības ekonomika: efektivitāte un ilgtspēja atklāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, veselības ministrs Hosams Abu Meri un RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova. Ikviens no runātājiem uzsvēra starpnozaru sadarbību, kas nepieciešama ilgtspējīgas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanai.
“Lai radītu vērtībās balstītu veselības aprūpes sistēmu, jānodrošina finanšu resursu pieejamība, efektīva sadale un stratēģiskas investīcijas,”
savā uzrunā vērsa uzmanību Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka “Veselīgs dzīvesveids ir sabiedrības veselības pamats, bet jautājums ir, cik katrs no mums piedalās tā uzturēšanā.”
Uzsvars uz starpnozaru sadarbību
Veselības ministrs Hosams Abu Meri akcentēja inovāciju un digitālo tehnoloģiju nozīmi veselības aprūpē, sakot, ka Latvijas veselības ekonomikas izaugsme ir cieši saistīta ar mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu, kas varētu palielināt veselības aprūpes pieejamību un efektivitāti. Viņš akcentēja augsto medicīnas kvalitāti Latvijā, norādot, ka līdz ar jaunuzņēmumu attīstību un Nacionālā Veselības dienesta pilotprojektiem veselības aprūpes jomā Latvija ir spērusi soli uz priekšu starptautiskajā vidē.
“Mums ir nepieciešams stiprināt cilvēka un ārstniecības personāla nozīmi veselības aprūpē, kā arī sekot citu valstu pieredzei slimnīcu tīkla optimizācijā, lai panāktu ilgtspējīgu un pieejamu aprūpes modeli,”
piebilda veselības ministrs.
Starpdisciplinaritāte un pierādījumos balstīta politika
RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova savā uzrunā akcentēja starpdisciplinaritātes nozīmi veselības ekonomikas attīstībā un attiecīgas politikas veidošanā, norādot, ka
ilgtspējīga ekonomika nav iespējama bez veselas sabiedrības, savukārt veselība aprūpes sistēma nevar pilnvērtīgi tikt pilnveidota bez stabilas ekonomiskās attīstības.
Vienlaikus K. Palkova uzsvēra pierādījumos balstītas politikas nozīmi lēmumu pieņemšanā, paužot pārliecību, ka kvalitatīvi analizēti dati ir pamats ilgtspējīgai un uz pierādījumiem balstītai politikai. Runas noslēgumā dekāne akcentēja zinātnes nozīmi veselības ekonomikas attīstībā.
Galvenie izaicinājumi un risinājumi veselības aprūpē
Konferences pirmajā daļā uzmanība tika pievērsta veselības aprūpes sistēmas nākotnei, diskutējot par galvenajiem izaicinājumiem un iespējām. Paneļdiskusijā piedalījās Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klēšmite-Blūma. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās galvenajiem jautājumiem, piemēram, speciālistu trūkumam reģionos, nepieciešamībai pēc veselības aprūpes pieejamības un izmaksu efektivitātes, uzsverot, ka nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, lai nodrošinātu kvalitatīvus veselības pakalpojumus.
Veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšana
Otrajā konferences daļā tika diskutēts par veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšanu, analizējot arī starptautisko pieredzi un inovācijas šajā jomā. Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, Zviedrijas Veselības ekonomikas institūta pētniecības direktore Sāra Olofsone, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne un Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda priekšsēdētājs Reins Lāne dalījās ar pieredzi, norādot uz iespējām attīstīt veselības ekonomikas izrāvienu.
Digitalizācija un mākslīgais intelekts
Eksperti apsprieda inovācijas veselības aprūpē, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešanu, kas būtiski uzlabotu aprūpes efektivitāti, kā arī sniegtu jaunas iespējas datu analīzē un veselības stāvokļa prognozēšanā. Zviedrijas un Igaunijas pārstāvji dalījās pieredzē par slimnīcu tīkla optimizāciju un veselības apdrošināšanas sistēmu attīstību ar mērķi panākt efektīvāku resursu sadali un palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
RSU iesaistīšanās pētniecībā un risinājumu meklēšanā
Konferences laikā identificētie problēmjautājumi veselības ekonomikas kontekstā un vīzijas tās attīstībai kļūs par pētniecības objektu RSU studentu noslēguma darbos, tādējādi iesaistot topošus speciālistus praktisko gadījumu analizē un risinājumu meklēšanā.
