Medicīnas vizionārs Meško: Mākslīgais intelekts nevis sabojās, bet uzlabos ārstu un pacientu attiecības

Autors: Ņikita Andrejevs (Latvijas Radio korespondents)
Foto: RSU

Mākslīgais intelekts nevis sabojās, bet uzlabos ārstu un pacientu attiecības, kā arī mediķu darbu kopumā, intervijā Latvijas Radio uzsvēra veselības aprūpes nozares futūrists, vadošais medicīnas nākotnes pētnieks un inovāciju analītiķis Bertalans Meško, kurš RSU Research Week 2025 viesojās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Viņš jau vairāk nekā 10 gadu stāsta par nākotnes attīstības perspektīvām veselības aprūpes nozarē un vada Medicīnas futūrisma institūtu, kas pēta digitalizācijas tendences veselības nozarē.

Jau vairāk nekā 10 gadu jūs sauc par futūristu. Tāpēc pirmais jautājums, salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem, vai mēs esam nonākuši nākotnē?

Lielākais pārpratums, kuru redzu kā futūrists, ir, ka mums priekšā ir viena nākotne. Cilvēki sagaida, ka man kā futūristam jāspēj pateikt, kas tieši notiks, kādas ceļazīmes tiks sasniegtas. Bet patiesībā pastāv vairākas nākotnes. Es saprotu, ka tas var skanēt savādi, kad jūs to dzirdat pirmo reizi. Bet mums ir jāpierod pie idejas, ka pastāv vairākas nākotnes.

Mums ir iespēja tagad vērot, analizēt un pat izvēlēties to nākotni, kura mums visvairāk patīk.

Tāpēc, atbildot uz jūsu jautājumu, mēs esam nākotnē. Un mums beidzot ir iespēja izvēlēties nākotnes, kuras visvairāk gribam sev pašiem, pacientiem un ārstiem veselības aprūpes nozarē. Es gribu, lai cilvēki sadzird, ka mēs varam būt optimistiski, ka varam sagatavoties nākotnei un izvēlēties to.

Nereti sastopamies ar to, ka ir modernas tehnoloģijas, bet to lietotājiem trūkst digitālas prasmes. Tā ir problēma arī Latvijas iedzīvotāju starpā. Vai iespējams šo problēmu risināt?

Noteikti. Veselības nozarei, protams, vajag dažas jaunās tehnoloģijas, bet tā jau ir palikusi absolūti atkarīga no tehnoloģijām. Ir praktiski neiespējams jebkurā pasaules valstī praktizēt medicīnu vai sniegt veselības aprūpi, neizmantojot virkni attīstītu tehnoloģiju. Tāpēc tas nav par to, lai radītu vēl vairāk tehnoloģiju. Bet par to, vai mēs varam sagatavot cilvēkus, sagatavot visas veselības aprūpes sistēmas iesaistītas puses. Tāpēc mēs, medicīnas futūristi, jau vairāk nekā dekādi skaļi runājam par to un publicējam zinātniskus rakstus. Digitāla veselības aprūpes sistēmas transformācija ir nevis tehnoloģiska, bet kulturāla paradigmas maiņa. Var likties, ka viss veselības aprūpes sistēmā balstās uz tehnoloģijām.

Bet patiesībā lielākās pārmaiņas notiek pacientu un ārstu attiecībās. Jo tiem tagad jālieto virkni attīstīto tehnoloģiju. 

Tāpēc, ja es būtu politikas veidotājs, lēmumu pieņēmējs vai valsts līderis veselības aprūpes jomā, es noteikti veltītu daudz resursu tam, lai palīdzētu iesaistītām pusēm, pacientiem un ārstiem atrast jaunus ceļus, kā veidot attiecības, izmantojot virkni attīstīto tehnoloģiju.

Dzīvojam laikā, kad mākslīgais intelekts ir atslēgas tehnoloģija, kas tiek piesaukta visos iespējamajos kontekstos. Saprotu, ka jūs nevarat pareģot nākotni, bet vai ir sagaidāmi citi, tikpat nozīmīgi pavērsieni?

Tā ir taisnība, ka man nepatīk pareģot lietas, jo tas norādītu, ka ir tikai viena iespējama nākotne. Bet, ja godīgi, es lepojos ar visiem tiem sasniegumiem un tendencēm, kurus mēs Medicīnas futūrisma institūtā esam identificējuši pēdējo desmit ar pusi gadu laikā. Skatoties uz nākamajiem pieciem vai 10 gadiem, tas, kas mani fascinē visvairāk, ir, ka ar automatizāciju varēs risināt jebkādus uzdevumus, kas atkārtojas un ir balstīti datos. Ikviena ārsta darbā. Jo mēs, tie, kas strādā veselības aprūpes sistēmā, esam padarījuši ārstu dzīves nožēlojamas. Ar elektroniskiem pacientu reģistriem, to administrēšanu. Tātad ne pārāk labu tehnoloģiju dēļ viņu darbs palika grūtāks.

Tagad ir laiks to mainīt. Nonākt laikmetā, kad automatizācija pārņem visus tos uzdevumus, kurus nevajadzētu darīt veselības aprūpes profesionāļiem.

Kuri neprasa no viņiem pieredzi, radošumu, izpratni un intuīciju. Un dosim viņiem vairāk laika, ko pavadīt kopā ar pacientiem. Līdzās automatizācijai, kas ir lielākais zvērs istabā, esmu ļoti ieinteresēts digitālajā terapeitikā. Tās ir zinātniskas metodes, kas nepieprasa zāļu lietošanu, bet tikai viedtālruņa aplikāciju un iespēju veikt asins analīzes mājās. Tas, protams, joprojām ir kaut kas no zinātniskas fantastikas, bet šīs idejas pierādījumu bāze turpina augt. Varbūt kāds, kuram ir mentālas veselības problēmas vai diabēts, varētu izmantot tehnoloģijas un nonākt pie tā paša rezultāta, kā agrāk ar zālēm.

Viena no lietām, par kurām jūs esat iestājies, ir pacientu iesaiste veselības aprūpes sistēmas veidošanā. Vai šī ideja tika sadzirdēta?

Es ceru. Jau vairāk nekā 10 gadus es runāju par to, ka nepietiek, ka veselības aprūpes nozare ir centrēta uz pacientu. Tagad visas pieejas ir centrētas uz pacientu, bet pacientiem tas ir pasīvs process. Jūs varētu pajautāt pacientiem, ko viņi vēlas redzēt gala dizainā, produktā vai pakalpojumā. Bet jūs, nevis viņi, pieņemsiet lēmumu par to, vai šis viedoklis ir svarīgs. Pacienti procesā paliek pasīvi. Tas, kas mums ir vajadzīgs šodien, ir pacientu iesaiste augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Tātad veselības ministram būtu nepieciešama pacientu padomdevēju grupa, kas sarunātos ar viņu pa tiešo. Ja tā ir farmācijas kompānija, tas ir direktora līmenis. Bez šīs iesaistes, kā mēs varam domāt, ka varam radīt produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus šiem pacientiem, neiesaistot viņus augstākos lēmumu pieņemšanas līmeņos?

Vai jūs esat sastapis piemērus šādai pieejai pasaulē?

Pasaules vadošā regulācijas iestāde, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, pirms dažiem gadiem ir izveidojusi pacientu padomdevēju grupu. Tas ir bijis labākais piemērs tam, kā pacientu iesaiste reālajā dzīvē var palīdzēt viņiem. Šodien savā uzrunā es pastāstīšu par Nīderlandes piemēru, kur pacienti tika uzaicināti, lai izteiktu savu viedokli pirms slimnīcas ēkas celšanas. Tā jaunā ēka izskatās tieši tā, kā pacienti ir gribējuši. Tas ir vislabākais pacientu iesaistes piemērs.

Pastāstiet arī dažos vārdos par Jūsu uzrunas tēmu RSU (saruna notika pirms uzstāšanās RSU Research Week – RSU piezīme).

Savā uzrunā es plānoju stāstīt par to, kā atvērt logu nākotnē. Nevis pareģot nākotni, bet sniegt skaidru priekštatu par to, kur mēs dodamies. Kāds potenciāls ir nākotnē, kādi riski jāapzinās, kad mēs lietojam digitālos asinsspiediena mērītājus, mākslīgo intelektu, virtuālo realitāti, dažādu tehnoloģiju spektru. Mana galvenā doma ir par to, kā kulturāli sagatavoties tam, kas mūs sagaida, redzēt nākotni pašiem.

Bertalanu Meško intervē Latvijas Radio korespondents Ņikita Andrejevs

Ko jūs esat novērojis sakarā ar universitātēm Eiropā un mākslīgo intelektu?

Es redzu, ka universitātes cenšas ieviest mākslīgo intelektu. Es tagad galvenokārt runāju par medicīnas skolām, nevis universitātēm kopumā. Tās vēlas ieviest mākslīgo intelektu, bet parasti tie cilvēki, kas to vēlas, nesaprot to līdz galam. Es nesaku, ka ikvienam universitātes vadītājam jātop par mākslīga intelekta ekspertu. Bet viņiem jābūt pilnīgi skaidrai izpratnei par šīs tehnoloģijas pamatprincipiem. Lai viņu izpratne būtu zinātniska, būtu uzticība tehnoloģijai un to varētu ievest. Bez pamatzināšanām, izpratnes par metodēm, šīs tehnoloģijas riskiem un priekšrocībām es neredzu, kā universitāšu vadītāji varētu to ieviest. Lai rezultātā viņu studenti nebūtu daudz zinošāki šīs tehnoloģijas sakarā.

Visu rakstu bez maksas lasiet portālā LSM.lv

Pirmavots: LSM.lv