Sirdsdarbā ar ratiņkrēsliem bez tehniskā ortopēda zināšanām neiztikt
Pēc divām augstākajām izglītībām un gandrīz pabeigtām studijām doktorantūrā Oskars Valainis 30 gadu vecumā iestājās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), lai kļūtu par tehnisko ortopēdu.
“Iepriekš iegūtā izglītība man ļāva novērtēt RSU augsto kvalitāti, jo bija, ar ko salīdzināt,”
sarunas sākumā saka RSU absolvents, kurš nu jau sešus gadus strādā tehnisko palīglīdzekļu jomā. Piemeklējot un pielāgojot ratiņkrēslus, aprūpes gultas, vertikalizatorus u. c., viņš uzlabojis daudzu pieaugušo un bērnu dzīves kvalitāti.
“Es vispirms runājos ar pacientu, lai saprastu viņa vajadzības un varētu piedāvāt visus iespējamos risinājumus tehnisko palīglīdzekļu izvēlē, pēc tam parādu un pielāgoju atbilstošos palīglīdzekļus pacienta un vides prasībām. Veicu arī ratiņkrēslu regulēšanu un remontu,” par savu darba ikdienu stāsta Oskars.
Oskars Valainis. Foto no privātā arhīva
Pieņem dzīves izaicinājumu un maina profesiju
“Savulaik strādāju lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības jomā, bet tad saņēmu piedāvājumu no ģimenes uzņēmuma UniHaus, kas nodarbojas ar ekstremitāšu protezēšanu un ortožu izgatavošanu. Viņiem bija nepieciešams jauns speciālists – tehniskais ortopēds,” par to, kāpēc izvēlējies studēt RSU bakalaura studiju programmā Ortozēšana, protezēšana, atbild jaunais vīrietis.
“RSU nodrošina ļoti labu zināšanu un praktisko iemaņu bāzi. Lai kļūtu par labu speciālistu, protams, ir jāturpina visu laiku pašizglītoties un apgūtās zināšanas jāizmanto praksē, lai laika gaitā atrastu savu nišu un specializētos.”
Kaut arī apgūtajā profesijā pašreizējā firmā viņš nestrādā, jo laika gaitā izrādījies, ka Oskara sirdslieta ir darbs ar ratiņkrēsliem un citiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, RSU iegūtās zināšanas viņam noder katru dienu. Piemēram, piemeklējot pacientam ratiņkrēslu un papildu aprīkojumu, nepieciešama izpratne par muskuļu un kaulu sistēmu, par dažādu slimību izpausmēm, par fizioloģiskajiem procesiem ķermenī utt.
“Tehniskā ortopēda izglītība palīdz ietaupīt laiku, jo ar pacientu varu uzreiz sākt sarunu par pareizo ratiņkrēslu, ko tālāk pielāgojam tieši viņam.
Nereti kopā ar kolēģiem pēc vajadzības ratiņkrēsliem veidojam arī pavisam unikālus un individuālus risinājumus,” skaidro Oskars Valainis.
Jāpiebilst gan, ka šajā darbā ar iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām vien nepietiks, jo vajag būt neatlaidīgam un zinātkāram un jāprot klausīties un sadzirdēt, ko saka pacients.
Lielāko gandarījumu darbā sniedz pacientu pateicība un smaids
“Pēc tam, kad klienti ir saņēmuši jauno ratiņkrēslu, viņi man raksta un zvana, priecājoties par to, ka tagad savā ikdienā var justies brīvāk. Un šī atzinība ir nenovērtējama, tas dod ļoti, ļoti spēcīgu gandarījumu par padarīto darbu.”
Jautāts par sava darba materiālo atalgojumu, Oskars godīgi atklāj, ka “alga ir atkarīga no konkrētā speciālista pienesuma uzņēmumam. Labiem speciālistiem nav jāsūdzas par atalgojumu, jo viņi ar savu prasmi un darbu spēj vai nu nodrošināt paši sevi vai nodrošina uzņēmumam, kurā viņi strādā, adekvātus ieņēmumus, lai saņemtu atbilstošu algu.”
Sarunas noslēgumā Oskars atzīst, ka viņam dzīvē ir dota vienreizēja iespēja
“padarīt daudzu cilvēku dzīvi labāku un kvalitatīvāku, nodrošinot viņiem iespēju darīt ko vairāk vai labāk. Un tas ir galvenais!”
