Lēmumiem demogrāfijas jomā jābūt balstītiem uz pētījumos gūtiem pierādījumiem

11. februārī Lielajā ģildē konferenču sērijas Zinātne satiekas ar parlamentiem ietvaros notika konference Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību!, kurā Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) pārstāvēja Sabiedrības veselības institūta direktore prof. Gunta Lazdāne un Darba drošības un vides veselības institūta direktors asoc. prof. Ivars Vanadziņš, kuri paneļdiskusijā runāja par sabiedrības novecošanas problemātiku.

Konferences dalībnieki diskutēja par dzimstības, migrācijas un novecošanās tendencēm Latvijā, kā arī par to ietekmi uz darba tirgu. Tā kā konferences mērķis bija veicināt pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu demogrāfijas un aktīvās novecošanās jomā, tajā kopā ar vadošajiem pētniekiem un ekspertiem piedalījās arī Saeimas deputāti.

Prof. Ašgars Zaidi (Asghar Zaidi) no Lielbritānijas informēja konferences dalībniekus par Latvijas vietu Aktīvas novecošanas indeksa skalā, kuru visās Eiropas Savienības (ES) valstīs izvērtē kopš 2010. gada. Ja kopējā vērtējumā mēs esam devītie labākie, tad diemžēl, vērtējot jomu Neatkarīga, veselīga un droša dzīve, mēs esam vissliktākajā situācijā ES, t. i., 28. vietā. Kāpēc? Diskusijas dalībnieki mēģināja rast atbildes uz šo un daudziem citiem, t. sk., Saeimas deputātu uzdotiem, jautājumiem.

Vai pietiekami daudz zinām par Latvijas iedzīvotājiem?

Kā atzina RSU profesore Gunta Lazdāne, par Latvijas iedzīvotājiem ir zināms diezgan daudz. Kopš 2008. gada bijuši vairāki pētījumi par sabiedrības novecošanu, piemēram, starptautiskie Pasaules bankas un ANO pētījumi par novecošanas tendencēm, kuros iekļauta arī informācija par Latviju. Vecāka gadagājuma Latvijas iedzīvotāju veselības paradumi un labklājība izvērtēta arī salīdzinoši nesenos pētījumos. 2016. un 2017. gadā bijuši ziņojumi, kas pieejami gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai. Tajos ir dzīvildzes prognozes un vērtēti senioru dzīves apstākļi.

Kopā ar pārējām ES dalībvalstīm un Izraēlu Latvija ir iesaistījusies pētījumā par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe – SHARE), kas bija iespējams, pateicoties RSU līdzfinansējumam. Pētījums SHARE sniedz unikālu iespēju salīdzināt senioru veselību, sociālo aktivitāti, darbaspējas u. c. Latvijā un citās valstīs, kā arī izstādāt uz pierādījumiem balstītus attīstības plānus un rekomendācijas.

Tātad, kā uzsver profesore Gunta Lazdāne, ir pietiekami daudz pētījumu, taču to rezultāti nav ņemti vērā vai iekļauti ministriju vai pašvaldības institūciju izstrādātos plānos vai stratēģijās. 2017. gadā ar Ministru kabineta lēmumu Labklājības ministrijas paspārnē tika izveidota darba grupa, lai līdz 2018. gada vidum izstrādātu priekšlikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, bet tas nav noticis. "Laikam jau kādā brīdī ir jāapstājas un jāsāk izmantot esošie rezultāti, lai saprastu, ko darīt un kā rīkoties tālāk," uzsver profesore. Piemēram, SHARE rezultāti normatīvo aktu izstrādē un lēmumu pieņemšanas procesā ir izmantoti Izraēlā, Francijā, Holandē un arī Čehijā.

Pieaug arodslimnieku skaits

Arī asociētais profesors Ivars Vanadziņš norādīja, ka šobrīd pietrūkst nevis pētījumu, bet to rezultātu izmantošana praksē. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir dubultojies slimības lapu skaits, tāpat katru gadu tiek diagnosticēti aptuveni 1500 jauni arodslimnieki, no kuriem gandrīz visi zaudē darbaspējas, tomēr plānveidīga to rehabilitācija nenotiek. Asociētais profesors stāsta, ka, piemēram, Dānijā ar arodslimniekiem nodarbojas psihologs, jurists, rehabilitologs un īpašs apmācību profesionālis, kuru uzdevums ir palīdzēt cilvēkam turpināt aktīvu ikdienu, nodrošināt pilnvērtīgu rehabilitāciju un sameklēt citu, piemērotāku darbu. Latvijā cilvēkiem bieži nav īstas motivācijas mainīt savu darbu, lai gan tam jau ir paredzēts un pieejams valsts atbalsts un nepieciešams tikai neliels pamudinājums – kādam veselības aprūpes jomā, citam psiholoģisks.

Citās ES valstīs tiek īstenotas pētījumos balstītas un ar uzņēmējiem saskaņotas programmas nodarbināto darbaspēju saglabāšanai un attīstīšanai. Piemēram, Somijā izveidota programma Labsajūta darbā 2020, kuras mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam šajā valstī ir labākās darba vietas Eiropā. Somu pētnieki aprēķinājuši, ka par gadu pagarinot veselīgu darba mūžu, var iegūt 4 % IKP pieaugumu – Latvijā tas būtu gandrīz tikpat, cik izmaksā veselības aprūpes sistēma. "Lūk piemērs, kā konkrētā valsts programmā tiek izmantoti pētnieku atklājumi," uzsver RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors.

Vai esam apmierināti ar savu dzīvi?

Konferencē tika prezentēti SKDS aptaujas dati – cik apmierināti ar savu dzīvi 2018. gadā bija Latvijas iedzīvotāji. 10 punktu skalā apmierinātības līmenis bija 6,97. Pirms desmit gadiem, t. i., 2008. gadā, tas bija 5,99. Tātad ir vērojams pakāpenisks dzīves apmierinātības līmeņa pieaugums, tomēr tas varētu būt straujāks, ja lēmumi par sabiedrības novecošanas problemātiku tiktu pieņemti, balstoties uz pierādījumiem.

Sēdes noslēgumā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pateicās visiem konferences dalībniekiem un izteica cerību, ka konferencē izskanējušie zinātnisko pētījumu secinājumi un zinātnieku priekšlikumi ir sadzirdēti un uzskatāmi kā solis tuvāk uz pierādījumiem balstītas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā.