RSU ergoterapijas studentes Islandē apgūst Ziemeļeiropas pieredzi
RSU sniegtās zināšanas topošajiem ergoterapeitiem ir līdzvērtīgas citu Eiropas valstu medicīnas augstskolu piedāvājumam. Šādu atziņu no mācībām Islandē atveda RSU ergoterapijas ceturtā gada studentes Ruta Krista Avota un Laura Sliede.
Studentes Olga Naumova (no kreisās), Laura Sliede un Ruta Krista Avota Islandē
Kādēļ Islande?
Sākotnēji meitenes esot nedaudz vilcinājušās ar pieteikšanos braucienam, jo šis bija pirmais tik plaša mēroga starptautisks projekts, tomēr docētāju iedrošinātas, studentes aizpildīja pieteikumu, tika uzņemtas un novembrī devās uz salu Atlantijas okeānā. Projektam pieteikties rosināja vēlme iegūt vērtīgas zināšanas par sociālās iekļaušanas tematu un ergoterapeita lomu, strādājot ar riska grupas populācijām, uzzināt kā ergoterapija ir attīstīta citās valstīs Eiropā, izrauties no pandēmijas diktētās izolācijas un protams iepazīties ar citu valstu jauniešiem. Kopumā Islandē studentes pavadīja astoņas dienas un piecas no tām piedalījās projektā Akureiri Universitātē.
Tās bija piesātinātas ar klātienes un attālinātām lekcijām, diskusijām par plašu tematisko loku un intensīvām praktiskām nodarbībām.
Vietējie studenti kopā ar Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas kolēģiem tika sadalīti grupās, un katra no tām praktiski risināja jautājumu par kādas sabiedrības grupas sociālās iekļaušanas tematu.
Iekļaušana un sabiedrības integrācija kā aktuāla mūsdienu problēma
Lauras pārstāvētajā grupā tika risinātas tādu imigrantu grupu, kurām ir augsts nodarbes atsavināšanas un socialās atstumtības risks, problēmas, meklēti to konkrētie izpausmes veidi un risinājumi.
Studenti piedāvāja veidot iekļaušanas programmu, balstoties uz kuru vietējās ģimenes regulāri uzņemtu savā vidū ieceļotāju bērnus un kopīgi pavadītu laiku, veicot mērķtiecīgas aktivitātes, izglītojot un ieinteresējot par ikdienu konkrētā valstī vai reģionā.
Šī starptautiskā ergoterapijas studentu grupa sagatavoja priekšlikumus par kopīgiem viesģimenes un imigrantu bērnu pasākumiem mājās, sporta nodarbībām, piemēram, baseina vai treniņu un kultūras pasākumu apmeklējumu. Nodarbības deva arī redzējumu, kādi ir praktiskie šķēršļi, ja šāds projekts būtu ergoterapeitam jāīsteno realitātē, stāsta Laura.
Savukārt Rutas grupa, kurā vairāk bija Skandināvijas valstu jauniešu, risināja sāmu tautības sociālās atstumtības un nodarbes atsavināšanas problemātiku, kas ir ļoti sasāpējusi Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā. Grupas piedāvājums bija īpaša vēsturiska izglītojoša videospēle, kuru varētu ieviest kā modernu papildinājumu skolas mācību programmās. Videospēle būtu ne tikai ieinteresējoša brīvā laika aktivitāte, bet arī interesants veids kā caur skolēniem interesējošu nodarbi apgūt jaunas zināšanas par sāmu kultūru, paradumiem un tradīcijām.
Ruta saka: "Lai gan konkrētās sabiedrības daļas iekļaušana Latvijai nav aktuāla, iegūtās zināšanas un metodes noteikti noderēs darbā arī Latvijā, strādājot ar riska grupas populācijām."
Studenti un docētāji – starptautiska komanda
Ruta stāsta, ka tāpat kā studenti arī docētāji ir veidojuši starptautisku komandu, jo bijuši no visām studentu pārstāvētajām valstīm. Docētāji lasījuši lekcijas, vadījuši praktiskās nodarbības un veidojuši žūriju, kas izvērtēja studentu grupu piedāvājumus par sociālās atstumtības mazināšanu un novēršanu.
Atbildot uz jautājumu, kāda tieši ir ergoterapeita loma, risinot šādus it kā sociālus jautājumus, Laura stāsta, ka ergoterapijas iespējas un kompetences ir ļoti plašas, tostarp aptver arī darbu ar sociālā riska grupām, piemēram, ieceļotāju bērniem ir ierobežotas iespējas nodarboties ar sev nepieciešamām lietām. Piemēram, maz ir iespēju apmeklēt pulciņus vai sporta nodarbības, savukārt viņu vecāki nevar doties uz integrācijai nepieciešamiem valodu kursiem, jo jāpieskata bērni. Veidojas tāds kā apburtais loks, no kura izrauties var palīdzēt arī ergoterapeits, izmantojot ergoterapijas metodes.
Ruta papildina, ka ergoterapijā termins nodarbes atsavināšana nozīmē, ka noteikti apstākļi liedz cilvēkiem ikdienā svarīgās nodarbes. Sabiedrības, arī mediķu uzdevums ir novērst traucējošos apstākļus.
Programmā ne tikai mācības
Vakaros studentiem bija dažādi sociāli pasākumi, kā Taco vakars, restorāna un baseina apmeklējums. Tas veidoja draudzību un sadarbību studentu vidū kā topošajiem ergoterapeitiem, turpinot komunikāciju un daloties ar interesantu, nākotnes profesijai noderīgu informāciju.
Ergoterapija Latvijā un Skandināvijā
Salīdzinot ergoterapijas studiju programmas un kopumā izglītības līmeni, Ruta uzsver, ka citu valstu jaunieši pat bijuši pārsteigti par praktisko studiju iespējām, kādas ir Latvijā. Atšķiras kopējais studentu skaits, jo, piemēram, Norvēģijā ir piecas augstskolas, kurās kopā māca aptuveni 600 studentu, bet Latvijā ir tikai viena universitāte, kurā māca ergoterapeitus – RSU.
Tā kā ergoterapijas profesija kļūst arvien pieprasītāka sabiedrībā un darba tirgū, meitenes uzskata, ka studentu skaitam būtu jāpieaug arī Latvijā.
Laura stāsta, ka ergoterapijas studiju programmā tiek apgūti dažādi studiju priekšmeti, sākot no vispārizglītojošajiem, tādiem kā anatomija, fizioloģija, psiholoģija, līdz profesionālajiem studiju kursiem, kuros tiek apgūta vides pieejamība un pielāgošana, ergonomika, tehnisko palīglīdzekļu izmantošana un ergoterapeita darbs dažādos prakses kontekstos – psihiatrijā, somatikā, pediatrijā. Studiju kursu ietvaros ir ļoti daudz iespēju darboties praktiski, pieredzēt ergoterapijas darbu dažādos prakses kontekstos, kā arī izmēģināt savas spējas ergoterapijas projektu realizēšanā. Studente uzsver, ka sākotnēji pandēmija ietekmēja studiju procesu, taču to, ko pandēmija neļāva apgūt klātienē, studentiem bija iespēja iemācīties klīniskās prakses laikā. Latvijā egroterapijai ir kur augt, ir pārliecinātas Ruta un Laura.
