Ārsts Everesta pakājē, stihijās un smagās situācijās. Mazāk zināmais par neatliekamās medicīnas ārstiem

Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

“Nokavēt piecas minūtes kādreiz var nozīmēt zaudēt dzīvību,” ar šādiem vārdiem, gaidot kavētājus, bet labi iezīmējot tikšanās tēmu, Atvērto durvju dienā par neatliekamās medicīnas ārstu rezidentūru saka ārsts Aleksejs Višņakovs. Viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) specialitātes programmas Neatliekamās medicīnas ārsts vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas (NMPUK) vadītājs. 

9. decembrī vairāku stundu garumā RSU studenti varēja uzzināt vairāk par šo rezidentūras  specialitāti, kā arī apskatīt moderno un multifunkcionālo NMPUK korpusu, iepazīstot savu iespējamo darbavietu. 
Kāda ir atšķirība starp neatliekamās medicīnas ārstu pienākumiem un darbu neatliekamās palīdzības izbraukumos, ko nereti praktizē medicīnas studenti? Vai šī būs īstā rezidentūra ārstam, kurš vēlas doties starptautiskās misijās un palīdzēt cilvēkiem dabas katastrofu gadījumos? Uzzinām arī par to, ka neatliekamās medicīnas ārsta pieredzi un īpašības novērtē vadošos amatos un ka viņi ir pieprasīti docētāji. 

Rezidentūrā plaša pieredze, daudz kontaktu

Neatliekamās medicīnas ārsta rezidentūra ilgst piecus gadus. Tajā ir teorētiskā un ļoti plaša, daudzveidīga praktiskā daļa.

“RAKUS pašlaik ir 18 neatliekamās medicīnas ārstu rezidentu, no kuriem 12 pārstāv RSU,” uzskaita A. Višņakovs. Rezidenti praktizē arī Ventspilī, Balvos, Valmierā, Jūrmalā un Daugavpilī. “Daudzi jaunie rezidenti nākotnē plāno strādāt ārpus Rīgas, turklāt ne tikai savā dzimtajā pilsētā. Jo

reģionos palīdz ar dzīvesvietu (lielākoties – īri), tur ir augstāka atlīdzība un stipendiju iespējas.

Medicīnā reģionos pašlaik iegulda ļoti lielus līdzekļus, tiek attīstīta arī neatliekamā medicīna,” saka neatliekamās medicīnas ārstu rezidentūras vadītājs. 

Neatliekamās medicīnas ārstam rezidentam, varētu teikt, ir divi “saimnieki” – RSU un kāda no slimnīcām. 

Rezidentūras laikā topošie speciālisti gūst plašu pieredzi, ko nodrošina rotācija vairākās slimnīcās. Tā notiek klīniskajās universitātes slimnīcās, bāzes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās, un var ilgt divas līdz 16 nedēļas. Turklāt rotācija ir ļoti daudzveidīga – gan dzīvības glābšanas pasākumu apgūšanā un infektoloģijā, gan dzemdniecībā un citās (kopā 21) disciplīnās, kas dod iespēju ne tikai izmēģināt un nostiprināt studijās apgūto, bet arī iegūt jaunas zināšanas un kompetences. 

Neatliekamās medicīnas ārstu 3. gada RAKUS rezidents Kristers Āboliņš novērtē: “Rezidentūra ir laiks, kad var gūt ļoti plašu pieredzi, pat dzemdības jāpieņem.

Pat ginekologi rezidentūrā tik viegli nerod iespēju pieņemt dzemdības, neatliekamās medicīnas ārstiem šī iespēja tiešām ir.

Turklāt visu laiku satiekam kolēģus dažādās medicīnas iestādēs un līdz ar to iegūstam ļoti daudz kontaktu – tas noderēs turpmākajā karjerā.”

A. Višņakovs uzsver, ka neatliekamās medicīnas ārsta rezidentūrā svarīgs ir praktiskais darbs – akūta palīdzība pacientiem kritiskās situācijās. “Piemēram, anestezioloģijā ļoti bieži jāveic intubācijas, un neatliekamās medicīnas ārsta rezidentūrā to praktizē daudz biežāk nekā citās specialitātēs. Ikdienā regulāri strādājam ar pacientiem. RAKUS kopumā katru dienu ir ap 200 – 250 akūto pacientu, un katrs ārsts apskata ap 30 pacientu,” stāsta A. Višņakovs.

Rezidentiem dežūras NMPUK ir veids, kā trenēt nervu sistēmu, jo neatliekamās medicīnas ārstam tai ir jābūt spēcīgai. Bieži vien situācijas, kas jāpiedzīvo, ir sarežģītas ne tikai medicīniski, bet arī psihoemocionāli, kad cietušos un tuviniekus pārņēmušas spēcīgas emocijas. Ne velti simulāciju dienā situāciju izspēlē ar zīdaini bija modelēta ne tikai trauma, bet arī mātes histērija. Ārstam jāprot gan ārstēt, gan mierināt. 

RAKUS simulācijas notiek ar RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra (MITC) dalību – kolēģi brauc ar aprīkojumu un simulācijām  šajā dienā iedala vienu posteni. 

Neatliekamās medicīnas ārsta ikdienā ienāk daudz jaunu tehnoloģiju. “Esmu priecīgs un lepns, ka mūsu ārsti apgūst jaunas prasmes. Domāju, paies viens divi gadi un visi ārsti pratīs šauri mērķēti ievadīt reģionālo anestēziju. Ja ir sarežģīts lūzums ar izteiktām sāpēm, USG kontrolē var bloķēt konkrēto nervu, kas rada sāpju sajūtu. Gribu pieminēt arī invazīvo pacienta sildīšanu. Piemēram, ja pacientam ir smaga hipotermija (atdzišana), ar speciālu iekārtu pumpē centrālo vēnu un nodrošina iekšējās temperatūras paaugstināšanos ar ātrumu no pusgrāda līdz grādam stundā. Tāpat aparāts izmantojams dzesēšanā. Nesen bija traģisks gadījums onkoloģiskās operācijas laikā, kad jaunai sievietei bija alerģiska reakcija uz inhalējamo anestēziju, kāda ir vienam no 100 000, un viņas ķermeņa temperatūra pārsniedza 42 grādus. Visā slimnīcā šāda iekārta ir tikai mums, steidzāmies palīgā,” ikdienas praksi iezīmē A. Višņakovs. 

Neatliekamās medicīnas ārstu rezidentu ieguvumi

Neatliekamās medicīnas ārsta rezidentūra lielā mērā domāta praktiķiem, nevis pētniekiem, taču

neatliekamajā medicīnā gūtā pieredze ir vērtīga informācija, ar ko var dalīties publikācijās, un kolēģi to atzinīgi novērtē.

“Turklāt šīs publikācijas var tikt pielīdzinātas rezidentūras gala darbam,” min rezidentūras programmas Neatliekamās medicīnas ārsts vadītājs A. Višņakovs. 

Tāpat rezidentūras ietvaros iespējams apmeklēt dažādus izglītības pasākumus, piemērām,  starptautiskus kongresus un zinātniskās konferences. Šajā laikā rezidentam tiek saglabāta alga un ir iespēja saņemt finansējumu izglītības pasākuma apmeklēšanai līdz 100 % apmērā. 

Šogad neatliekamās medicīnas ārsta rezidentūru absolvēja pieci ārsti, kas tagad strādā RAKUS, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā.

Atvērto durvju dienā piedalījās Daugavpils Reģionālās slimnīcas NMPK vadītājs Aleksandrs Čerņihovičs, kurš aicināja iziet rezidentūru Daugavpilī, kur apgūstami dažādi cikli sertificētu ārstu vadībā. Turklāt tiem, kuri domā darba gaitas tur turpināt, pieejama stipendija 430 eiro. Tāpat pieejams finansiālais atbalsts no Eiropas fondu līdzekļiem, ja tiek noslēgts darba līgums ārpus Rīgas. 

Kur strādā neatliekamās medicīnas ārsti

Pēc rezidentūras neatliekamās medicīnas ārsts var strādāt par:

• dežūrārstu;
• ārstu reanimācijas zālē;
• maiņas atbildīgo ārstu (galvenais slimnīcas administrators ārpus normāla darba laika); 
• stacionāra dežūrārstu;
• dežūrārstu NMPD operatīvās vadības centrā;
• ārstu starptautiskās konfliktu vietās, dabas stihiju vietās u. tml.

A. Višņakovs papildina, ka NMPD lielākajā daļā izbraukumu brauc ārsta palīgu brigādes, bet pirmsslimnīcas darbs nav iedomājams bez neatliekamās medicīnas ārsta – viena daļa strādā operatīvās vadības centrā (arī rezidenti), konsultē izbraukuma brigādes. “Šis darbs ir ļoti specifisks. Ir vajadzīgas ļoti labas zināšanas, lai no brigādes vadītāja stāstītā varētu izvērtēt situāciju un sniegt ieteikumus. Tas prasa ļoti stabilu nervu sistēmu un zināšanas, praktisko pieredzi. Mūsu rezidenti ir ļoti pieprasīti daudzviet! Tas var būt darbs ekstremālās situācijās. Piemēram, ja notiek tāds ceļu satiksmes negadījums, kur palīgā jāsteidzas vairākām brigādēm, ko vada ārsta palīgi, palīdzību organizē neatliekamās medicīnas ārsts,” skaidro A. Višņakovs.

A. Višņakovs arī stāsta, ka RAKUS vairāk nekā divus gadus reizi mēnesī uzņem aptuveni 30 cietušo no Ukrainas. “Mēs pacientus izmeklējam, notiek atkārtota vērtēšana, dažāda analīžu ņemšana. Tad viņus sadala pa RAKUS nodaļām un vēlāk novirza uz rehabilitāciju.”

A. Višņakovs atgādina, ka neatliekamās medicīnas ārsts būtībā ir gatavs stāties valsts aizsardzības dienestā un doties palīgā karavīriem, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat neatliekamās medicīnas speciālisti ir plaši pieprasīti dabas stihiju un īpašu misiju vietās, piemēram, Everesta pakājē, izpētes ekspedīciju kuģos, starptautisko konfliktu vietās, Spānijas plūdu zonā u. tml. Būtībā neatliekamās medicīnas ārsts medicīnā prot visu! 

Neatliekamās medicīnas ārsta darbs ir interesants, saspringts, bet nav piemērots visiem. Tas ir ļoti intensīvs, prasa lielu fizisko sagatavotību un psihoemocionālo stabilitāti. Ārsti tāpat strādā dažādās slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās, kur nodrošina pacientiem mākslīgo plaušu ventilāciju, hemodialīzi. “RSU rezidentūras absolventi to visu prot izdarīt,” uzteic vadītājs. 

Un neatliekamās medicīnas ārsti tiek novērtēti gan kā ārsti, gan kā mācībspēki, turklāt viņus labprāt izvēlas vadošiem amatiem.

“Mūs ļoti novērtē cilvēki. Lai arī publiskajā telpā par veselības aprūpi mēdz izskanēt dažāda informācija, mēs saņemam ļoti daudz pateicību no pacientiem – kolektīvam, ārstiem, rezidentiem. Cilvēki mums raksta personīgi vai dalās ar pateicības vārdiem sociālajos tīklos,” novērtē ārsts.

Neatliekamās medicīnas ārsti ir pieprasīti lektori, jo visiem ārstniecībā strādājošajiem reizi piecos gados jāiziet neatliekamās palīdzības kursi. 

Atbildīgie par veselības aprūpes organizēšanu labprāt vadošiem amatiem izvēlas tieši neatliekamās medicīnas ārstus, jo “mums nekad nav laika filozofēt un ilgi domāt, mēs strādājam ātri un atbildīgi,”

teic A. Višņakovs, turpinot: “Tiek novērtēta mūsu profesionalitāte, mūsu prasmes un iemaņas, kas “noslīpētas” darbā un kas ir ļoti noderīgas, vadot, administrējot un organizējot. Piemēram, no neatliekamās medicīnas ārstiem vadošos amatos ir Kuldīgas galvenais ārsts, Cēsu neatliekamās medicīnas nodaļas vadītāja, galvenā ārste Jēkabpils slimnīcā u. c.” 

Esam ātrāki nekā Austrālijā

K. Āboliņš nesen stažējies Austrālijā un pārliecinājies, ka Latvijā neatliekamā medicīna ir ļoti labā līmenī: “Mēs neatpaliekam no tā, kas notiek Austrālijā, un atsevišķās lietās esam pat labāki – ātrāki, protam rīkoties labāk ar aparatūru.”

Viņš stāsta, ka

Austrālijā neatliekamās medicīnas ārsta rezidentūra var ievilkties pat 12 gadu garumā, turklāt rezidentiem ir mazāk iespēju praktizēt –

ilgi jāgaida, lai vispār tiktu pie prakses, Latvijā neatliekamās medicīnas ārsts vidēji stundā pieņem trīs līdz piecus pacientus. 

K. Āboliņš piebilst, ka tad, ja rezidents ir ieinteresēts un motivēts, viņam ir iespēja redzēt, kas notiek medicīnā citviet pasaulē. 

Jauniem ārstiem patīk mūsdienīga darba vide

A. Višņakovs, izrādot multifunkcionālo NMPUK korpusu, neslēpj, ka jaunie ārsti ir prasīgi un grib strādāt modernā un sakārtotā vidē. Viņš, piemēram, izrāda gaiteni, aiz kura durvīm atrodas izolatori, kas domāti smagu infekciju pacientiem un kuros ir negatīvais spiediens – atveroties durvīm, sistēma notur spiediena diferenci, un gaitenis paliek sterils. Durvis pēc noteikta algoritma aizveras – sākumā gan tas radījis pārpratumus, jo gadījies arī kādā telpā iestrēgt. 

Visur ir gaišs un izremontēts, taču aiz skaistuma paslēpti daudzi drošības faktori. Piemēram, pacientu uzgaidāmā telpa krīzes apstākļos ar daudziem cietušajiem var tikt pārvērsta par palātu un, kā demonstrē ārsts, noņemot no sienas rāmi ar infografiku – aiz tā paslēptas pieslēguma vietas dzīvību glābjošām ierīcēm. 

Atvērto durvju diena – vērtīga iespēja iepazīt specializāciju

RSU 4. kursa programmas Medicīna studente Patrīcija Kaņepāja izskata dažādas rezidentūras iespējas nākotnē, taču neatliekamās medicīnas ārsta rezidentūra ir vēlmju trijniekā. “Šodienas Atvērto durvju diena tikai nostiprināja interesi par šo jomu, jo – mani medicīnā interesē ļoti daudzas lietas, un šajā specialitātē tieši var mācīties daudz ko. Tās ir zināšanas, kas noder uz mūžu!

No stāstītā man simpatizē, ka darbs ir mobils un tika minēts Eiropas sertifikāts – to nokārtojot, var strādāt jebkur, esi pieprasīts dažādās starptautiskās organizācijās,

piemēram, Doctors without borders. Lai kur arī dzīve aizvedīs, zināšanas visur noderēs. Turklāt šī RAKUS ēka ir iespaidīga! Es esmu bijusi visās Rīgas slimnīcās, bet šī viedā ēka atstājusi vislielāko iespaidu uz mani!” 

Kursabiedrs, 4. kursa programmas Medicīna students Daniēls Lasenbergs vairāk bija atnācis paplašināt apvārsni un uzzināt, ko piedāvā neatliekamās medicīnas ārsta programma, jo šobrīd vairāk ir doma rezidentūrā izvēlēties kardioloģiju: “Tomēr arī šī šķiet laba izvēle. Protams, jābūt stresa noturīgam. Uzrunāja, ka neatliekamās medicīnas ārsti ir pieprasīti un ir daudz ko darīt – esi universāls speciālists, ar ļoti plašām zināšanām un prasmēm.”

Savukārt Mihails Antonovs izcēlās kā aktīvākais jautātājs. Viņš pašlaik RSU 1. kursā studē Farmāciju. Taču ir apņēmības pilns iestāties nākamgad programmā Medicīna, kur pirmajā piegājienā netika. “Šobrīd pat liekas vērtīgāk, ka esmu iepazinis programmu Farmācija un man būs kolēģi šajā nozarē, tas ļaus citādāk arī paskatīties uz manu nākotnē iecerēto – ārsta profesiju. Farmācijas iepazīšana ļāvusi iegūt citu skatupunktu, vēl vairāk apzināties savas vēlmes un centību. Jau rakstu pētniecisko darbu, kas skar medicīnu, – par to, kā ārpus normas bērnu galvaskausa mērījumi (nepietiekama galvaskausa augšana vai patoloģiska izaugšana) var palīdzēt identificēt kādas slimības bērniem. 

Mani ārkārtīgi interesē, ko universitāte piedāvā, mēģinu daudz kur iesaistīties.

Par neatliekamo medicīnu man bija interese jau skolas laikā, kad mācību iestādē bija pārstāvis no NMPD un stāstīja par šo darbu, noteikti gribētu gūt pieredzi šajā jomā. Bija vērtīgi iepazīt šo specializāciju un apskatīt slimnīcu.”