Jauno kardiologu apmācība. Dr. Filipa atziņas no RSU filiāles Štādē

Laurence Dietze, sadarbības koordinators, medicīnas students,
RSU Starptautisko sakaru departaments

PD Dr. Sebastians Filips (Sebastian Philipp) ir Kardioloģijas nodaļas vadītājs un klīniskais direktors Elbas slimnīcā Štādē (EKS). Līdztekus vadošajiem pienākumiem un klīniskajam darbam viņš aktīvi iesaistās medicīnas izglītībā, pasniedzot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem klīnisko prakšu laikā RSU filiālē Štādē. Šajā intervijā viņš dalīsies pārdomās par savu profesionālo darbību, kardioloģijas attīstību, medicīniskās apmācības nozīmi un starptautiskās sadarbības vērtību klīniskajā izglītībā.

No 1988. līdz 1995. gadam studēju medicīnu Berlīnes Universitātē. Pēc tam es sāku savu rezidentūru, kas tolaik bija pirmie 18 prakses mēneši, universitātes slimnīcā Berlīnē, Buhas apkaimē. Savu ārsta karjeru sāku, specializējoties internajā medicīnā, īpašu uzmanību pievēršot kardioloģijai. Tur strādāju līdz 2003. gadam, kad kļuvu par internās medicīnas speciālistu. Pēc tam divus gadus pavadīju Dienvidu Alabamas Universitātē, Mobilā, veicot pētījumus. Pēc tam savu kardioloģijas apmācību pabeidzu Esenes Universitātē un kļuvu par asociēto profesoru (PD). 2009. gadā es pieteicos un tiku iecelts par Kardioloģijas nodaļas vadītāju Štādē, pilsētā, kurā uzauga mans tēvs. Kopš 2009. gada 1. oktobra esmu attīstījis kardioloģijas pakalpojumus Štādē, Bukstehūdē un Brēmerferdē, esmu izveidojis visaugstākajiem standartiem atbilstošu Intensīvās terapijas nodaļu un pēdējos četrus gadus esmu bijis arī Elbas slimnīcas Štādē klīniskais direktors.

Jūsu karjeras laikā kardioloģijas joma ir piedzīvojusi nozīmīgus tehnoloģiskos sasniegumus. Kuri jaunievedumi, jūsuprāt, ir bijuši visradikālākie, un kāpēc?

Ja atskatāmies kardioloģijas vēsturē, redzam, ka līdz 20. gs. 80. gadiem šī joma praktiski neeksistēja. Koronāro intervenču un koronārās stentēšanas attīstība 80. gadu vidū bija nozīmīgs pavērsiens akūta miokarda infarkta ārstēšanā. Vēlāk uzmanība tika pievērsta strukturālajām sirds slimībām. Viens no nesenākajiem jaunievedumiem, ko veicam arī Štādē, ir mitrālā un trikuspidālā vārstuļa intervence, izmantojot intervences implanta procedūru. Turpmākie sasniegumi ietver medikamentozu sirds mazspējas ārstēšanu un tādu ierīču kā CRT un CCM izmantošanu sirds mazspējas terminālajā stadijā. Ievērojams progress ir panākts arī elektrofizioloģijā, īpaši priekškambaru fibrilācijas un priekškambaru tahikardijas ārstēšanā.

Jaunu procedūru ieviešana jebkurā iestādē var būt sarežģīta. Vai ir bijuši kādi būtiski šķēršļi, ieviešot mērķtiecīgas intervences EKS, un kā jūs tos pārvarējāt?

Ir vairāki izaicinājumi. Pirmkārt, ir svarīgi apmācīt darbiniekus šo procedūru veikšanai. Piemēram, Oliveru Marksu (Oliver Marx), kurš vada mūsu sirdsdarbības stimulatoru programmu, mēs apmācījām Ķīles Universitātē un citās slimnīcās, lai pilnveidotu viņa prasmes ierīču terapijā. Cita pieeja ir pieņemt darbā lietpratējus, kuriem jau ir nepieciešamās zināšanas. Mēs pieņēmām darbā Denīzi Altinu (Denise Altin) kā mūsu elektrofizioloģijas nodaļas vadītāju. Īstenojot strukturālo sirds slimību intervences, par ierīču terapijām apmācīju es, Torstens Laufs (Torsten Lauf) un Safians Anvars (Safian Anwar), bet Tanja Melenberga (Tanja Melenberg) un Parastu Džalilians (Parastoo Jalilian) – par ehokardiogrāfijas vadību. Turklāt ļoti svarīgi bija ievērot kvalitātes standartus mūsu ehokardiogrāfijas un kateterizācijas izmeklējumu laikā un uzturēt ciešu sadarbību ar Hamburgas Universitātes kardioķirurģijas nodaļu.

Jauno ārstu apmācība ir ārkārtīgi būtiska kardioloģijas nākotnei. Kāda ir jūsu pieeja rezidentu apmācībai jūsu nodaļā?

Mēs ievērojam Lejassaksijas Ārstu kameras (Ärztekammer Niedersachsen) ieteikumus. Mūsu rezidenti pirmos divus gadus rotācijas kārtībā strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, gastroenteroloģijā, nefroloģijā un kardioloģijā. Pēc diviem līdz divarpus gadiem viņi veic vienu gadu ilgu rotāciju intensīvās terapijas nodaļā, lai iegūtu intensīvās aprūpes pieredzi. 4.–6. gadā viņi pievēršas kardioloģijai vai paliek internajā medicīnā. Viņu apmācība ietver koronāro angiogrāfiju, transtorakālo un transezofageālo ehokardiogrāfiju, sirds stimulatora programmēšanu un implantāciju, kā arī asistēšanu ierīču terapijā, strukturālo sirds slimību intervences un elektrofizioloģiskos pētījumus.

Tas izklausās neticami visaptveroši. Raugoties piecu līdz desmit gadu tālā nākotnē, kā jūs redzat kardioloģijas nozares attīstību un, kā studentiem un jaunajiem ārstiem būtu jāsagatavojas, lai spētu gūt panākumus tik strauji mainīgajā vidē?

Tehniskie uzlabojumi būs pakāpeniski, bet nozīmīgi. Pašlaik mēs strādājam pie karkasu – iepriekš pazīstami kā stenti, bet tie ir pilnībā rezorbējami – izstrādes, vienlaikus optimizējot medikamentozo ārstēšanu. Mūsu mērķis ir veikt transfemorālas aortas vārstuļa implantāciju mūsu lieluma slimnīcās. Tuvākajā nākotnē es neparedzu būtiskus, revolucionārus sasniegumus, jo liela daļa šīs jomas jau ir izpētīta. Tomēr kardioloģija arvien vairāk pārņem procedūras, ko tradicionāli veic kardioķirurgi, un tas izraisīs debates par zināšanu uzturēšanu visās jomās, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu apmācību. Kardioloģijas joma ir plaša, mēs pārvaldām ne tikai kardioloģiju, bet arī intensīvo terapiju un neatliekamo medicīnu. Tajā nekad nebūs garlaicīgi, bet noteikti nekad nebūs viegli.

Papildus klīniskajai praksei jūs esat organizējis arī Elbas-Vēzeres Veselības kongresu, kas notiek jau ceturto gadu pēc kārtas. Vai jūs varētu sīkāk pastāstīt par šā kongresa ietekmi un to, cik svarīgi ir dalīties ar zinātniskajiem sasniegumiem šādā platformā?

Daudzus gadus dažādas mūsu slimnīcas nodaļas rīkoja savas konferences vai samitus. Piemēram, mūsu kardioloģijas nodaļa jau astoņus gadus rīko ikgadēju sirds un asinsvadu slimību samitu. Mēs sapratām, ka daudzi slimnīcā nezināja, kas notiek citās nodaļās, un ģimenes ārstiem bieži vien bija ierobežotas zināšanas par visu pakalpojumu klāstu, ko mēs EKS piedāvājam. Veselības kongresa ideja bija parādīt Štādē pieejamo ārstniecības pakalpojumu klāstu un kvalitāti, apliecinot, ka mēs varam konkurēt ar Vācijas universitāšu slimnīcām. Tas ir vienīgais man zināmais kongress, kurā piedalās visas nodaļas, kā arī medicīnas māsas, lai iepazīstinātu ar dažādu slimību ārstēšanas iespējām.

Vēl viens nozīmīgs jūsu darba aspekts ir mācīšana RSU filiālē Štādē. Kāda ir bijusi jūsu mācīšanas pieredze un, kā RSU studenti ir salīdzināmi ar citām grupām, kurām esat pasniedzis?

RSU studentu apmācība ir bijusi laikietilpīga, bet vērtīga pieredze. Kopš 2009. gada esam Hamburgas Universitātes mācību slimnīca, tāpēc iepriekš mēs mācījām tikai pēdējā kursa medicīnas studentus. Tagad iespēja strādāt ar studentiem to prakses gados ir gan izaicinoša, gan gandarījumu nesoša. Izceļas nelielās grupas, vēlme mācīties un lieliskās attiecības starp studentiem un ārstiem. Tomēr mums ir jāreaģē uz RSU paustajām bažām, kuru dēļ mazāk studentu pieteicās uz savu pēdējā gada praksi Štādē. Tas nav iepriecinoši, un mums ir jāuzlabo gan mūsu iekšējā vide, gan ārējā uztvere, lai mudinātu studentus šeit justies kā mājās un apsvērt savu nākotni Štādes slimnīcā.

No savas pieredzes zinu, ka daudzi studenti šeit jūtas gluži kā mājās un nereti prakses aizvada tieši jūsu nodaļā. Kā jūs un jūsu komanda konsultējat studentus šo prakšu laikā un, ko viņi var sagaidīt no izglītības sistēmas Štādē?

Man ir bijis prieks uzņemt pēdējā kursa medicīnas studentus. Mēs piedāvājam iespēju iepazīties ar dažādām jomām, tostarp interno medicīnu, ķirurģiju, LOR un uroloģiju. Lai gan šī pieredze ir vērtīga, īsāks rotācijas ilgums – sešas nedēļas RSU studentiem salīdzinājumā ar trīs mēnešiem Hamburgas Universitātes studentiem – nozīmē, ka īsā laika posmā ir jāapgūst ievērojams informācijas apjoms.

Neraugoties uz īsāku rotācijas laiku, studenti bieži vien iegūst lielu pieredzi. Vai jūs  varētu izklāstīt, kādas karjeras iespējas EKS ir pieejamas tiem, kas vēlas turpināt darbu šeit kā rezidenti? Kādas īpašības potenciālajos rezidentūras kandidātos jūs meklējat?

Ideālā gadījumā mēs labprāt vēlētos vairāk tādu rezidentu kā Lorenss (Laurence) un Pauls (Paul), kuri tagad šeit uzsāk rezidentūru... Ja vēlaties apgūt medicīnu Štādē, jums ir iespēja rotēt 13 dažādās jomās, nodrošinot mācību pieredzi, kas pielīdzināma universitātes slimnīcas pieredzei. Unikālā priekšrocība šeit ir saskare ar plašu pacientu loku, sākot ar vispārīgiem gadījumiem, piemēram, galvassāpēm un gripu, līdz sarežģītām intervencēm, piemēram, mitrālā vārstuļa operācijām. Piemēram, traumatoloģijā mēs apstrādājam vairāk gadījumu nekā daudzas Hamburgas slimnīcas, jo atrodamies bīstamu ceļu tuvumā un tuvumā nav konkurējošu slimnīcu.

Visbeidzot, kādu padomu jūs  dotu jaunajiem ārstiem un medicīnas studentiem, kuri vēlas veidot karjeru kardioloģijā vai jebkurā citā sarežģītā medicīnas specialitātē?

Nekad nepadodieties! Atceros kādu Rodžera Federera (Roger Federer) runu, kurā viņš minēja, ka, lai gan viņš ir uzvarējis 80 % maču, tikai 54 % no gūtajiem punktiem viņam nesuši uzvaru. Katru dienu cīnieties tā, it kā tā būtu pēdējā, bet, dienai beidzoties, skatieties uz priekšu, nevis atpakaļ.