4. februāris – Pasaules vēža diena

Vēzis ir vispārīgs apzīmējums lielai slimību grupai, kas var ietekmēt jebkuru ķermeņa daļu. Citi lietotie termini ir “ļaundabīgie audzēji” un “neoplazmas”. Viena no vēža definējošajām iezīmēm ir kādas noteiktas šūnu grupas nekontrolējama dalīšanās un augšana, tādējādi apdraudot apkārtējos audus.

Saslimstība ar vēzi būtiski pieaug līdz ar vecumu, jo palielinās risks specifiskiem vēža veidiem, kas palielinās līdz ar vecumu. Vispārējā riska pastiprināšanās tiek saistīta ar šūnu atjaunošanās mehānismiem, kas ir mazāk efektīvi, cilvēkam kļūstot vecākam. 30 līdz 50 % vēža gadījumu ir novēršami, izvairoties no riska faktoriem un īstenojot esošās uz pierādījumiem balstītās profilakses stratēģijas. Vēža saslimstības slogu var samazināt arī ar agrīnu vēža atklāšanu un atbilstošu ārstēšanu. Daudzus vēža veidus ir iespējams izārstēt, ja to diagnosticē agri un atbilstoši ārstē.

Tabakas lietošana, alkohola lietošana, neveselīgs uzturs, fiziska bezdarbība un gaisa piesārņojums ir vēža (un citu neinfekcijas slimību) riska faktori.

Vēzis ir otrais galvenais nāves cēlonis pasaulē, kas veido aptuveni 9,6 miljonus nāves gadījumu jeb vienu no sešiem nāves gadījumiem 2018. gadā. Plaušu, prostatas, kuņģa un aknu vēzis ir izplatītākie vēža veidi vīriešiem, savukārt krūts, plaušu, dzemdes kakla un vairogdziedzera vēzis ir visizplatītākais sieviešu vidū.

Ar vēzi slimo arī bērni. Katru gadu aptuveni 400 000 bērnu un pusaudžu vecumā no 0 līdz 19 gadiem attīstās vēzis. Izplatītākie bērnu vēža veidi ir leikēmijas, smadzeņu vēzis, limfomas un norobežoti audzēji, piemēram, Vilmsa audzējs jeb nefroblastoma.

Izplatītākie vēža veidi, kas izraisīja nāvi 2020. gadā, bija: 

• plaušu (1,80 miljoni nāves gadījumu); 
• resnās un taisnās zarnas (935 000 nāves gadījumu); 
• aknu (830 000 nāves gadījumu); 
• kuņģa (769 000 nāves gadījumu); 
• krūts (685 000 nāves gadījumu).

Vēža saslimstība turpina pieaugt visā pasaulē, radot fizisku, emocionālu un finansiālu spriedzi indivīdiem, ģimenēm, kopienām un veselības aprūpes sistēmai. Daudzas veselības aprūpes sistēmas valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir vismazāk sagatavota,s un lielam skaitam vēža slimnieku globāli nav pieejama savlaicīga un kvalitatīva diagnostika un ārstēšana. Valstīs, kurās ir attīstītas veselības aprūpes sistēmas, daudzu vēža veidu izdzīvošanas rādītāji uzlabojas, pateicoties pieejamai agrīnai konstatēšanai, kvalitatīvai ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei.

Eiropas Savienības politika cīņai pret vēzi

2020. gada februārī prezentētais Eiropas plāns cīņai pret vēzi ir ES atbilde uz aktuālajām norisēm un pieaugošajiem izaicinājumiem cīņā pret vēzi, un tā ir politiska apņemšanās darīt visu iespējamo, lai uzveiktu šo slimību. Plāna pamatā ir desmit pamatiniciatīvas un vairākas atbalsta darbības, un tā ir daļa no komisijas priekšlikumiem spēcīgai Eiropas veselības savienībai, kuras mērķis ir drošāka, labāk sagatavota un noturīgāka ES.

(Dzemdes kakla vēzis, PVO, 2020). 

PVO vadlīnijas:
https://apps.who.int/iris/handle/10665/279700
https://apps.who.int/iris/handle/10665/254500
http://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/144785/9789241548953_eng.pdf?sequence=1

Jaunākā PVO publicētā informācija:
https://www.who.int/news/item/13-12-2021-who-and-st.-jude-to-dramatically-increase-global-access-to-childhood-cancer-medicines 
https://www.who.int/news/item/09-11-2021-who-discusses-approaches-to-strengthen-cancer-efforts-with-members-of-the-european-parliament
https://www.who.int/news/item/20-10-2021-who-launches-women-s-health-chatbot-with-messaging-on-breast-cancer

Noderīgas saites:
PVO galvenā mājaslapa
Starptautiskā pretvēža biedrība
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks
Eiropas komisijas informācija
The International Agency for Research on Cancer (IARC) publications
Biedrības Dzīvības koks sabiedrības izpratnes un informētības pētījums, 2010