Medicīnas fakultāte

Atšķirībā no vairuma Eiropas augstskolu medicīnas studijām, mācības RSU Medicīnas fakultātē ir plašāk integrētas klīniskajā praksē. Studenti profesijas pamatus apgūst universitātes klīniskajās slimnīcās un galvenajās ārstniecības un medicīnas zinātnes iestādēs Latvijā: P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.

Ārvalstu studenti bagātina universitātes studiju vidi, ir Latvijas medicīniskās izglītības kvalitātes apliecinātāji un Latvijas vēstneši pasaulē. Ārvalstu studentu klātbūtne arī RSU akadēmisko personālu rosina apzināties studiju starptautisko dimensiju un mūsu augstskolas nozīmi Eiropas medicīnas procesos.

Smuidra Žermanos, ārvalstu studējošo prodekāne

RSU Medicīnas fakultāte, kas Eiropā konkurētspējīgās izglītības un studiju maksas dēļ kļūst arvien populārāka ārzemju studentu vidū, piedāvā pilnu profesionālās izglītības programmu, lai absolventi var veiksmīgi turpināt izglītību izvēlētās specialitātes rezidentūras programmās vai medicīnas nozares maģistrantūras programmās Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī.

RSU Medicīnas fakultāte izstrādā medicīnas studiju attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas tai paredz kļūt par vadošo medicīnas izglītības centru Baltijas reģionā. Tiks ieviesti labāko pasaules medicīnas augstskolu studiju procesa un eksaminācijas kvalitātes standarti un modernas mācību tehnoloģijas.

Studijas

Medicīnas fakultātes katedras koordinē studentu apmācību visās klīniskajās un teorētiskajās medicīnas disciplīnās. Sadarbībā ar citu valstu augstskolām un zinātniskajiem institūtiem fakultātes katedras ir kļuvušas par zinātniskajām skolām un pētījumu centriem, kas nodrošina RSU mācībspēku profesionālo kvalitāti.

Sākot ar otro studiju gadu, Medicīnas fakultātes studentiem ir iespēja apgūt padziļinātas zināšanas pediatrijā. Mācību procesā ir arī iekļautas prakses pacientu klīniskajā aprūpē, iekšķīgajās slimībās, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, papildinot teorētiskās zināšanas ar praktiskām iemaņām.

RSU Medicīnas fakultātes absolventi un mācībspēki ar panākumiem strādā Latvijas un ārzemju klīnikās, pētnieciskajos institūtos un starptautiskajās veselības aizsardzības organizācijās.

Studiju programmas

Pamatstudiju programmas

Programma	Programmas grupas vadītājs	Studiju tips	Studiju ilgums	Budžeta/bezmaksas vietas
Medicīna	Ingus Skadiņš	Pilna laika studijas	6 gadi	205
Medicīna (EN)	Ingus Skadiņš	Pilna laika studijas	6 gadi	0

Maģistra studiju programmas

Programma	Programmas grupas vadītājs	Studiju tips	Studiju ilgums	Budžeta/bezmaksas vietas
Biomedicīna	Pēteris Tretjakovs	Pilna laika studijas	2 gadi	6
Biostatistika	Andrejs Ivanovs	Pilna laika studijas	2 gadi	12

Doktorantūra

Programma	Programmas grupas vadītājs	Studiju tips	Studiju ilgums	Budžeta/bezmaksas vietas
Veselības aprūpe (apakšprogrammas: Medicīna, Farmācija, Psiholoģija)	Ilze Konrāde	Pilna laika studijas	4 gadi	31

Uzņemšana

Sagatavošanas kursi

Veselības studiju prorektors

asoc. prof. Dr. med. Andris Skride

Veselības studiju prorektors
Docētājs, Medicīnas fakultāte

Pārvaldības birojs

Kapseļu iela 23, Rīga

I stāvs, 14. telpa

andris [pts] skridersu [pts] lv

Dekāne

prof. Jana Pavāre

Dekāne, Medicīnas fakultāte
Docētāja, Pediatrijas katedra
Vadošā pētniece

RSU centrālā ēka

Rīga, Dzirciema iela 16

A-509.

+37167062667

jana [pts] pavarersu [pts] lv

Prodekāns

asoc. prof. Ingus Skadiņš

Prodekāns, Medicīnas fakultāte
Docētājs, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra

RSU centrālā ēka

Rīga, Dzirciema iela 16

A–308.

+37125424168

ingus [pts] skadinsrsu [pts] lv

Ārvalstu studējošo prodekāne

lekt. Smuidra Žermanos

Ārvalstu studējošo prodekāne, Medicīnas fakultāte
Docētāja, Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra

RSU centrālā ēka

Rīga, Dzirciema iela 16

K-219

+37167062774

smuidra [pts] zermanosrsu [pts] lv

Zinātņu prodekāns

doc. Kārlis Rācenis

Zinātņu prodekāns, Medicīnas fakultāte
Docētājs, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra
Docētājs, Iekšķīgo slimību katedra
Pētnieks, Fāgu pētniecības grupa
Vadošā pētnieka p. i., Sabiedrības veselības institūts

RSU centrālā ēka

Rīga, Dzirciema iela 16

B-303.

+37167061584

karlis [pts] racenisrsu [pts] lv

Fakultātes vēsture

Medicīnas fakultāte dibināta 1919. gadā toreizējā Latvijas Universitātē. 1950. gadā Medicīnas fakultāte tika atdalīta no LU un uz tās bāzes kā neatkarīga augstskola tika nodibināts Rīgas Medicīnas institūts (RMI). Arī pēc 1990. gada, kad RMI pārdēvēja par Latvijas Medicīnas akadēmiju, un šobrīd, būdama Rīgas Stradiņa universitātes pamats, Medicīnas fakultāte turpina savu pedagoģisko un zinātnisko darbību.

1919.–1944. g.

1919. gada 28. septembrī bijušajā Rīgas Politehniskā institūta ēkā svinīgi tiek atklāta Latvijas Augstskola (kopš 1923. gada – Latvijas Universitāte). 1919. gada augustā pēc izglītības ministra rīkojuma Latvijas Augstskolā tika izveidota Medicīnas fakultātes dibināšanas subkomisija šādā sastāvā: Dr. med. P. Sniķeris, Dr. med. G. Reinhards, Dr. A. Butulis, Mag. Pharm. E. Zariņš.

1919. gada 28. augustā notika subkomisijas pirmā sēde.

1919. gada 5. septembrī tika izveidots Medicīnas fakultātes kodols, kura sastāvā bija Dr. med. P. Sniķeris, Dr. med O. Voits, Dr. med. G. Reinhards, Dr. A. Butulis, Mag. Pharm. E. Zariņš. Izglītības ministrija 1919. gada 11. septembrī apstiprināja fakultātes sastāvu. Tajā pašā dienā notika fakultātes pirmā sēdē.

1920. gadā izvēlēja Latvijas Augstskolas pirmo rektoru (mākslas vēsturnieku Ernestu Felsbergu) un izveidoja deviņas fakultātes, kuru vidū bija arī Medicīnas fakultāte ar Zobārstniecības nodaļu. Latvijas augstskola darbu sākusi ar 110 mācībspēkiem un 940 reģistrētiem studentiem. Medicīnas fakultātē mācības sāka 339 studenti.

Darbā jaunajā augstskolā bija aicināti latviešu tautības mācībspēki, kas docēja, piemēram, Tērbatas, Pēterpils, Maskavas, Kijevas, Harkovas, Odesas un citu pilsētu augstskolās. Medicīnas fakultātē 1919. / 1920. mācību gadā bija trīs profesori, pieci docenti, astoņi privātdocenti, asistenti, prozektori (patoloģiskās anatomijas speciālisti). Augstskolas darbā iesaistīja arī mācībspēkus no Zviedrijas, Austrijas, Šveices un citām valstīm. Tāpēc pirmajos universitātes pastāvēšanas gados vairākās mācību disciplīnās lekcijas lasīja krievu vai vācu valodā. Veidojoties jaunajai Latvijas zinātnieku paaudzei, mācībspēku skaits 1939. gadā bija pieaudzis līdz 446, bet rekords studentu skaita ziņā bija sasniegts 1931. / 1932. mācību gadā – 8636 studenti.

1920. gadā par Medicīnas fakultātes pagaidu dekānu iecēla farmaceitu Eduardu Zariņu, bet par pirmo šīs fakultātes dekānu tajā pašā gadā apstiprināja fiziologu Robertu Krimbergu. No 1920. līdz 1944. gadam Medicīnas fakultātes dekāni bija: Roberts Krimbergs (1920–1923), Jānis Ruberts (1923–1925), Hermanis Buduls (1925–1927), Roberts Krimbergs (1927–1929), Hermanis Buduls (1929–1931), Jēkabs Alksnis (1931–1933), Pēteris Sniķers (1933–1935), Hermanis Buduls (1935–1937), Pēteris Sniķers (1937–1939), Jēkabs Prīmanis (1939–1940), Pēteris Vegers (1940–1941), Jēkabs Prīmanis (1941–1943), Miķelis Veidemanis (1943–1944).

Katedras vadīja tādi ievērojami un starptautiski pazīstami speciālisti kā, piemēram, anatoms Gastons Bakmans, higiēnists Ernests Fērmanis, fiziologs Roberts Krimbergs, farmakologs Cezars Amslers, rentgenologs Eižens Vēbers, patologanatoms Romans Adelheims, oftalmologs Jānis Ruberts, psihiatrs Hermanis Buduls, tiesu mediķis Ferdinands Neireiters, ginekologs Ernests Putniņš, dermatovenerologs Pēteris Sniķeris, pediatrs Eduards Gartjē. Iekšķīgo slimību klīnikas vadīja tādi ievērojami speciālisti kā Mārtiņš Zīle un Vasilijs Kļimenko, bet ķirurģijas katedras – Jēkabs Alksnis un Jānis Jankovskis.

Liela vēriena darbs un jaunu atziņu meklējumi raksturoja Medicīnas fakultātes darbību valsts neatkarības laikā. Šī fakultāte savas pastāvēšanas pirmajos 20 gados izlaida dzīvē labi izglītotus 1222 ārstus un 397 zobārstus.

Šajā laikā bija izaugusi jauna Latvijas zinātnieku paaudze. Papildinot savas zināšanas arī ārzemju augstskolās, zinātniskās pētniecības institūtos vai klīnikās, anatoms Jēkabs Prīmanis, iekšķīgo slimību speciālisti Jānis Miķelsons un Kristaps Rudzītis, ķirurgs Pauls Stradiņš, mikrobiologs Egons Dārziņš un daudzi citi varēja nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesa pēctecību Medicīnas fakultātē. Diemžēl trīsdesmito gadu beigās, kad Latvija nokļuva svešu varu okupācijā un bija iesaistīta Otrajā pasaules karā, gan dzīvā spēka zaudējumu dēļ, gan okupācijas varu veikto izglītības piespiedu reformu dēļ Latvijas Universitātes un tās Medicīnas fakultātes darbs ievērojami apsīka.

Medicīnas fakultātes vēsturisko apskatu sagatavoja
prof. Haralds Voskis, asoc. prof. Ardis Platkājis

1944.–2017. g.

1944. gada oktobrī Latvijā mainījās okupāciju varas, jau novembrī Latvijas universitātes Medicīnas fakultāte, pirmā no visām fakultātēm, atsāka nodarbības. Fakultātes vadībā bija saglabāta tieša pēctecība, jo Pauls Stradiņš dekāna pilnvaras bija saņēmis no iepriekšējā dekāna Miķeļa Veidemaņa. Varu maiņas gaitā daudz profesoru, mācībspēku un studentu bija atstājuši Latviju. Atsākoties darbam universitātes Medicīnas fakultātē, 1944. gada novembrī un decembrī Pauls Stradiņš vienlaicīgi vadīja 14, bet Jānis Vilde – sešas katedras (robežšķirtne – Daugava, pār kuru satiksme bija apgrūtināta, jo, vācu karaspēkam atkāpjoties, bija uzspridzināti tilti). Pirmajā atjaunotās fakultātes sēdē piedalījušies tikai septiņi agrākie mācībspēki, kas tobrīd atradās Rīgā: profesori – terapeits Jānis Miķelsons un ķirurgs Pauls Stradiņš, docenti un privātdocenti – oftalmologs Kārlis Balodis, bērnu ķirurgs un ortopēds Aleksandrs Bieziņš, stomatologs Dominiks Kalvelis, terapeite Marta Vīgante un neiropatologs Jānis Vilde.

Lai aizpildītu vakantās mācības spēku vietas, profesors Pauls Stradiņš, kurš tajā laikā bija Medicīnas fakultātes dekāns, centās pieaicināt mācību spēkus no Krievijas augstskolām, pirmā kārtā latviskas cilmes augstākās izglītības speciālistus (Jāni Buni, Ernestu Burtnieku, Aleksandru Liepukalnu, Aleksandru Šmitu un citus).

Taču pret profesoru Stradiņu bija uzsākta kampaņa, pārmetot viņam lokālismu jaunu mediķu sagatavošanā un „PSRS radīto dižo iespēju nenovērtēšana”. 1947. gadā par dekānu kļuva Aleksandrs Šmits, bet 1949. gadā – Ernests Burtnieks. 1950. gada jūlijā uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes nodibināja Rīgas Medicīnas institūtu. Par jaundibinātā RMI direktoru iecēla Ernestu Burtnieku, bet par dekānu – Vasiliju Kalbergu. RMI administrācija, bibliotēka un daļa katedru atradās pagaidu telpās Zigfrīda Annas Meierovica (toreiz – Padomju) bulvārī.

Pēc Ernesta Burtnieka nāves 1958. gadā par RMI rektoru iecēla profesoru Vasīliju Kalbergu, bet no 1963. gada – Vladislavu Korzānu. Rektora Korzāna vadības laikā 1981. gadā uzsāka mūsu augstskolas vajadzībām nepieciešamā jauna korpusa plānošanu un celtniecību Pārdaugavā, Dzirciema ielā. To atklāja 1987. gadā un uz to pārcēlās arī RMI administrācija un MF dekanāts.

Pēdējos gados Medicīnas fakultātes (MF) vadībā ir ieviestas jaunākās metodes un tehnoloģijas medicīnas studentu apmācībā, piemēram, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā esošā DNS klase. Modernizēta medicīnas studiju programma ar jauniem studiju kursiem – ģimenes medicīnas pamati, ieviesta moduļu sistēma iekšķīgo slimību studiju kursā, kā arī apvienoti vairāki studiju kursi, lai studējošiem dotu pilnīgu ieskatu kursu saturā. Tādā veidā tika apvienoti patoloģiskās anatomijas un patoloģiskās fizioloģijas studiju kursi jaunā patoloģijas studiju kursā, un studenti ir novērtējuši kursu apvienošanu ar labām atsauksmēm.

Ar Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra atklāšanu 2013. gadā ieviesta klīnisko prasmju pārbaude, sāka darboties un turpina pilnveidoties klīnisko prasmju reģistrs. RSU Medicīnas fakultātes infrastruktūra turpina paplašināties ar modernāko un plašāko RSU studiju centra atvēršanu 2017. gada pavasarī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas telpās.

Studiju vides uzlabošanai ir ieviesti lekciju video formāti, kas ļauj lekcijas noklausīties jebkurā laikā un vietā, kā arī e-grāmatas un brīvpieeja zinātniskajām datubāzēm.

Ir mainīta zināšanu pārbaudes pieeja, lai standartizētu pārbaužu jautājumus un vienādotu prasības visiem studējošajiem. Būtiski modernizēts valsts pārbaudījuma formāts, lai studējošie pilnvērtīgi varētu paradīt savas klīnikās prasmes un teorētiskās zināšanas.

Studējošo prakšu vietu skaits slimnīcās ir palielinājies, kā arī noslēgti 4 sadarbības līgumi ar slimnīcu ķēdēm Eiropā. Brīvprātīgi studenti dodas studēt uz vairākām nedēļām Vācijā. Nodibinātas un izvērstas internacionālās studējošo grupas.

MF kopā ar Pedagoģiskās izaugsmes centru strādā pie docētāju kompetenču un prasmju pilnveides. Daudzi docētāji ir uzlabojuši savas angļu valodas zināšanas darbam ar ārvalstu studējošiem.

MF daudzkārt pastiprinājusi sadarbību ar medicīnas izglītības koledžām un veicinājusi dziļāku izpratni par medicīnu vidusskolēnu vidū ar Jauno mediķu akadēmiju Rīgā un Valmierā. Lielākā daļa akadēmijas absolventu izvēlas uzsākt studijas RSU. Arī ieviestā RSU vēstnešu programma ir veicinājusi lielu skolēnu interesi par studijām RSU.

2017. gada pavasarī RSU veselības virziena studiju programmas tika starptautiski akreditētas līdz 2023. gadam, kas esošajiem un topošajiem studentiem sniedz drošības un stabilitātes garantu par RSU diploma atzīšanu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Medicīnas fakultātes dekāni kopš 1944. gada: Pauls Stradiņš (1944–1947), Aleksandrs Šmits (1947–1949), Vasilijs Kalbergs (1950–1958), Valentīns Būmeisters (1958–1961), Jevgenija Feodorova (1961–1962), Modris Melzobs (1962–1964), Romualds Visockis (1964–1968), Ideja Vaļkova (1968–1988), Ivans Zagorskis (1988–1992), Viesturs Boka (1992), Indulis Purviņš (1993–1994), Vitālijs Zirdziņš (1994–2008), Ardis Platkājis (2009–2013), Guntis Bahs (2013–2018), Jana Pavāre (no 2018).

Medicīnas fakultātes vēsturisko apskatu sagatavoja
prof. Haralds Voskis, prof. Guntis Bahs, asoc. prof. Ardis Platkājis