Virsmāsa RSU maģistrantūrā apgūst vadībzinības un pētniecības prasmes

Skaidrība par profesiju rodas jau pamatskolā

Pirmās domas izvēlēties māsas profesiju iezagušās toreizējās skolnieces galvā jau 8. klasē, jo kopš pusaudzes gadiem bijusi vēlme iesaistīties pacientu aprūpē. Ķengaraga vidusskolā bijis pirmās palīdzības pulciņš, uz kuru kādā dienā Olgu aizveda draugi.

Sākumā pārsteigušas lelles, saites, citi medicīniskās palīdzības materiāli, bet visai drīz nodarbības tā iepatikās, ka tās noteica nākotnes karjeras izvēli.

Vēl pulciņš iemācījis darbu komandā kopēja mērķa vārdā, jo skolēni regulāri piedalījušies sacensībās, kurās Ķengaraga vidusskolas komandai vienmēr bija labi rezultāti.

Diezgan ātri Olga sapratusi, ka grib iesaistīties tieši anestezioloģijā un intensīvajā aprūpē, jo

patīk sajūtas un emocijas, kādas ir operāciju zālē, kad ceļas adrenalīna līmenis un jāpieņem ātri lēmumi.

Šādā darbā katru dienu ir jāpierāda savas spējas un jāpārvar stress, kas neizbēgami piezogas.

Stress kā tēma pētniecībai

Starp bakalaura un maģistra studijām bija viens pārdomu gads. Ko izvēlēties – praktisko māsas darbu vai turpināt akadēmisko izglītību un iesaistīties pētniecībā? Izvēle krita uz izglītības turpināšanu maģistra programmā, nepametot praktisko anestēzijas un intensīvās terapijas māsas darbu, kas, kā uzsver Olga, ir viena no grūtākajām māsas specialitātēm.

Maģistra darbs veltīts anestēzijas un intensīvās terapijas māsu morālajam distresam. Ar stresu Olga saskaras ik dienu, tādēļ šis pētījums cieši saistīts ar pašas piedzīvoto.

Pandēmijas uzliesmojuma laikā Olga strādāja par intensīvās terapijas māsu Covid-19 reanimācijā un pati izjuta, kas ir izdegšanas sindroms. Tas bija grūtākais laiks, un māsa varēja pārbaudīt savu psiholoģisko noturību. Olgas darbs tika augstu novērtēts, jo 2020. gadā viņa saņēma balvu Gada māsa 2020. 

Maģistrantūra iemāca vadīt un pētīt

Atbildot uz jautājumu par zināšanām, kuras vairāk palikušas atmiņā no maģistra programmas, Olga uzreiz piemin pētniecību, par kuru, studijas uzsākot, bijusi maza izpratne. Šobrīd, lasot dažādus zinātniskos materiālus, viņai ir daudz vieglāk izprast to būtību, interpretēt datus.

Studijas palīdzēja attīstīt zinātnisko valodu, mācīja, kā iegūt zinātniskos datus un kā tos vizualizēt. Tāpat svarīgas ir vadības un līderības zināšanas, jo tās ļoti noder praktiskajā darbā.

2020. gada septembrī Olga iestājās maģistrantūrā un novembrī kļuva par virsmāsu, kur jāvada anestēzijas māsu kolektīvs, jāplāno darbi, materiāli, atvaļinājumi, dažkārt arī pašai ir jāaizvieto kāds saslimušais kolēģis. Prasme strādāt komandā ir ļoti svarīga, jo Olgai kā virsmāsai ir jāsadarbojas gan ar darbabiedriem, gan ar slimnīcas vadību.

Olga stāsta, ka RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekāne prof. Inga Millere bijusi ļoti stingra un prasīga docētāja, tomēr viņas stāstījums vienmēr balstījies uz piemēriem, kas ļoti palīdzējis labāk izprast studiju vielu. Profesore iedrošinājusi Olgu tiekties uz doktorantūru un būs promocijas darba vadītāja. Arī disertācijas pētījums būs veltīts stresam māsu ikdienas darbā.

Olgas darba apģērbs kovida laikā. Foto no privātā arhīva

Savukārt ar Māszinību un dzemdību aprūpes katedras vadītāju doc. Kristapu Circeni ir izveidojusies lieliska sadarbība, strādājot pie maģistra darba. Docents ir ļoti ieinteresēts un vienmēr ātri un izsmeļoši atbild uz studentes jautājumiem. 

Kas sagādā prieku?

Olga ir priecīga, kad pacients ir tikko pamodies pēc operācijas. Viņa kopā ar anesteziologu ir pirmie cilvēki, ko pacients ierauga. Šādā brīdī pateicības vārdi ir ļoti aizkustinoši. Savukārt dzemdību namā laimi sagādā katrs jaundzimušā pirmais kliedziens.

Plašāka informācija par maģistra studiju programmu Māszinības