Pārlekt uz galveno saturu
Vārds, uzvārds
Elvita
Studiju gads
5. kurss
Valsts
Čehija
Studiju programma
Medicīna
Mobilitātes veids
Studijas
Mobilitātes periods
-

Kā notika studiju plāna sagatavošana?

Studiju plāna sagatavošana nebija sarežģīts, bet vairāk laikietilpīgs process, kurā bija jānoskaidro informācija gan no RSU, gan no Masarika Universitātes puses. Lielākajā daļā gadījumu man izdevās veiksmīgi atrast savā starpā līdzīgus kursus un abas universitātes bija pretimnākošas manām vajadzībām.

Studiju plāna sagatavošanas laikā bija jāpievērš uzmanība, tam, ka Masarika Universitātē viens kurss ir sadalīts divās daļās – nodarbībās un lekcijās - , kur nodarbības nozīmē pašu mācību procesu, savukārt lekcijas – eksāmenu, tas sākotnēji sagādāja apmulsumu.

Kā tiek organizēts mācību process? Apraksti atšķirīgo mācību procesā!

Šis gads atšķīrās ar to, ka šo apmaiņas laiku pavadīju pandēmijas vidū, tādēļ es pieņemu, ka mācību process gan Masarika Universitātē, gan Rīgas Stradiņu universitātē atšķīrās no ierastā.

Tiesa, Masarika Universitātē medicīnas studentiem lielākoties bija iespēja mācīties klātienē, kā arī tikties ar pacientiem, lai arī daži kursi tomēr notika tiešsaistē.

Kā lielāko atšķirību es minētu eksāmenu norisi, jo Masarika Universitātē visi eksāmeni ir mutiski, kas atšķiras no man pierastā eksāmenu formāta.

Kādi bija dzīvošanas apstākļi?

Dzīvošanas apstākļi bija ļoti apmierinoši,  ņemot vērā situāciju pasaulē un Čehijā. Diemžēl, saistībā ar to, mācību gada sākumā, man lūdza pārcelties no vienām kopmītnēm uz citām un tad atkal atpakaļ, bet tādēļ man ir iespēja salīdzināt dažādās kopmītnes, ko piedāvā Masarika Universitāte.

Mana sākotnējā dzīvesvieta atradās nomaļākā rajonā, kas bija 15 minūšu braucienā no pilsētas centra. Šajās kopmītnēs bija iespēja dzīvot vienvietīgā istabiņā un nācās dalīt tualeti un izlietni ar blakus istabiņa iemītnieku. Dušas telpas un virtuve bija kopīgas visam stāvam.

Savukārt otrās kopmītnes, kurās dzīvoju, bija iespēja dzīvot tikai divvietīgās istabiņās, bet katrā no tām bija sava dušas telpa un maza virtuvīte.

Vai piešķirtā stipendija bija pietiekama dzīvošanas izmaksu segšanai?

Es gribētu teikt, ka jā, īpaši, ja izvēlas lētāku kopmītņu istabiņu. Čehija cenu ziņā īpaši neatšķiras no Latvijā, tiesa Brno, pilsētā, kurā dzīvoju, bija ļoti lētas sabiedriskā transporta izmaksas, kas noteikti palīdzēja iekļauties stipendijas ietvaros.

Tiesa, atkal jāņem vērā situācija, kurā dzīvoju, jo lielu daļu apmaiņas laika bija jāievēro drošības noteikumi un bija mazāka iespēja ceļot, izklaidēties un tērēt stipendijas naudu.

Ieteikumi, padomi citiem studentiem, kas dosies mobilitātē uz šo pilsētu?

Mans priekšstats par Brno ir ļoti labvēlīgs. Tā ir pilsēta, kurā ir salīdzinoši daudz studentu, jo tajā ir divas lielas universitātes, kas nozīmē, ka ir arī daudz ārzemju studentu. Pilsēta ir izcila studentiem, kas ir veģetārieši/vegāni, studentiem, kam patīk aktīvs dzīvesveids un tamlīdzīgi.

Viens no mīnusiem, ko varētu minēt, kas varētu dažkārt traucēt, ir salīdzinoši zemās angļu valodas zināšanas dažādās iestādēs, bet tas nav liels šķērslis, lai labi pavadītu laiku Brno.

Visjaukākā atmiņa/piedzīvojums no Erasmus pieredzes

Parasti no apmaiņas braucieniem atbraukušie dalās ar savām jaunajām draudzībām ar citiem ārzemju studentiem, un, lai arī man bija tas prieks satikt daudzus jaukus studentus no Norvēģijas, Gruzijas, Dānijas u.c.,  manas vislabākās atmiņas ir ar divām latviešu meitenēm, kuras arī, tāpat kā es, pavadīja apmaiņas laiku Brno. Viena no viņām pat ir manas fakultātes RSU studente. Esmu ļoti pateicīga, ka man ir iespēja paturēt abas šīs draudzības un nebaidīties no attāluma, kas mūs šķirtu, ja viņas būtu no citām valstīm.

Visā visumā, lai arī gads tika pavadīts neordināros apstākļos, man tik un tā bija iespēja redzēt daudzas vietas, nogaršot jaunas lietas un satikties ar burvīgiem cilvēkiem, un šīs atmiņas man vienmēr paliks tuvu sirdij.

Visvērtīgākā atziņa/mācība

Neviens cilvēks nekad nezinās atbildes uz visiem jautājumiem, un kļūdīties ir tikai cilvēcīgi. 

Šo es iemācījos no mutisko eksāmenu formāta. Iespējams, šī atziņa ir vispār zināma, bet tieši šajā apmaiņas gadā tā tika man atkal un atkal atgādināta. Dažkārt šķita, ka es ieliku visu, ko varēju, lai sagatavotos eksāmenam, bet beigās rezultāts nebija apmierinošs, un tas man ļoti iekrita sirdī. Bet ar katru reizi kļuva vieglāk gan mācīties, gan atrasties eksāmenā un šo pieredzi es ļoti novērtēju.