RSU rektors profesors Aigars Pētersons piedalās diskusijā ar vadošo politisko partiju pārstāvjiem

25. maijā RSU rektors profesors Aigars Pētersons piedalījās Latvijas Universitāšu asociācijas rīkotajā sešu universitāšu rektoru un sešu populārāko politisko partiju pārstāvju diskusijā 6 pret 6. Tā tika rīkota, lai iepazīstinātu politiķus ar augstākās izglītības aktuālākajām problēmām, kas būtu jārisina nākamajai Saeimai, kā arī lai uzklausītu partiju redzējumu. Diskusijai bija divas saturiskās daļas – augstākā izglītība un zinātne, un katrā no tām rektori uzdeva jautājumus politiķiem par dažādiem aktuāliem, universitātes satraucošiem jautājumiem.

RSU rektors profesors Aigars Pētersons diskusijas daļā par augstāko izglītību vēlējās noskaidrot vadošo politisko spēku uzskatus par izglītības eksportu. “Šajā Saeimā esam dzirdējuši nepārdomātus viedokļus: it kā ārvalstu studenti samazinot vietējo studentu apmācības kvalitāti un apdraudot valsts valodu." Profesors A. Pētersons jautā: "Kāds ir jūsu viedoklis par ārvalstu studentu apmācībām mūsu valstī?"

Atbildot partijas Attīstībai/PAR! pārstāvis Juris Pūce uzsvēra, ka ārvalstu studentu piesaiste ir ne tikai izglītības eksporta kategorija, bet arī gudras imigrācijas politikas elements, jo jau šodien jādomā par dažādu jomu speciālistu papildus iekļaušanu tautsaimniecībā. Nacionālās apvienības pārstāve Ieva Siliņa saskatīja ārvalstu studentu izglītošanā Latvijā resursu un kvalificēta darba spēka piesaistes iespējas. Savukārt partijas Vienotība pārstāvis Arvils Ašeradens raksturoja ārvalstu studentu klātbūtni kā universitātes kvalitātes zīmi, un augstu novērtēja RSU panākumus, kas atspoguļo izglītības kvalitāti.

Diskusijas daļā par zinātnes attīstību RSU rektors uzsvēra doktorantūras lomu.

“Nākotnes starptautiskā pētniecība ir šodienas doktorantu rokās. Esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā valsts finansēto doktorantu budžeta vietu ziņā, un nesamērīgi zems ir arī pētnieku atalgojums. Vai nākamās Saeimas sasaukuma laikā tiks palielināts budžeta vietu skaits doktorantūrā un jauno pētnieku atalgojums?”

ZZS pārstāvis Viktors Valainis atbalstīja nepieciešamību palielināt budžeta vietu skaitu doktorantūrā, turklāt lielāku finansējumu paredzot no valsts budžeta, ne tikai no ES fondiem. Līdzīgu viedokli izteica partijas Progresīvie pārstāve Antoņina Ņenaševa, uzsverot, ka jaunais doktorantūras modelis vieš cerības, tomēr, kas notiks, kad beigsies ES fondu piesaiste? Finansējumam ir jābūt prognozējamam ilgtermiņā, ko varētu nodrošināt valsts budžets, uzskatīja politiķe.

Kopumā dalībnieki bija vienoti uzskatā, par finansējuma palielinājuma nepieciešamību, turklāt būtu jāizvērtē arī iespēja nākotnē pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību. Tomēr daži politiķi bija paškritiski, atceroties, ka līdzīgi solījumi jau doti vairākkārt, tomēr ne vienmēr tos pilnībā bijis iespējams īstenot. Arī šābrīža ģeopolitiskā situācija var ietekmēt augstākās izglītības finansēšanas iespējas.