Pārlekt uz galveno saturu
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
Studentiem
Attīstība
Darbiniekiem

Autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Turpinām rakstu sēriju par ilgtspēju Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Šoreiz – kā ieviešam un īstenojam taktiku, lai atkritumi nerastos, bet esošie būtu sašķiroti.

rsu_ilgtspeja06.jpg

Esmu sarunājusi interviju ar Infrastruktūras departamenta Apsaimniekošanas un ēku uzturēšanas nodaļas vadītāju Lailu Skrodeli. Un ne velti viņa ir izraudzījusies Farmācijas studiju un pētniecības centru kā mūsu tikšanās vietu – te tik uzskatāmi ir redzama RSU vide, kurā domā par ilgtspēju. Atpūtas telpā, kurā var pagatavot kafijas automātā kafiju, līdzās nav vienreizlietojamo trauku, ir pieejamas daudzreiz lietojamās krūzītes, kuras var ielikt trauku mazgājamajā mašīnā. Šajā, tāpat kā citās ēkās, zem katra darbinieka sola nav atkritumu spaiņa – jau no pirmā soļa nevajadzīgais tiek šķirots, atliek tikai aiziet līdz konkrētajai tvertnei stāvā. 

Viss sākās ar ūdens filtru

Senākās “zaļās idejas” RSU, kā stāsta Laila Skrodele, radās ap 2012. gadu, kad pirmoreiz rektorātā pamēģināja izmantot ūdens filtru. “Līdz tam mēs ieguldījām ļoti daudz cilvēkresursu, lai visu laiku būtu pieejamas Venden ūdens pudeles. Pirmo ūdens filtra iekārtu uzstādījām rektorātā – gadu, testa režīmā. To novērtēja, un tikai nopirktas nākamās 15 iekārtas,” atceras Laila Skrodele. Cilvēki var ūdeni no filtriem lietot bez maksas, RSU to nodrošina.

rsu_ilgtspeja_pudeles.png

Filtri ietaupa visa veida resursus. Tāpat mudinājums ņemt līdzi savu daudzreizlietojamo trauku vai izmantot uz vietas esošo daudzreizlietojamo krūzi izskauž vienreizlietojamās plastmasas glāzes. “Šādi mēs gan ietaupām, jo nav jāpērk neskaitāmie trauki, gan rūpējamies par vidi, neradot atkritumus.

Vienkāršākais ir atkritumus neradīt, nevis tos šķirot.

Līdzīgi ietaupām resursus, apsaimniekojot atkritumus. Mums nav miskastes grozu zem galdiem, tāpēc apkopējai nav jālien zem darbavirsmas, ietaupās laiks. Cilvēki paši pieceļas un aiznes nevajadzīgo līdz atbilstošai tvertnei. Turklāt urnās ir maisi, kurus var nogriezt no lejaspuses, tādējādi nav jāmet ārā, teiksim, maiss ar vienu ābola serdi,” Laila Skrodele min piemērus, kā no mazām komponentēm izveidojas dabai draudzīgi risinājumi un ietaupījums. 

Atkritumu šķirošanā darām vairāk, nekā prasa

Laila Skrodele uzsver – tā kā RSU ir līderis daudzās jomās, arī ilgtspējas aspektā tādi esam un darām vairāk, nekā valsts no mums prasa, ieklausāmies informācijā par zaļajām inovācijām. “Ārpasaule ir ļoti pārsteigta par to, ko mēs darām. Piemēram,

atkritumus šķirojam daudzveidīgāk, nekā to prasa likums.

Teiksim, atsevišķi šķirojam papīru un nododam to Līgatnes papīrfabrikai. Atgādināšu, ka par šķirotajiem atkritumiem nav jāmaksā – jānorēķinās tikai par sadzīves atkritumiem.

atkritumi_grafiks.png

Tiesa, ja šķirotajos atkritumos ir nepiemērotas lietas, jāmaksā sods. “Pat ja esam rūpīgi šķirojuši atkritumus, ir bijušas situācijas, kad mūsu konteineros ārā apkārtējie iedzīvotāji samet nepiemērotas lietas. Nav arī zināms precīzs atkritumu izvešanas laiks, lai atkritumi tiktu atvesti tikai noteiktā laikā. Diemžēl maksāt sodu sanāk regulāri. Savus cilvēkus ļoti pieskatām un izglītojam par šķirošanu, bet ārpusē to kontrolēt nevar,” noteic Laila Skrodele. Iespējams, norobežota tvertņu vieta šo situāciju atrisinās.

Sākumā cilvēkiem jāpierod un jāizglītojas

Ieviešot jaunus ilgtspējas risinājumus, protams, sākumā mēdz būt pretestība no cilvēkiem – nav ierasts, ka nav vienreizlietojamo krūžu vai atkritumi jāšķiro.

“Kādam sākumā tas var šķist apgrūtinoši – kamēr nav izveidojies ieradums kaut ko darīt noteiktā veidā,” piekrīt Laila Skrodele. 

Lai jaunie studenti labāk iejustos un pieņemtu zaļā dzīvesveida ieradumus, gada sākumā viņiem izsūta informējošus un izglītojošus e-pastus, bijušas arī tikšanās ar studentiem. Jāteic, ka īpaši ārzemju studenti sagaida, ka universitātē būs ilgtspējīgi risinājumi. Jauniešiem rūp pasaules nākotne. 

rsu_ilgtspeja_kruzites.png

Tuvākā iecere, ko Laila Skrodele gribētu labāk iedzīvināt – lai kafejnīcā līdzņemšanai izmantotu depozīta kastes, kuras pēc lietošanas izskalo un atdod ēstuvē, kur tās jau kārtīgi mazgā. “Pagaidām līdzņemšanai cilvēki labprātāk izvēlas vienreizlietojamos konteinerus, kurus pēc tam izmet,” novērojusi Laila Skrodele. 
Viņa īpaši arī uzteic RSU departamentus, kas visaktīvāk atbalstījušas ilgtspējīgās idejas no pirmās dienas – tie ir Finanšu, Personāla un Infrastruktūras departamenti. 

Laila Skrodele rezumē par RSU ilgtspējas ideju īstenošanu:

“Mēs esam līderi, darām citādāk, nevis ierasti, ejam uz priekšu un rādām priekšzīmi, nestagnējam!”

ilgtspejiba_rsu_infografika_lv-lead.jpg