Hammersmith Hospital
Kā atradi prakses vietu?
Prakses vietu ieteica rezidentūras vadītāja, jo Hammersmith hospita ir viena no vadošajām slimnīcām, īpaši hematoloģiskiem pacientiem.
Kādi bija tavi prakses uzdevumi? Apraksti vienu tipisku dienu prakses vietā!
Prakses laikā katra diena bija citāda. Tas ļoti atkarīgs no paša rezidenta interesēm. Tipiska diena manā prakses vietā sākās plkst 8:00- apmeklēju lekcijas vai praktiskās mikroskopēšanas nodarbības. 9:00 - devos uz ambulatorām pieņemšanām kopā ar kādu no hematologiem. Katru dienu pavadīju ar citu hematologu. Analizējām taktikas, ārstēšanas plānus, diskutējām par dažādām iespējām Anglijas un Latvijas pacientiem. Dienas vidū vienmēr tikos ar mentori, ar kuru vienmēr saskaņojām turpmāko grafiku. Pēcpusdienas vienmēr pavadīju slimnīcas nodaļā. Piedalījos nodaļas darbā. Atšķirībā no Latvijas ikdienas darba, Londonā darba dienas mēdza beigties salīdzinoši vēlu vakarā 19.00- 19.30. Bija ļoti daudz lekcijas, semināri, Rtg sapulces, katru nedēļu bija vairāki izglītojoši pasākumi.
Kādi bija dzīvošanas apstākļi?
Dzīvoju netālu no slimnīcas ~ 20 minūšu brauciens ar autobusu vai 40 minūšu gara pastaiga. Īrēju istabiņu. Pati dzīves apstākļus vērtēju kā atbilstošus.
Vai piešķirtā stipendija bija pietiekama dzīvošanas izmaksu segšanai?
Londona ir viena no dārgākajām pilsētām Lielbritānijā. Lielākos izdevumus sagādāja istabas īre, jo tā ir ļoti dārga, kā arī sabiedriskais transports. Piešķirtā stipendija noteikti nav pietiekama, lai segtu visas izmaksas, dzīvojot Londonā. Man bija nepieciešams ģimenes finansiālais atbalsts.
Ieteikumi, padomi citiem studentiem, kas dosies mobilitātē uz šo pilsētu?
Ieteiktu, sazinoties ar slimnīcu, jau pirmajās sarakstes reizēs painteresēties par atļauju strādāt ar pacientiem. Šīs atļaujas noformēšana aizņem daudz laika, kā arī tā iekļauj sevī interviju. Ir slimnīcas Lielbritānijā, kuras šo medicīnas darbinieku atļauju apmaksā saviem apmaiņas rezidentiem.
Visjaukākā atmiņa/piedzīvojums no Erasmus pieredzes
Visinteresantākās man likās pacientu ambulatorās konsultācijas. Tajās varēja daudz uzzināt gan par medikamentiem, gan par slimības gaitu, kā arī par pašu tautu. Visjaukākā atmiņa bija, kad ambulatoro konsultāciju apmeklēja latviešu paciente. Mēs runājām latviski. Sirreāla sajūta, atrodoties pavisam svešā valstī, sastapt vēl kādu no Latvijas. Protams, arī citoloģijas nodarbības pie vienas no slavenākajām citoloģēm pasaulē, bija ļoti saviļņojošas.
Visvērtīgākā atziņa/mācība
Nebaidīties uzdrīkstēties, izzināt un nemitīgi sasniegt jaunas virsotnes.
