Wunderkammern contemporary art gallery
Kā atradi prakses vietu?
Izmantojot interneta portālu www.erasmusintern.org.
Kādi bija tavi prakses uzdevumi? Apraksti vienu tipisku dienu prakses vietā!
Būtiski ņemt vērā, ka nepratu runāt vai rakstīt vietējā valodā, līdz ar to varēju veikt tikai darbus, kas neprasa komunikāciju itāliski, taču mana vadītāja ļoti labi pārzināja angļu valodu, kas atviegloja ikdienas darbu. Manos uzdevumos ietilpa dažādi galerijas vadītājas asistenta administratīvie pienākumi. Piemēram, mākslas darbu transporta dokumentu, dažādu ielūgumu, sertifikātu, mākslinieku portfolio vai izstāžu plānu sagatavošana. Šajā mobilitātes perioda laikā arī daudz bija jāstrādā un jāatbild par arhīvu, tā menedžmentu un jāpārzina galerijā esošie darbi, to mākslinieki. Nereti bija nepieciešams mākslas darbus “sapakot”, kā arī doties pie kolekcionāriem vai uzņēmumiem, lai uzstādītu viņu nopirktos vai izīrētos darbus. Tā kā galerija manas prakses laikā bija atbildīga par jauniešu mākslas projekta izstrādi, manos pienākumos ietilpa arī iemūžināt tajā notiekošos procesus, apstrādāt attēlus un būvēt publikācijas-kataloga struktūru. Mani ikdienas pienākumi variēja starp visiem iepriekš minētajiem uzdevumiem un vēl dažādiem citiem, tādēļ darba vide galerijā bija patīkami dinamiska un katra diena bija citāda kā iepriekšējā.
Kādi bija dzīvošanas apstākļi?
Kopumā dzīvošanas apstākļi Romā bija ļoti apmierinoši, taču jāņem vērā, ka itāļiem ir citādi ieradumi, tradīcijas un mentalitāte kā latviešiem. Reizēm pat varētu teikt – cita kārtība. Tāpēc, lai izbaudītu Romu jābūt diezgan pacietīgam un fleksiblam gan pret apkārtējiem cilvēkiem, gan pret pastāvošo sistēmu kopumā.
Vai piešķirtā stipendija bija pietiekama dzīvošanas izmaksu segšanai?
Jā un nē. Principā, ar piešķirto stipendiju Romā pietiek tikai, lai nosegtu ikdienas pamatnepieciešamības: dzīvesvietas samaksu, pārtiku un transportu. Ja jaunietis vēlas izbaudīt pilsētas kultūru, mākslu, satikt cilvēkus utt., tad ar stipendijas naudu ir par maz. Taču tas, protams, ir atkarīgs no katra cilvēka individuālā dzīvesveida un citiem apstākļiem.
Ieteikumi, padomi citiem studentiem, kas dosies mobilitātē uz šo pilsētu?
Romā un Itālijā vispārīgi ļoti noder kaut minimālas itāļu valodas zināšanas. Lielākā daļa itāļu nepārzina angļu valodu (it īpaši vecākas paaudzes), līdz ar to tas var sagādāt grūtības, ja ikdienā jāsaskaras ar vietējiem iedzīvotājiem. Taču parasti cilvēki cenšas palīdzēt par spīti valodas barjerām. Neatkarīgi no mobilitātes perioda, ieteicams sagatavoties jebkādiem laikapstākļiem, jo pat pavasarī Itālijā var būt diezgan vēss, par spīti dienvidu klimatam. Noderīgi arī (vismaz sākumā) izmantot ESN (Erasmus Student Network) piedāvātās iespējas, lai iepazītu cilvēkus, apkārtni un apmeklētu dažādus pasākumus, ja kas tāds interesē. Un pats galvenais – nebaidīties jautāt, izbaudīt un piedzīvot, jo itāļi ir ļoti draudzīga, bagātas kultūras tauta, kuru ir vērts iepazīt tuvāk.
Visjaukākā atmiņa/piedzīvojums no Erasmus pieredzes
Ceļojums pa Itālijas Amalfi piekrasti un Neapoli, kā arī kopīgie pasākumi ar prakses kolēģiem pēc darba stundām.
Visvērtīgākā atziņa/mācība
Ir svarīgi necensties paspēt redzēt un piedzīvot pilnībā visu, jo tas vienkārši nav iespējams. Nav jēgas sevi raut uz pusēm un pārpūlēt kāda sabiedrības uzstādīta principa pēc. Dzīve ir īsa, bet katram jāprot patiešām izbaudīt mirkli, novērtēt esošo vietu un laiku, kā arī dalīties priekā ar cilvēkiem, ar kuriem šos mirkļus pavadi.
