Psychiatry Clinic of Tartu University Hospital
Kā atradi prakses vietu?
Komunikācijā un sadarbībā ar uzņemošās iestādes supervizoru/fizioterapeitu.
Kādi bija tavi prakses uzdevumi? Apraksti vienu tipisku dienu prakses vietā!
Tartu Universitātes slimnīcas psihiatriskā klīnikā strādāju fizioterapeites uzraudzībā. Dienā man bija ~5-6 pacienti, ar kuriem strādāju patstāvīgi, izvēloties pacientam piemērotas fizioterapijas metodes.
Prakses galvenie uzdevumi:
- Fizioterapijas procesa plānošana, organizēšana un dokumentēšana elektroniskajā datu bāzē;
- Fizioterapijas novērtēšanas instrumentu pielietošana psihiatrijas pacientiem;
- Fizioterapijas nodarbību vadīšana dažādās psihiatrijas nodaļās (vispārējā psihiatrijas nodaļa, akūtā psihiatrijas nodaļā, ēšanas traucējumu nodaļā, bērnu un jauniešu nodaļā).
Tipiska diena prakses vietā: No rīta, pirms iet pie pacientiem, mēs ar kolēģi fizioterapeiti izrunājām dienas plānu un darba organizāciju. Pēc rīta “sapulces” gāju pie pacienta ar depresiju, ar kuru devāmies ārā uz skriešanas treniņu (vidējas intensitātes aerobā slodze). Pēc tam gāju pastaigā ar pacienti no ēšanas traucējumu nodaļas (pacientei anoreksija). Fiziskās aktivitātes bija aizliegtas, jo pacientei nepietiekams ķermeņa svars, taču pastaiga svaigā gaisā bija veselīga un pat vēlama pacientei. Tālāk sekoja tikšanās ar akūtās nodaļas pacienti (Parkinsona slimība, demence). Darbā ar šo pacienti tika izvirzīti sekojoši mērķi: uzlabot aerobās darbaspējas un veicināt fizisko aktivitāti, uzturēt un uzlabot muskuļu spēku, mazināt kritienu risku, uzlabot psihoemocionālo stāvokli. Dienas laikā daudz nācās improvizēt, pielāgojoties pacientu ārstēšanas režīmam stacionārā (pārtraukums uz brokastīm/pusdienām, klīniskie izmeklējumi, konsultācijas ar citiem ārstiem/speciālistiem utt.). Pārtraukumā starp pacientiem, atrodoties vispārējās psihiatrijas nodaļas atpūtas zonā vienai pacientei sākās neepileptiska lēkme. No dīvāna paciente noslīdēja uz grīdas, kur 10 minūšu garumā varēja novērot epilepsijai līdzīgas izpausmes – krampju lēkmes, trīce visā ķermenī, kas mijās ar sastinguma momentiem. Lēkmes laikā pacientiem ļoti augsts traumatizācijas risks, tāpēc es un 3 medicīnas māsas sastājāmies apkārt pacientei un ar mīkstā palaga palīdzību nodrošinājām pacientei drošību līdz brīdim, kad lēkme beigsies. Pēc pusdienām gāju pie jaunas pacientes, lai iepazītos, ievāktu anamnēzi un izstrādātu turpmāko fizioterapijas plānu, pacientei atrodoties stacionārā. Dienas beigās tika analizēts padarītais darbs un paveiktais tika ievadīts elektroniskajā datu bāzē.
Kādi bija dzīvošanas apstākļi?
Īrēju divvietīgo istabu studentu kopmītnē (Tartu Üliõpilasküla MTÜ), kur dzīvoju viena pati. Dzīvoklī bija vēl 2 divvietīgās istabas, kopīga virtuve un vannasistaba. Viena dzīvokļa iedzīvotājus izmitināja, ņemot vērā dienas režīmu (cīrulis/pūce) un kaitīgos ieradumus (smēķētājs/nesmēķētājs). Kopīgo telpu uzkopšana nesagādāja problēmas, tika ievērota tīrība un kārtība. Kopmītnēm bija ērta infrastruktūra un izvietojums (5 minūšu attālumā atradās Tartu vecpilsēta, aktīvās atpūtas zona, pārtikas veikals, izmaksas bankomāts, pasta stacija, sporta zāle, frizētava, vairāki tirdzniecības centri).
Vai piešķirtā stipendija bija pietiekama dzīvošanas izmaksu segšanai?
Piešķirtā stipendija bija pietiekama, lai izīrētu divvietīgo istabu un dzīvotu tajā bez kaimiņa (420€). Dalot istabu ar kaimiņu, īres maksa bija 210€ (komunālie pakalpojumi iekļauti cenā).
Ieteikumi, padomi citiem studentiem, kas dosies mobilitātē uz šo pilsētu?
Dodoties mobilitātē, ir vērts pievienoties Facebook grupai “Foreigners in Tartu”, kur var uzdot jautājumus par dzīvi pilsētā, sekot līdzi jaunumiem un iepazīt cilvēkus. Tartu ir studentiem draudzīga pilsēta, kur var sajusties kā mājās un bez grūtībām atrast sev piemērotas aktivitātes un pasākumus.
Visjaukākā atmiņa/piedzīvojums no Erasmus pieredzes
Izbraukums uz Ilmatsalu – Kereveres Putnu ceļu, kur var izbaudīt 3,5 km garu pārgājienu taku, kas starp zivju dīķiem ved uz putnu vērošanas torni. Līdz Ilmatsalu (~10 km no Tartu) var ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu. Nakti var pavadīt burvīgajā motelī, no kura paveras skats uz ezeru. Šī klusā vieta ir dabas mīļotāju paradīze.
Visvērtīgākā atziņa/mācība
Uzskatu, ka katrā dzīves posmā ir savas nodarbes un iespējas. Jaunībā cilvēkam ir vieglāk pielāgoties jauniem apstākļiem un iziet no komforta zonas. Šī iemesla dēļ ir vērts piedalīties Erasmus mobilitātē/praksē, kamēr vēl neesi “iesakņojies” savā ikdienas un darba rutīnā.
Pieļauju, ka studenti dodas praksē uz ārzemēm arī potenciālās darba vietas meklējumos. Es, savukārt, iegūto pieredzi, iemaņas un prasmes atvedu uz mājām, lai arī turpmāk tās pielietotu savā profesionālajā darbībā. Visvērtīgākā atziņā – ciemos ir labi, bet mājās vienmēr labāk.
