Disertācija par metaboliskā sindroma riska faktoriem, komplikācijām un īpatnībām bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos

Aptaukošanās ir uzskatāma par globālu epidēmiju gan attīstītajās valstīs, gan valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni. Liekā svara izplatība bērniem ir palielinājusies visās vecuma grupās abiem dzimumiem. Jo lielāka ir aptaukošanās bērnībā, jo lielāks ir aptaukošanās risks pieaugušo vecumā, tādēļ ir svarīgi apzināties novēršamus un nenovēršamus aptaukošanās riska faktorus. It īpaši tas ir lietderīgi, ja tiek uzsāktas ilgtermiņa aptaukošanās profilakses un samazināšanas programmas.

Bērniem ar lieko svaru jau agrīni novēro ar aptaukošanos saistītas hroniskās komplikācijas – paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, cukura vielmaiņas traucējumus, neregulāras mēnešreizes meitenēm, aknu aptaukošanos utt. Daudzi no minētajiem traucējumiem ir metaboliskā sindroma komponenti jeb diagnostiskie kritēriji. Metaboliskais sindroms ir labi zināms riska faktors sirds un asinsvadu slimībām un 2. tipa cukura diabētam pieaugušajiem, taču, nosakot risku bērniem, tādas pašas nozīmes metaboliskajam sindromam nav. Metaboliskā sindroma noteikšana bērniem un pusaudžiem pievērš uzmanību augsta riska bērnu grupai, kam nepieciešama intensīva dzīvesveida korekcija, multidisciplinārā aprūpe, nereti arī medikamentu lietošana, retos gadījumos apsverama kuņģa samazināšanas operācija.

Pētījuma mērķis bija izpētīt metaboliskā sindroma riska faktorus, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos.

Iegūtie pētījuma rezultāti liecina, ka arī Latvijā bērniem ar aptaukošanos agrīni novēro sirds un asinsvadu sistēmas slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktorus. Desmitgadīgiem un vecākiem bērniem ar aptaukošanos bija augstāks asinsspiediens, paaugstināts kopējā holesterīna, insulīna, urīnskābes un citu bioķīmisko rādītāju līmenis asinīs salīdzinājumā ar bērniem, kuriem ir normāls svars. Pozitīva 2. tipa cukura diabēta anamnēze ģimenē un vecāku aptaukošanās negatīvi ietekmēja bērnu aptaukošanās pakāpi, asinsspiediena rādītājus un citus parametrus. Metaboliskā sindroma diagnoze tika apstiprināta 21 % bērnu pētāmajā populācijā. Metaboliskā sindroma risku nozīmīgi palielināja gan aptaukošanās pakāpe, gan vecāku aptaukošanās.

Ārstiem rūpīgi jāseko bērna augšanas un nobriešanas procesam un, novērojot strauju svara dinamiku, jāatgādina vecākiem par bērna veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Bērniem ar lieko svaru regulāri jāveic aptaukošanās komplikāciju skrīnings.

Jurgitas Gailites promocijas darba Metaboliskā sindroma riska faktori, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos atklātā aizstāvēšanas sēde notiks 2022. gada 24. oktobrī.
Plašāka informācija

Promocijas darba vadītāji: RSU prof. Dace Gardovska un RSU asoc. prof. Iveta Dzīvīte-Krišāne.

RSU promocijas darbu katalogs