Noskaidros 12 labākos Latvijas skolēnus dalībai Eiropas Eksperimentālo zinātņu olimpiādē
Sestdien, 4. februārī, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisināsies Eiropas Eksperimentālo zinātņu olimpiādes (EEZO) otrā atlases kārta. Tajā noskaidros 12 skolēnus, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā olimpiādē.
Platforma, kas iepriekš zināma kā Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiāde, radīta ar mērķi Eiropas jauniešos veicināt interesi par zinātnisko darbu bioloģijas, ķīmijas un fizikas jomā. Otrajai atlases kārtai izvēlēti 48 skolēni no 23 skolām visā Latvijā, no kuriem labākie turpinās gatavošanos, lai divās komandās pārstāvētu Latviju Eiropas līmeņa olimpiādē. Ik reizi rīkota citā Eiropas valstī, šogad olimpiāde no 29. aprīļa līdz 5. maijam norisināsies Latvijā. To rīko RSU sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru.
EEZO Latvijā norisinās trīs kārtās, no kurām pirmās divas rit nacionālā līmenī, bet finālkārta – starptautiski. Olimpiādes pamatā ir problēmorientēti un uz eksperimentālajiem un praktiskajiem darbiem balstīti uzdevumi bioloģijā, ķīmijā un fizikā, netiešā veidā skarot arī matemātiku, IT, vides zinātnes un citas jomas. Eiropas līmenī katru dalībvalsti pārstāvēs divas 15–17 gadu vecu skolēnu komandas, kas kopīgi risinās praktiskos un teorētiskos uzdevumus, lai nonāktu līdz vienotam risinājumam.
Pirmajā atlases kārtā, kas aizvadīta tiešsaistē 10. decembrī, startēja 195 skolēni no 56 Latvijas skolām. Dalībnieku vidū lielākoties pārstāvēti 9. un 10. klašu skolēni, lai gan piedalījās arī 8. un 11. klašu skolēni. “Šī posma vienojošā tēma bija stikls, kas ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Arī viena no galvenajām stikla izejvielām un sastāvdaļām – silīcija dioksīds (SiO2) – ir atrodama ne vien stiklā, bet daudzu dzīvo organismu uzbūvē,” stāsta RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docētājs, EEZO līdzorganizators Mihails Haļitovs. Uzdevumi bioloģijā bija saistīti ar kramaļģēm un silīciju saturošiem augiem, kā arī nātres dzeļmatiņu uzbūvi. Ķīmijas uzdevumos dalībniekiem bija jānosaka stikla galveno izejvielu (silīcija dioksīda, nātrija karbonāta un kalcija karbonāta) daudzums, kā arī jāizpēta fotohromās briļļu lēcas. Savukārt fizikas uzdevumos skolēni pētīja mikroskopa uzbūves pamatprincipus un signālu pārnesi optiskajā šķiedrā.
Otrā atlases kārta 4. februārī noritēs klātienē RSU, un tajā piedalīsies jaunieši no 23 Latvijas skolām: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Daugavpils Zinātņu vidusskolas, Jaunmārupes pamatskolas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Mārupes pamatskolas, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Rīgas 84. vidusskolas, Ādažu vidusskolas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Daugavpils Iespēju vidusskolas, Jelgavas Pārlielupes pamatskolas, Mārupes Valsts ģimnāzijas, Ogres Valsts ģimnāzijas, Rīgas Angļu ģimnāzijas, Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas, Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas 34. vidusskolas, Rīgas 40. vidusskolas, Rīgas 49. vidusskolas, Rīgas 89. vidusskolas un Valmieras Pārgaujas valsts ģimnāzijas.
Šajā kārtā skolēniem būs jāveic trīs praktiskie uzdevumi bioloģijā, fizikā un ķīmijā, parādot ne tikai savas teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas, spēju darboties sev jaunā un neierastā vidē, kā arī prasmi iegūt un analizēt eksperimentālos datus.
