Uz likumu ledus
Brēmenē maija otra puse pilnīgi noteikti nebija dēvējama par hokeja pavasari un ar ideju par nacionālas brīvdienas piešķiršanu pēc Vācijas nacionālās izlases vēsturiskā sudraba politiķi neflirtēja. “Vācijā pirmajā vietā ir futbols, bet varbūt kaut kas pēc šāgada čempionāta varētu mainīties,” cerīgi saka Silvestrs Seļickis, kuru uz Vāciju pēc veiksmīga 2016. gada Pasaules junioru čempionāta aizvedis piedāvājums no Vācijas hokeja elites junioru līgas komandas Augsburgas Panther.
Pēcāk jaunais aizsargs spēlējis gan Latvijas virslīgā, gan Alpu līgā Austrijā, Čehijā, Slovākijā un Lielbritānijas Elites līgā, līdz pēc traumas un izdevīga piedāvājuma saņemšanas, pandēmijas neziņas pilnajā posmā noenkurojās drošajā Weserstars Bremen, aizvadītajā sezonā pārejot uz reģionālās līgas komandu ECW Sande. Paralēli komandas nomaiņai Silvestrs pērnvasar kļuva par studentu jau otro reizi savā dzīvē, bet šoreiz ar sajūtu, ka izvēlēta īstā augstskola un programma – Tiesību zinātne Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskajā fakultātē.
Silvestrs Latvijas izlases formastērpā Sanktpēterburgā Latvijas Studentu izlases sastāvā Baltic Student Hockey Cup 2019. Foto no privātā arhīva
Izglītība kā apdrošināšana
“Netipiski hokejistam, es vienmēr esmu bijis spēcīgs skolā – ne viduvējs, bet tiešām labs, un doma par to, ka augstākā izglītība ir nepieciešama, man vienmēr bija bijusi. Traumas vai jebkuras citas neparedzētas apstākļu sakritības var ļoti ātri pamainīt profesionālo karjeru, tāpēc rezerves plānam vajadzētu būt ikvienam sportistam,” stāsta Silvestrs. Viņa sākotnējā izvēle bija ekonomika, kuru Silvestrs apvienoja ar spēlēšanu Latvijas virslīgas komandā Zemgale, pēcāk pārejot Prizma, taču tad nāca piedāvājums no Austrijas, un tobrīd 19 gadus jaunais hokejists izlēma visu likt uz sporta kārts, ar mācībām iepauzējot. Pauze izvērtās par punktu. Ne tikvien tādēļ, ka sezona bija dinamiska, nomainot veselas četras ārvalstu komandas, bet arī tādēļ, ka Silvestrs saprata – ekonomika viņu nesaista tik ļoti, kā sākotnēji likās.
Tomēr pandēmijas un citu apstākļu dēļ Silvestra sportiskās gaitas aizveda līdz mazāk ambiciozām komandām un nu jau viņš hokeju sauc vairāk par hobiju, kuru apvieno ar jauno hokejistu trenēšanu un ikdienas darbu autoindustrijā. Papildus šiem enkuriem viņu Brēmenē notur arī draudzene, tāpēc pērnvasar, kad Silvestrs pa otram lāgam pievērsās studiju programmas meklējumiem, bija svarīgi, lai tā būtu apgūstama attālināti, jo studēt viņš gribēja Latvijas augstskolā.
Tālmācība prasa disciplīnu
Pērnvasar seno un detalizēti izstrādāto programmu RSU pirmoreiz sāka piedāvāt tālmācības formātā, un tā nonāca Silvestra redzeslokā. “Viss, ko par programmu lasīju, man patika. Interesants likās arī fokuss uz kriminoloģiju un medicīnas tiesībām, ko citas augstskolas nepiedāvā. Nostrādāja arī Stradiņa universitātes kopējā reputācija – labās atsauksmes, ko biju dzirdējis gan Latvijā, gan arī no paziņām Vācijā, kas Rīgā bija studējuši medicīnu,” izvēles kritērijus summē Silvestrs. Viņš piekrīt, ka 23 gadu vecumā augstskolas izvēle ir daudz strukturētāka un mērķtiecīgāka, un, lai arī precīza plāna par to, kā Brēmenē likt lietā Rīgā iegūtās zināšanas, viņam vēl nav, jaunietis ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībā iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesībzinātnē būs vērtība arī Vācijā.
Savu kursabiedru vidū Silvestrs nav vienīgais, kurš bāzējies Vācijā – turpat strādā arī latviešu izcelsmes ārsts, kurš saredz pielietojumu zināšanām jurisprudencē. Kopumā par kursabiedriem Silvestrs smejot saka, ka ir kā bērnudienu spēlēs: dakteri, policisti un bandīti. “Ir veselības aprūpes un drošības sektora pārstāvji, un tad ir pārējie – sportisti, biznesa pārstāvji un citi. Vaicāts par procesu, viņš īpaši novērtē to, ka studijas organizētas moduļos un vienlaikus jāapgūst divi vai trīs kursi, un uzmanība nav jāsadrumstalo visiem semestra kursiem. Taču kopumā Silvestrs neliedzas: tālmācība prasa pašdisciplīnu. “Tiesību zinātne ir plaša un apjomīga joma, un tālmācības režīmā ir īpaši jāseko līdzi, lai neko neatliktu un neiekavētu. Negribu biedēt, bet pasniedzēji ir ļoti prasīgi un RSU pilnīgi noteikti atbilda manam sākotnējam priekšstatam par to, ka tā ir nopietna universitāte,” viņš stāsta. Studenta kurpēs Silvestram palīdzējis sportiskais rūdījums, kur noslīpēta prasme cīnīties par savu vietu. Uztrenētā izturība un disciplinētība ļāva pārlaist pirmo semestri, kas apjoma un formāta ziņā bija izaicinošs, un tagad, kad aiz muguras jau divi semestri un sācies vasaras brīvlaiks, viņam šķiet teju dīvaini, ka vakari un sestdienas nu ir brīvi.
Rast entuziasmu kāzusu džungļos
Atskatoties uz pirmo ļoti dinamisko tālmācībā vadīto gadu, topošais jurists ir gandarīts par programmas vadītājas Lidijas Rozentāles un citu docētāju ieklausīšanos studentu viedoklī. “Tā kā šis ir pirmais Tiesību zinātnes tālmācības gads, mēs esam drusku kā izmēģinājuma trusīši, pēc kuru pieredzes programmu nedaudz pielāgo un pamaina, lai nākamajiem kursiem viss būtu gludāk. Viena lieta, kas tālmācībā klasiski ir mīnuss, ir saskarsme ar mācībspēkiem – klātienes studijās tā ir daudz ciešāka. Taču te Silvestram cieši iespiedusies prātā saruna ar juridisko metožu docētāju Ditu Plepu, kura individuālās tiešsaistes sarunās parādīja ceļu kāzusu džungļos. “Jurisprudence ir ļoti radoša profesija. Jurista darbs ir pierādīt savu taisnību, un te divi vienādi ceļi parasti nav. Pasniedzēja man palīdzēja to saprast un iedvesmoja brīdī, kad man nebija pārliecības par saviem spēkiem. Rezultātā ar lielāku entuziasmu pievērsos jebkuram kāzusam,” atminas Silvestrs. Iedvesmu sniedz arī palīdzīga roka no citiem, piemēram, bibliotēkas komandas. “Rakstot pētniecisko darbu, sapratu, ka man steidzami nepieciešami Satversmes komentāri. Pietika ar vienu e-pastu bibliotēkai un nākamajā dienā vajadzīgais ieskenētā veidā jau bija manā e-pastā”.
Silvestrs Seļickis Amsterdamā. Foto no privātā arhīva
Balstoties savā pieredzē, viņš iesaka ikvienam pirmkursniekam izmantot RSU Karjeras centra tiešsaistes lekcijas, kas rit pasākuma Studentu pirmā pietura ietvaros. Tur smeltās zināšanas, piemēram, laika plānošanā, palīdzēs ikvienam, uzsver students. Silvestrs pats darāmos darbus plāno ļoti detalizēti, jo jāpaspēj gan spēlēt komandā, gan piepelnīties ražotnē, gan trenēt Brēmenes jauno hokejistu spēles tehniku un izpratni. Studijas reizēm paņem pat ļoti vēlas vakara stundas, taču iesākto Silvestrs nolēmis novest līdz diplomam, lai 2025. gadā Rīgā svinētu izlaidumu.
