Latvijas darba tirgū RSU absolventi – nodarbinātības līderi
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolventu ienākumi par trešdaļu pārsniedz vidējo ienākumu līmeni Latvijā. RSU absolventu nodarbinātības līmenis saglabājies nemainīgi augsts 89,8 %, kas par 27 procentpunktiem pārsniedz vidējo nodarbinātības līmeni valstī.
Par to liecina šogad publiskotais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodarbinātības monitorings, kurā analizēti 2021. gada augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātības dati.
“Darba devēji Latvijā un ārvalstīs augstu vērtē RSU diplomu. Regulāri saņemam pozitīvas atsauksmes gan par veselības aprūpes, gan sociālo zinātņu absolventu profesionalitāti un augsto kvalifikāciju.
Mēs sekojam savu bijušo audzēkņu gaitām, analizējam karjeras attīstību un priecājamies par panākumiem,” uzsver RSU rektors prof. Aigars Pētersons.
RSU absolventu nodarbinātība augstu kvalificētās profesijās ir otrajā vietā Latvijā (93,2 %) pēc Aizsardzības akadēmijas.
Analizējot nodarbinātības un ienākumu līmeņa izmaiņas, atklājas izteikta izglītības vērtības ietekme. Jo augstāks ir saņemtais grāds, jo augstāka nodarbinātība un lielāki ienākumi.
Piemēram, 2021. gadā doktorantūras absolventu ienākumi vairāk nekā divas reizes pārsniedza maģistrantūras absolventu ienākumus, kas savukārt 1,7 reizes pārsniedza bakalaura līmeņa programmu absolventu ienākumus. Doktorantūras absolventi ir ne tikai ar augstiem ienākumiem, bet arī simtprocentīgi nodarbināti.
No RSU sociālo zinātņu fakultātēm līdere ir Eiropas studiju fakultāte, kurā 2021. gadā nodarbināti bija 100 % bakalaura programmu un 95v% maģistra programmu absolventi. Rehabilitācijas fakultātes absolventiem nodarbinātības līmenis bakalauriem bija 95,8 %, bet maģistriem 100 %. Arī Medicīnas un Rezidentūras studiju fakultātes absolventu nodarbinātība saglabājas nemainīgi augsta.
Tāpat RSU koledžu absolventiem ir labi ienākumi un augsta nodarbinātība. Īpaši pieprasīti ir zobu higiēnisti, veselības sporta speciālisti un vairāku citu specialitāšu pārstāvji.
Nodarbinātības apkopojums ir sagatavots, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas iegūti, balstoties uz IZM izstrādāto monitoringa rīku.